Atgriezties pie raksta

Ilze Brante: "Uz notikumiem Latvijā raugos caur profesionālās izglītības prizmu" Foto

Šoreiz rubrikas "Vērtē autoritāte" viesis – Ogres tehnikuma direktore Ilze Brante.

Vizītkarte


Ilze Brante:
* Ogres tehnikuma direktore no 2011.gada 1.septembra.
* Izglītība: Latvijas Universitāte, sociologs, izglītības zinātņu maģistrs pedagoģijā.
* Darba pieredze: pedagogs gan vispārējās, gan profesionālās izglītības iestādē, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības administrācijas vadītāja, Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora vietniece.
* Sabiedriskās aktivitātes: biedrības Europea International (Eiropas valstu profesionālās izglītības iestāžu, kas īsteno ar lauksaimniecības un mežsaimniecības izglītības jomu saistītas profesionālās izglītības programmas, apvienība) nacionālā koordinatore, Latvijā Profesionālās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja.
* Ģimenes stāvoklis: precējusies, vīrs Jānis Brants, strādā Rīgas Tehniskajā koledžā, trīs bērni – dēls Atis un divas meitas Elīna un Ulla, pieci mazbērni.


"Mans skatījums uz notikumiem Latvijā ir caur profesionālās izglītības prizmu, jo ar to ir saistīta lielākā daļa manas darba dzīves. Esmu pateicīga savai klases audzinātājai Dzidrai Austenai, kura mani savulaik no vidusskolas pārvilināja uz profesionālās izglītības iestādi. Visu, ko savā dzīvē esmu sasniegusi, gan starptautisko pieredzi, gan svešvalodu zināšanas, gan karjeras izaugsmes iespējas, esmu ieguvusi, pateicoties tam, ka strādāju profesionālajā izglītībā," sarunas sākumā saka I.Brante.


– Viena no pašreizējām valsts aktualitātēm ir reģionālā reforma. Vai, jūsuprāt, tāda vispār nepieciešama?
– Tā ir smalka lieta, kur ļoti apdomīgi jārīkojas, lai atrastu pareizāko risinājumu, saglabātu to, kas izveidojies un laika gaitā nostiprinājies kā tradīcija. Reģionālā reforma ir šī brīža apstākļu radīta nepieciešamība. Samazinājies iedzīvotāju skaits valstī, daļa atstājuši Latviju, notikusi cilvēku pārvietošanās valsts teritorijā, tuvāk Rīgai, tuvāk lielajām pilsētām, samazinājies iedzīvotāju, īpaši gados jaunu, skaits laukos. Reģionālās reformas apgrūtinājums – iepriekšējā reģionālā reforma veikta salīdzinoši nesen, cilvēki pieraduši pie esošā izkārtojuma, un tagad atkal viss mainās, rodas neskaidrība un nedrošība.


– Vai reģionālā reforma varētu atstāt kādu ietekmi uz Ogres tehnikuma tālāko attīstību?
– Ogres tehnikumu kā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotībā esošu profesionālās izglītības iestādi reģionālā reforma neietekmēs, jo visus ar Ogres tehnikuma attīstību saistītos jautājumus risina IZM. Valstī ir tāda finansiālā kārtība, ka pašvaldības valsts dibinātā profesionālās izglītības iestādē finanšu līdzekļus neiegulda, kā arī valsts profesionālās izglītības iestāde nevar ieguldīt finanšu līdzekļus pašvaldības īpašumā. Profesionālās izglītības iestāde ir IZM īpašumu, kuri atrodas konkrētā pašvaldībā, pārvaldītāja.


Ogres tehnikuma sadarbība ar novadu pašvaldībām pamatojas uz sadarbības līgumu, kurā noteikta katras iesaistītās puses atbildība. Izveidojusies interesanta situācija: Ogres tehnikums atbilstoši juridiskajai adresei ir izvietots Ikšķiles novadā, kur atrodas administratīvais mācību korpuss, mācību angārs mežsaimniecības un kokizstrādājumu izglītības programmu īstenošanai un tikko rekonstruētā dienesta viesnīca. Divas dienesta viesnīcas un mācību korpuss, kuru veidosim par moderno tehnoloģiju centru, atrodas Ogres novadā. Savukārt Ogres tehnikumam pārvaldīšanā nodotais IZM mežs mežsaimniecības un kokizstrādājumu izglītības programmu īstenošanai atrodas Ķeguma novada Birzgales pagastā.


– Faktiski Ogres tehnikumu novadu administratīvās robežas neietekmē?
– Sarūkot audzēkņu skaitam, joprojām notiek profesionālās izglītības iestāžu skaita samazināšanās. Ogres tehnikums ir atsaucies divu novadu aicinājumam un piekritis izglītības programmu īstenošanas vietas saglabāt no 2017.gada 1.septembra Kokneses novada Vecbebros, kur īstenojam pieaugušo izglītības programmas, akcentu liekot uz biškopību, bet no šā gada 1.jūlija – Gulbenes novada Rankā. Visas novadu pašvaldības ir pārstāvētas Ogres tehnikuma konventā. Konventa sanāksmēs informējam pašvaldības par Ogres tehnikuma attīstības virzieniem, saskaņojam sadarbību ar novadu uzņēmējiem, iesaistot audzēkņus gan darba vidē balstītās mācībās, gan praksēs novada uzņēmumos.


Mēs ļoti priecājamies par radošu un atbalstošu sadarbību ar novadu pašvaldībām, augstu novērtējam to, ka pašvaldības atbalsta tehnikumu. Piemēram, kamēr Ogres tehnikumam nav savas sporta zāles, bez atlīdzības varam izmantot Ogres novada sporta centra zāli un stadionu, sadarbībā ar Kokneses novada domi un Latvijas Biškopības biedrību modernizējam Latvijas Biškopības vēstures muzeju Vecbebros. Esam novadiem pateicīgi, ka Ogres tehnikuma audzēkņiem ir iespēja iesaistīties novadu pasākumos, sporta sacensībās, mākslinieciskās pašdarbības uzvedumos, dziesmu un deju svētkos, ar audzēkņu atbalstu veidojam dizaina objektus Ogres pilsētā.


– Vai, jūsuprāt, profesionālās izglītības kvalitāte un prestižs ir pietiekami augsts?
– Izglītības jomā dzīvojam reformu laikā. Vairāk vēlos runāt par pārmaiņām tieši profesionālajā izglītībā. Vispirms profesionālajā izglītībā tika un joprojām tiek ieguldīti apjomīgi Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta līdzfinansēti finanšu līdzekļi infrastruktūras sakārtošanā un materiālās bāzes modernizēšanā. Visos Latvijas reģionos šodien atrodas modernas un mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām atbilstošas profesionālās izglītības iestādes. Vienlaikus ar infrastruktūras sakārtošanu notiek satura reforma, pāreja uz modulārajām profesionālās izglītības programmām. Modulis aptver konkrētu prasmju apguvi un noslēdzas ar konkrētu novērtējumu. Pāreja uz modulārajām izglītības programmām dod iespēju audzēkņiem iziet no mācību procesa pēc moduļa apguves ar atgriešanās iespējām pēc katra nepieciešamības.


Izvērtējot centralizēto eksāmenu rezultātus vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, atkal dzirdam viedokli, ka profesionālās izglītības audzēkņiem ir zemāki vērtējumi centralizētajos eksāmenos, tie pazemina centralizēto eksāmenu kopējos rezultātus. Tiek arī pamatoti norādīts, ka stundu skaits vispārizglītojošajos mācību priekšmetos, piemēram, matemātikā, latviešu valodā, profesionālās izglītības iestādēs ir mazāks.


– Kā šo situāciju mainīt?
– Ir aktualizējusies nepieciešamība mainīt profesionālās vidējās izglītības ieguves iespējas profesionālās izglītības iestādēs, piedāvājot elastīgu izglītības ieguvi audzēkņiem vidējās izglītības pakāpē, dodot iespēju apgūt un saņemt novērtējumu atbilstoši savām spējām, kā arī audzēkņiem izvēlēties, kārtot vai nekārtot centralizētos eksāmenus ar tiesībām vai bez tiesībām iestāties augstākās izglītības iestādē. Vienlaikus uzskatu, ka ne tikai vidusskolās un ģimnāzijās jāmācās audzēkņiem ar augstiem mācību sasniegumiem, bet arī profesionālās izglītības iestādēs. Bieži profesionālās izglītības iestādēs mācās audzēkņi, kuriem izvēlētā profesija ir ģimenes tradīcija, bērnības sapnis.


Augstākās izglītības iestādes labprāt uzņem profesionālās izglītības iestāžu absolventus, kuriem ir praktiskas zināšanas apgūtajā profesijā, piemēram, tradicionāli Latvijas Lauksaimniecības universitāte izlaidumā pieciem Ogres tehnikuma absolventiem pasniedz apliecinājumu par uzņemšanu valsts budžeta finansētā absolventa izvēlētā studiju programmā. Izvēlētais profesionālās izglītības virziens nebūt nav zemāka līmeņa izglītības virziens par vispārējās vidējās izglītības līmeni. Ir audzēkņi, kuri pēc profesionālās izglītības iestādes absolvēšanas kļūst ļoti labi sava amata pratēji un neturpina mācības augstākās izglītības iestādēs, bet ir audzēkņi, kuri savas praktiskās iemaņas papildina, mācoties augstskolā.


Vēlos uzsvērt, ka arī uzņēmēji ir ieinteresēti, lai saņemtu augsta līmeņa speciālistus, lai paaugstinātos profesionālās izglītības kvalitāte un prestižs. Ar AS "Latvijas valsts meži", SIA "AFI", SIA "Konekesko" atbalstu Ogres tehnikums no 2017.gada ir uzsācis īstenot Starptautiskā bakalaurāta Karjeras izglītībā izglītības programmu. Tā ir pasaulē atzīta programma, kas apvieno spēcīgas praktiskās iemaņas ar biznesa vadības pamatiem un personīgo izaugsmi.


– Kādas ir profesionālās izglītības ieguvēju iespējas darba tirgū?
– Profesionālās izglītības attīstība un kvalitāte ir cieši saistīta ar nozares darba devējiem, jo šās izglītības galvenais uzdevums ir sagatavot darba tirgus prasībām atbilstošus speciālistus. Viena no profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu sadarbības formām ar uzņēmējiem ir audzēkņu darba vidē balstītās mācības. Tas nozīmē, ka audzēknis praktiskās mācības jau no pirmā vai otrā kursa īsteno nozares uzņēmumā, iepazīst darba vidi, pārliecinās, vai izvēlētā profesija ir viņa aicinājums. Tā ir iespēja audzēknim saņemt atlīdzību par paveikto darbu, jau mācoties tehnikumā. Sekmīgas sadarbības rezultātā ar uzņēmumu audzēknim ir prakses vieta un, absolvējot tehnikumu, garantēta darba vieta. Piemēram minēšu tikai dažus uzņēmējus, ar kuriem tehnikumam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība jau sešu gadu garumā, īstenojot audzēkņu darba vidē balstītās mācības: SIA "HansaMatrix" elektronikas jomā, SIA "Malevss", "Pūres beķereja" ēdināšanas pakalpojumu un viesmīlības jomā, SIA "Saliņas" namdara jomā, SIA "Dižozols Plus" kokapstrādes jomā u.c.


– Vai līdz ar satura reformu profesionālajā izglītībā nav jāmaina arī mācību procesa organizācija?
– Ir, bet jāmaina arī cilvēku domāšana un darbības, kas ir vēl smagāks uzdevums. Šodien mainās pedagoga profesija. Klasiskais mācīšanas paņēmiens ar daudzveidīgām mācīšanas formām: lasīt, stāstīt, referēt, skaidrot un rādīt, kur pedagogs ir vienīgais informācijas avots, informācijas devējs, tiek pilnveidots, dodot vietu citām mācību formām un mācīšanas – mācīšanās pasākumiem. Pedagogs nav vairs tikai informācijas devējs, bet iniciators aktīvai audzēkņu rīcībai un individuālo mācīšanās situāciju veidotājs. Pedagogs no tradicionālās mācīšanas veida pāriet uz aktīvu audzēkņu līdzdalības iesaisti mācību procesā.


– Ko darīt tiem, kas profesionālo izglītību ieguvuši pirms ilgāka laika?
– Mūsdienās mainās arī darba tirgus. Darbinieki meklē iespējas apgūt jaunas kompetences, pilnveidot esošās, tāpēc profesionālās izglītības iestādēs pašlaik ļoti populāra ir pieaugušo izglītība. Viena no iespējām, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu, ir iesaistīties projektā "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide" un iegūt jaunu profesionālo kvalifikāciju un pat mainīt savu darbības jomu.


– Tikai vesels cilvēks var labi justies un īstenot savas ieceres. Vai, jūsuprāt, mūsu valstī veselības joma ir pietiekami sakārtota?
– Veselības jomai ir būtiska ietekme cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā. Uzskatu, ka Latvijas augstākās izglītības iestādes – gan Rīgas Stradiņa universitāte, gan Latvijas Universitāte – sagatavo laba līmeņa speciālistus. Galvenais, lai šie speciālisti iegūtās zināšanas ieguldītu Latvijas cilvēkos. Nosacījums sagatavoto medicīnas speciālistu palikšanai Latvijā ir darba apstākļi, atlīdzība par paveikto darbu, sociālās garantijas. Uzskatu, ka noteikti nepieciešama veselības apdrošināšana. Būtu ļoti vēlams, lai smagos saslimšanas gadījumos, kur medikamentu un operāciju izmaksas ir ļoti augstas, valstī būtu finanšu rezervju fonds, kas atbalstītu smagus saslimšanas gadījumus, lai valsts rastu iespēju kompensēt nopietnu saslimšanu gadījumā medikamentu izdevumus, un cilvēkiem būtu pārliecība, ka viņi valstī var justies droši.


– Un kā ar kultūras jomu?
– Kultūras norises, to daudzveidība Latvijā, ļoti priecē. Ir liels piedāvājums visdažādākajām gaumēm, mūzikas jomā no vieglā žanra līdz klasiskās mūzikas žanram. Mākslas izstādes. Profesionālā māksla un amatniecība. Pilsētu svētki. Ir iespēja gan pašiem darboties, gan piedalīties, esot skatītājiem. Arī Ogres tehnikumā mēs sekmējam audzēkņu iesaisti daudzveidīgos mākslinieciskās pašdarbības pasākumos, priecājamies par audzēkņu veikumu un sasniegumiem mākslinieciskajā jaunradē un koncertos.


– Daļa tehnikuma audzēkņu ne vien sāk strādāt dažādos uzņēmumos, bet paši kļūst par uzņēmējiem. Vai valsts pietiekami sekmē uzņēmējdarbību?
– Ogres tehnikumam sadarbība ar nozares uzņēmumiem veidojas, īstenojot mācību procesu, organizējam uzņēmēju dienas. Uzņēmēji stāsta audzēkņiem par iespējām viņu izvēlētajā profesijā, iepazīstina un ļauj izmēģināt tehniku un jaunākās tehnoloģijas, sadarbībā īstenojam audzēkņus darba vidē balstītās mācības un prakses. Ir gandarījums par uzņēmumiem, kuri attīstās, paplašinās, nes pievienoto vērtību, sekmē valsts attīstību.


Protams, valstī ir jārod labākais veids, kā sekmēt uzņēmumu attīstību, sekmēt nodokļu politikas attīstību, iekasēt nodokļus, likvidēt ēnu ekonomiku, panākt darba algas palielinājumu un sociālo garantiju nodrošinājumu. Mūsu, profesionālās izglītības iestāžu, uzdevums ir sagatavot augsta līmeņa atbildīgus speciālistus. Augsta uzņēmēju un darbinieku godprātība ir viens no galvenajiem nosacījumiem.


– Kas jūs visvairāk iepriecina un kas satrauc, domājot par apkārtējo vidi?
– Liels prieks par to, ka Latvija paliek arvien sakoptāka, pilsētas – arvien tīrākas, ziedošas, rotātas ar puķu vāzēm, ir sakopti lauki. Apbēdina, ka lauku teritorija paliek arvien tukšāka, samazinās cilvēku skaits laukos, sāpina pamestā nesakoptā teritorija, ēkas, patiesībā grausti, kas būtu jānojauc. Īpaši apbēdina ar neglītiem ķēpājumiem apkrāsotās ēku un sētu sienas.


Uztrauc disciplīna, piemēram, autovadītāju disciplīna uz ceļa, ceļu satiksmes noteikumu neievērošana! Cilvēku pārgalvība un neapdomība, kas noved pie traģiskām sekām. Liels traģiski bojā gājušo cilvēku skaits.

Jautāta, ko gribētu vēlēt līdzpilsoņiem, I.Brante saka: "Vienmēr rīkoties ar vislielāko atbildības sajūtu, būt neatlaidīgiem un pārliecinātiem par savām spējām. Darīt un spēt izdarīt!"


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/OT/44321

29. jūlijā, 14:29, Ogres tehnikums
Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"

Jaunākie komentāri

zvirbulis • 3. augustā, 10:06
skumja vieta
ods • 3. augustā, 10:05
skumja vieta
//cepuri nost/// • 31. jūlijā, 06:39
vieta un atmosfēra izmainījusies grandiozi un patīkami !!! ...pēc 90.-tajiem (un arī pirms) šajā iest., veicot savus darba pienākumus, ilgāk par 1 dienu negribējās uzturēties,- tagad ieteiktu vadībai vasaras mēnešos savu foršumu izīrēt tūristiem (vēl tikai to suņkopju pieķēzīto udenstilpni //okupējiet//)...ņam, ņam pie Jums supergaršīgi !!!

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet