Atgriezties pie raksta

Simtgades mantojums: Ikšķiles brīvdabas estrāde – sargājama vērtība  Foto

Ikšķiles brīvdabas estrāde ir pirmā jaunāko laiku būve, kas 2008.gadā Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta ar statusu "Vēsturiska notikuma vieta".

Šī 1981.gadā uzceltā estrāde, kurā joprojām notiek dažādi augstvērtīgi kultūras pasākumi un jau daudzus gadus tiekas Latvijas politiski represētie, ir unikāla arī ar to, ka tās būvniecībā talku veidā piedalījušies paši ikšķilieši.


Pamatakmeni brīvdabas estrādes būvei ielika 1980.gada 23.jūnijā. Estrādes būvniecības idejas autore ir teātra režisore Margarita Tetere – Valdmane (1912 – 1991). Celtniecība notika talku veidā. Tajās jūsmīgi piedalījās simtiem ikšķiliešu − dažādu vecumu un profesiju cilvēki, tostarp "Goda novadnieki" – izcilā kultūras darbiniece, ilggadējā Ikšķiles Tautas nama vadītāja Silvija Ķeze un Atmodas laika aktīvists, daudzu vēsturisku fotogrāfiju un plakātu autors Roberts Jansons, kurš brīvajā laikā iemūžināja estrādes celtniecības darbus. Kad estrādes būvniecību nācās saraut, ar tehniku, būvmateriāliem un profesionālu celtnieku palīdzību iesaistījās arī vietējie uzņēmumi un iestādes.


Estrādes celtniecība notiek talku veidā
"1976.gada vasarā M.Tetere saka – uztaisām koncertu ārā. Viņa dabūšot profesionālus aktierus, iesaistīšot deju kolektīvus, man jāsagādā tērpi un jāsarunā orķestris zaļumballei. Prasu, kur to koncertu rīkosim? Viņa saka, tepat kalniņā aiz Tautas nama. Tur tobrīd bija pliks laukums. Uz koncertu "Daugava Ikšķiles ritmos" sanāca tik daudz cilvēku, ka adatai nebija kur nokrist. Zaļumballei sarunāju tolaik populāro ansambli "Ornaments". Kad balle beidzās, zāle bija nodejota līdz melnai zemei. Muzikantiem visa aparatūra smiltīs. Marga pēc šī tautas pieplūduma un ovācijām saka – mums vajag brīvdabas estrādi! Tu iesi pie Trapiņa (toreizējā kolhoza "Juglas zieds" priekšsēdētāja – red.), jo ciema padome viena netiks galā. Sadūšojos, aizbraucu uz Tīnūžiem, lūdzu Ansim Trapiņam atbalstu brīvdabas estrādes celtniecībai. Viņš pēc nelielas pauzes atbild: "Labi, ja tā nebūs pārāk dārga, esmu ar mieru!' Marga estrādes būvniecību bija plānojusi no Daugavas plienakmeņiem. 1980.gadā tika ielikts estrādes pamatakmens. Piedalījās arī A.Trapiņš un projektētājs Artūrs Freimanis. Izdzērām šampanieti. Trapiņš bija uzrakstījis vēlējumu nākamajām paaudzēm, ielikām to pudelē un ierakām pamatos tur, kur tagad ir galvenais mūris. Estrādes celtniecība sākotnēji notika talku veidā. Šefību uzņēmās mežsardze Rasma Jansone – ļoti apsviedīga un izdarīga sieviete. Mūri, kas ir sāniski, viens pats uzmūrēja režisors Kārlis Valdmanis," atceras S.Ķeze.


Brauc ārzemnieki – estrādei jābūt gatavai!
1981.gada pavasarī brīvprātīgie turpināja Ikšķiles estrādes būvniecību, tomēr tas notika samērā lēni, jo trūka profesionālu celtnieku. Par topošo Ikšķiles brīvdabas estrādi un plānoto Jāņu dienas uzvedumu bija padzirdējuši Latvijas "Intūristā" (savulaik Latvijas komiteja kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs).


"Viņi zvana un saka, ka ārzemju delegācija vēlas atbraukt un noskatīties šo uzvedumu. Nu bija estrāde jāceļ riktīgi! Kolhoza būvtehniķis Valentīns Špēlis saka: "Es noņemšu visu savu būvbrigādi un aizsūtīšu uz estrādi, jo laika palicis ļoti maz." Marga  paralēli tam gatavoja grandiozu Jāņu uzvedumu "Līgo nakts – uguns nakts" ar zirgiem, alus mucām – visu, kas Jāņos piederas. Gada laikā kopš pamatakmens ielikšanas estrāde bija gatava! Izlīmēju afišas par gaidāmo uzvedumu, ieejas biļete maksāja vienu rubli. Marga uztraucās, ka tik maz reklāmas un estrāde, kurā ir trīs tūkstoši skatītāju vietu, paliks pustukša. Kad pasākuma dienā aizgāju pie kasieres noskaidrot, cik biļešu pārdots, atklājās, ka iztirgota 6001 biļete! Ar cilvēkiem bija pilnas visas ejas, uzkalniņš. Atbrauca aptuveni 300 ārzemnieki, tad vēl piezvanīja no kādas skolas, kur viesojoties čehu grupa, arī viņi lūdza atrast kādu vietiņu, kaut vai pļaviņā pie estrādes, ka tik būtu ugunskurs. Uzvedums patiesi izdevās grandiozs. Ārzemju viesus vēl ilgi pēc tam nevarēja dabūt autobusos – viņi stāvēja pie tiem un dziedāja. Ar brīvdabas estrādes atklāšanas dienu Ikšķilē aizsākās tradīcija desmit gadu garumā katru vasaru organizēt Jāņu uzvedumu ar kuplu dalībnieku skaitu, ārzemju viesiem un tūristiem. Šeit notika arī citi lieli un pat starptautiski koncerti, teatralizēti uzvedumi, teātru izrādes, pilsētas svētki, tautas svētki, kuros bez Ikšķiles pašdarbības kolektīviem uzstājās arī daudzi slaveni profesionāli mākslinieki.
Ikšķiles brīvdabas estrāde savā sākotnējā izskatā ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tā pirms diviem gadiem tika rekonstruēta, bet tas izdarīts ļoti korekti. Tiek spriests, ka virs estrādes vajadzētu uzlikt jumtu, līdzīgi kā Dzintaru koncertzālē, bet šī pēc sava statusa tomēr ir brīvdabas estrāde, tāpēc ar minēto ieceri, manuprāt, jābūt ļoti uzmanīgiem, lai estrāde nezaudētu savu sākotnējo auru un akustiku," saka S.Ķeze.


Arī mūsdienās tā nav zaudējusi savu pievilcību
Ikšķiles brīvdabas estrāde, nenoliedzami, ir vieta, kas liecina par Latvijas valsts jaunāko laiku vēstures notikumiem, jo ir saistīta ar valstiskās neatkarības atgūšanas procesiem. 1987.gadā estrādē tika nodibināta Latvijas Kultūras fonda Ikšķiles kopa, kas gadu vēlāk iekļāvās Latvijas Tautas frontes sastāvā. 1988.gada 28.augustā šeit svinīgi tika nodibināta Ikšķiles un Tīnūžu ciema Latvijas Tautas frontes atbalsta grupa. Vēlāk tautas manifestācijas laikā estrādē iesvētīts Ikšķiles sarkanbaltsarkanais karogs. Minētie notikumi fiksēti fotogrāfijās, atmiņu pierakstos un dokumentos.


1989.gada 2.jūlijā atjaunotā Kultūras biedrība noorganizēja 10. (atjaunotos) Daugavas svētkus, un turpmāk Daugavas svētki notika katru gadu, pēdējos trijos gados tie ieguvuši plašāku skanējumu, aicinot korus un dejotājus no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī piesaistot profesionālus aktierus un skatuves māksliniekus.


2016.gadā Ikšķiles brīvdabas estrādes skatītāju daļa piedzīvoja rekonstrukciju un pērn, 12.oktobrī, atkal kļuva pieejama dažādiem augstvērtīgiem uzvedumiem, tostarp šeit notika Operetes festivāls un Latvijas populārāko dziedošo aktieru salidojums.


Nākotnē plānoti arī estrādes skatuves daļas rekonstrukcijas darbi. Šis ir nozīmīgs kultūrvēsturisks objekts Ikšķiles pilsētā, tādēļ novada pašvaldības uzdevums ir to uzturēt un saglabāt arī nākamajām paaudzēm.


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ikskile/40026

2017. gada 28. oktobrī, 07:46, Ikšķiles novada jaunumi
Dzintra Dzene

Jaunākie komentāri

Andrea Maur • 2017. gada 1. novembrī, 21:35
Aizņemiet savu aizdevumu šodien. Es izsniedz aizdevumus grūtībās nonākušam cilvēkam, kam vajadzīga nauda. Es arī palīdzu ar ieguldījumiem un lielu finansējumu. Jums ir nepieciešama nauda, ​​nevilcinieties sazināties ar mani, lai gūtu labumu no aizdevuma ar gada procentu likmi 3% ar ļoti vienkāršiem nosacījumiem. Uzrakstiet man, lai uzzinātu manus nosacījumus tieši pa e-pastu: andreamaur3@gmail.com
... • 2017. gada 1. novembrī, 07:38
Ja tu pats savu tekstu saproti, tad nav brīnums, ka nesaproti citus...
;) • 2017. gada 1. novembrī, 01:37
Lasu komentārus, lasu tekstu vairākkārt. Tur vispār mistiskas zīmes, neko nevar saprast , kurš ko teicis. Mjaaaa. Labs renats, dumji tekstu.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet