Atgriezties pie raksta

Tīnūžos tur godā lībiešu kultūras tradīcijas Foto

Sestdien Tīnūžos pēc gadsimtiem ilga pārtraukuma skanēja līvu dziesmas un līvu jeb lībiešu valoda. "Tīnūži ir tāda vieta, kur vēsture prasīt prasās dažādos veidos tikt saklausīta”, tā par ieceri svinēt Līvu dienu tieši Tīnūžu muižas kompleksā teic Tīnūžu tautas nama vadītāja Valda Kurša.

Tīnūžu muižā tika svinēti divi īpaši notikumi: lielā sadziedāšanās līvu valodā un Tīnūžu lībiešu kapulauka arheoloģiskajos izrakumos atrasto vēstures dārgumu atgriešanās savā vēsturiskajā vietā.


Svētkus svin lībiešu kapulaukā
Lībiešu kultūru izsenis saista ar Ikšķili, bet ne mazāk svarīga vieta lībiešu kultūras vēsturē ir arī Tīnūžiem. Tīnūžu teritorijā bijuši vairāki lībiešu ciemi un kapsētas – Kranciems, Liepādere, Rumuļi, Zariņi, Kābeļkalni. Tīnūžu muižas komplekss, kura teritorijā norisinājās Līvu dienas svinībās, atrodas uz bijušā lībiešu kapulauka, atklāj kultūras mantojuma centra "Tīnūžu muiža" vadītājs Kaspars Špēlis.


Svētku dalībnieki par šo faktu varēja pārliecināties arī savām acīm, jo kultūras mantojuma centra izstāžu zālē iekārtota izstāde, kurā varēja apskatīt arheoloģiskajos izrakumos Ikšķiles novada lībiešu kapsētās, tajā skaitā Tīnūžu kapulaukā, iegūtos priekšmetus, kas datējami ar 11.gadsimtu. "Izstādes apmeklētājiem būs unikāla iespēja apskatīt lietas, kuras nekad nav izliktas plašākai apskatei,” uzsver K.Špēlis. Izstāde būs atvērta līdz 5.augustam.


Uzrunājot klātesošos, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, teica paldies Nacionālajam Vēstures muzejam, ar kura gādību senos priekšmetus bija iespēja atvest "uz mājām”.


Kurš dzied, kurš vāra putru
Līvu dienas ietvaros varēja piedalīties gan radošajās darbnīcās, iegādāties traukus un rotas, gan arī nobaudīt bukstiņputru.


Ģirts Jurciņš, kuram svētkos bija uzticēts ļoti atbildīgs uzdevums – lībiešu tradicionālā ēdiena – bukstiņputras vārīšana, atklāja, ka lībiešu kultūra viņam esot tuva, jo korī "Lōja” lībiešu dziesmas dzied gan sieva Inita, gan meitas Uva un Lelde. Vēl viņš piebilst, ka esot dzimis ikšķilietis un gan jau kāda lībiešu stīga būs bijusi arī viņa senčos.


Korī "Lōja”, kurš darbojās Salaspilī (tās teritorijā arī bijušas lībiešu apmetnes), dzied vairāk nekā 30 dalībnieku, stāsta diriģents Ģirts Gailītis. Lai arī koris dzied visu tradicionālo repertuāru kā jebkurš koris, tomēr tas Latvijā ir vienīgais kolektīvs, kura specializācija ir skaņdarbi lībiešu valodā.


Ikšķilieši sola iemācīties lībiešu valodu
Uz Līvu dienu bija ieradušies ciemiņi  no tuviem un tāliem novadiem. Svētku  apmeklētāju vidū Ogrenet sastapa arī Ogres Mākslas skolas direktoru Pēteri Aulmani, kurš atzina, ka viņam interesējot valstis, tautas un ciltis, un jo īpaši Latvijas iedzīvotāji un to vēsture. Pētera Aulmaņa dzimtā puse ir Ventspils (Rāpatciems), tāpēc diezgan daudz nācis saskarties arī ar lībiešiem un viņu kultūru, dzirdēt valodu.


Lībiešu jeb līvu valoda nebūt nav viegla, tomēr tā vēl ir saglabājusies, un ir cilvēki, kas to uztur dzīvu. Lai arī ansambļa "Līvlist" dziedātājas atklāj, ka interese par lībiešu valodu izrāda arī  viņu mazbērni un mazmazbērni, tomēr valodas atdzimšanu tās senajā godībā dāmas neprognozē. "Mēs jau latviešu valodu nevaram noturēt, kur nu vēl lībiešu,” teic Īra.


Lībiešu kultūras pārzinātāja Helmī Stalte svētku viesiem mēģināja iemācīt pa kādam vārdam lībiski. Savukārt  Ikšķiles pašvaldības Kultūras un sporta pārvaldes vadītāja Dzintra Čudare solīja, ka līdz nākamajai reizei, kad Tīnūžos skanēs lībiešu valoda, arī Ikšķiles novada ļaudis iemācīšoties kaut ko no savu senču valodas.


Līvu diena – sākums lielākiem projektiem
Tie, kam nebija iespēja sestdienas pēcpusdienā doties uz Tīnūžiem, visas dziesmas (notis, tekstus ar lībiešu valodas izrunu), kas tika izdziedātas šajos svētkos, var atrast mājas lapā mājaslapā www.livodkuor.lv, informē mājas lapas kurators Vitauts Budreika. Mājas lapa kopā ar grāmatu un disku  ir lībiešu kultūras projekta laika ieguvums, kas būs pieejama arī pēc projekta noslēguma. Arī citu koru kolektīvi te var smelties ierosmi sava repertuāra dažādošanai.


Svētkus organizēja Līvu kultūras veicināšanas biedrība "Lōja" ar Kultūras ministrijas un Dziesmusvētku biedrības atbalstu.


"Līvu diena Tīnūžos  ir mēģinājums ieviest jaunu tradīciju Latvijā – Līvu dziesmu svētkus, un tie varētu notikt tieši Tīnūžos,” norāda V.Budreika.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ikskile/20911

2012. gada 21. jūlijā, 19:37, Ikšķiles novada jaunumi
Aina Trasune

Jaunākie komentāri

Lunis • 2012. gada 22. jūlijā, 12:29
Vispār jau pasākuma autoriem pavāji ar vēstures zināšanu , Lībieši un lībiešu valoda šai reģionā pilnībā izzuda tikai samērā nesen , pēc 1710 gada lielā mēra kad izmira līdz pat 90% apkārtējo novadu iedzīvotāju. Pirms tam lībiešu valoda bija vietējo cilvēku dzimtā valoda . Latviešu valoda radās tikai ~17-18gs uz latgaliešu valodas bāzes , kā zināms tās mūsdienu versiju radīja vācu mācītājs izmantojot Latgaliešu valodu kā bāzi un atsevišķus Kuršu Zemgaļu valodas vārdus tas viss uz vācu gramatikas bāzes :) 800 gadi , knapi 300 būs kā neskan.
hi • 2012. gada 22. jūlijā, 10:53
Kad būs afgāņu diena un dziesmu svēt
nr. 43 • 2012. gada 22. jūlijā, 06:52
Tā mēs te klīstam...

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet