Atgriezties pie raksta

Dace Dēliņa-Lipska topošajiem OT dizaineriem atklāj mākslas un biznesa noslēpumus Foto

22.maijā Ogres tehnikuma (OT) Konferenču zālē norisinājās lekcija-meistarklase "Mūsdienu dizaina produkts latviskā mantojuma ietvaros",  ko vadīja māksliniece Dace Dēliņa-Lipska. 

"Pasākums notiek Latvijas simtgades iniciatīvas "Latvijas skolas soma" ietvaros," norāda OT direktores vietniece kultūrizglītības un audzināšanas jomā Armanda Auziņa. "Mākslinieci Daci Dēliņu-Lipsku aicinājām tādēļ, ka viņai ir izveidots unikāls projekts – viņa ne tikai gleznojusi, bet arī no savām gleznām radījusi dizaina produktu. Jauniešiem vēlamies parādīt, kā latvisko mantojumu var pārveidot mūsdienu dizainā un kultūrā, radot dažādus objektus un dizaina elementus."


D.Dēliņa-Lipska iepazīstināja OT Dizaina un mākslas nodaļas audzēkņus ar savu projektu "Sauceejas", kas iesākās ar gleznu ciklu, turpinājās ar dizaina lakatu sēriju un sadarbībā ar modes mākslinieci, OT Dizaina un  mākslas nodaļas profesionālo priekšmetu  skolotāju Baibu Cihovsku tika izveidota kopīga tērpu kolekcija "Kārtu kārtām".


Māksliniece dalījās pieredzē, kā no pirmā impulsa cauri īsākam vai garākam pētniecības procesam nonākt līdz dizaina produktam, pa ceļam izveidojot arī gleznu ciklu.  


D.Dēliņa-Lipska atklāja, ka par impulsu šim projektam kalpojušas Alsungas suitu sievu apdziedāšanās dziesmas, ko viņas veltījušas Jūrkalnes plenērā sastaptajiem māksliniekiem. Savukārt  D.Dēliņai-Lipskai radusies vēlme suitu sievas "apdziedāt" gleznās. Lai to paveiktu, māksliniece rūpīgi pētījusi suitu dziesmas un tautas tērpus.


"Suitu tautas tērpi ir mazliet netradicionāli. Latviešiem ir raksturīgi brūngani, zaļi, ļoti izsmalcināti toņi, bet suiti tieši ar savu krāsu trakumu un prieku ir unikāli visā latviešu etnogrāfijas  klāstā. Tas bija pirmais, kas mani uzrunāja – krāsu spožums bija būtisks gan manā gleznu ciklā, gan pēc tam arī lakatu kolekcijā," sacīja D.Dēliņa-Lipska. Māksliniece piebilda, ka projekta nosaukums "Sauceejas' nebūt nav drukas kļūda, bet tas veidots, ietekmējoties no suitiem raksturīgā burdona dziedājuma, kur tā apzīmē garo "e" burtu. Māksliniece pētījusi ne tikai suitu, bet arī Igaunijā dzīvojošo Kihnu salas iedzīvotāju un setu etniskās grupas kultūras mantojumu, kur motīvus izmantojusi savos darbos.


D.Dēliņa-Lipska stāstīja audzēkņiem, kā sākotnēja ideja var pārvērsties dažādos veidos, pilnveidoties, pārveidoties, apaugt ar daudzām citām dimensijām, kā šajā gadījumā gleznu ciklam nāca klāt speciāli veidota mūzika, vēlāk arī animācija. Tā kā OT Dizaina un mākslas nodaļā mācās dažādu nozaru dizaineri un mākslinieki, viņiem bija interesanti uzzināt, kā ideju  var attīstīt dažādās izpausmēs un mākslas veidos.


"Ne mazāk svarīga ir etniskā tēma, kura no ceļojuma un pētnieciskā materiāla pārtapa par laikmetīgu, mūsdienīgu izstādi un dizaina lakatu sēriju. Tas nozīmē, ka mūsu saknes un mūsu etniskās vērtības var būt aktuālas un ļoti modernas arī mūsdienās," uzsvēra D.Dēliņa-Lipska.


Klātesošie D.Dēliņas-Lipskas dizaina lakatu sēriju varēja aplūkot modes skatē, kas notika meistarklases laikā. OT audzēkņi demonstrēja D.Dēliņas-Lipskas un B.Cihovskas kopīgi veidoto  tērpu kolekciju “Kārtu kārtām”, kas aprīlī tika rādīta arī Starptautiskajā modes pasākumā "Baltijas jūras valstu Modes dienas 2019" Tallinā. Baltijas Jūras valstu modes dienās piedalās četras valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Somija.


"Manā kolekcijā pietrūka lakatu. Puķainus  lakatus es varēju nopirkt veikalā, bet šie ir īpaši. Ar Daci mēs savulaik esam mācījušās kopā Latvijas Mākslas akadēmijā Modes nodaļā vienā kursā, ko arī absolvējam. Dace mani uzaicināja uz savu gleznu izstādi, kur es ieraudzīju arī viņas dizainētos lakatus, un intuitīvi apjautu, ka mums  šī kolekcija jāveido kopā. Daces lakati varētu iet savu ceļu, mani tērpi arī varētu iet savu ceļu, bet kad viņi kā upes plūdumā satek kopā, tad  ir tieši tas, kas vajadzīgs," atklāja B.Cihovska.


Abas mākslinieces saista arī kopīgas intereses par Kurzemes kultūras mantojumu. B.Cihovska ir kurzemniece, viņas dzimtā puse ir Skrunda, kas nav tālu no Alsungas. Kā viņa pati saka: "Alsungas suitu temperaments, krāsas un košums manī iespējams "sēž iekšā"." B.Cihovskai vienmēr ir bijusi pastiprināta interese par tautas tērpu, bet tā, kā, viņasprāt, tautas tērpu var vilkt tikai īpašos godos, tad ikdienas apģērbam tiek izmantoti etnogrāfiskā stila elementi - krāsas, pašausts audums -  ar mērķi būt modernam, bet neatteikties no savām saknēm. Etnogrāfiskā stilā, kāds piemīt B.Cihovskai ieturētos apģērbus var pielāgot dažādām dzīves situācijām. Konkrētajā kolekcijā darinātos mēteļus var izmantot gan kā seģenes, gan kā mēteļus. Tos var valkāt gan ar, gan bez  lakatiem.


Māksliniece D.Dēliņa-Lipska ir  arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas Izglītības programmas "Vizuālā tēla stilists" vadītāja, un topošajiem dizaineriem bija iespēja piedalīties viņas vadītājā meistarklasē par dizaina produkta izveidi.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/OT/43936

23. maijā, 22:52, Ogres tehnikums
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet