Milzīgā Latvija

Palielināt attēlu

Reklāma

Tā vien šķiet, ka Latvija tiešām ir kāda pāris tūkstošu km garumā un platumā, jo vienā tās nostūrī makšķernieki copē ar gruntenēm un pludiņniecēm, bet jau pēc pāris simts kilometriem citi sēž uz ledus. Zinu viennozīmīgi, ka, ja tuvākās nedēļas laikā nekas slapjš no gaisa nenāks, tad Ventā būs normalizējies ūdens līmenis un varēs vicot vimbas, brekšus un no jūras uzkāpušās salakas.

Pagājušā gadā viens otrs (jūras gurķīšus) dienas laikā pamanījās izcelt ap 18 kg. Man personīgi šī zivs ir interesējusi tikai no ledus, bet tas daudzums, kas bija sanācis no jūras pagājušā pavasarī Ventā, jau bija sasniedzis manī dusmu stadiju. Braucot uz Ventu vimbās, un daru to katru pavasari nu jau vairāk kā divdesmit gadu, nekad agrāk nebiju sastapies ar šo salaku problēmu. Jebkuru ēsmu, ko iemetu ar gruntsmakšķeri vai pludināju ar pludiņmakšķeri, šīs rīmas zibenīgi notiesāja... Cerams, ka šogad tā nebūs, kaut gan zinot, ka ūdens līmenis ir augšā par 1,5 metriem, tad visticamākais, ka salakas atkal būs pilna Venta.

Bet nu par ledu. Tiem, kas šaubās vai nezina, uz kuru pusi doties, jo ledus biezums un āra temperatūra liek palikt stipri šaubīgiem par pareiziem zemledus copes nodomiem, varu ar pilnīgu atbildības sajūtu pateikt, ka Piebalgas, Ērgļu, Madonas, Alūksnes un, protams, Latgales pusē ledus biezums joprojām ir 20 cm.

Pa Šķaunes ezeru, kur pašreiz ir sākuši ķerties brekši, vēl pagājušā nedēļā vīri braukāja ar mašīnām...

Vispār baltā zivs ir aktivizējusies un nu jau vairākās vietās sākušas ņemt lielas raudas un brekši. Protams, vajag iebarot, jo bez iebarošanas būs grūti zivtiņu „piesiet”. Nav jāgāž āliņģī kilogramiem putras vai simtiem motiļu. Ļoti labi sevi parādījusi  jaunā „Ziemas ēsma”. Copes veikalos tā maksā aptuveni Ls 3. Barība nav salda un līdz ar to paredzēta ziemas copei. Pārdodas plastmasas pudelēs ar 500 ml tilpumu. Sagatavošana gan nav izdarāma pie upes, bet gan mājas apstākļos un iepriekšējā dienā. Pēc savas pieredzes un visiem interesentiem pie sevis veikalā stāstu, ka ūdens daudzums, kas ieteikts šai ēsmas sagatavošanai, gan jāsamazina par 30%, jo citādi gatavai barībai būs pašķidras putriņas konsistence. Taču strādā tā ļoti labi. Lai vēl labāk uzlabotu iebarojamās barības smaržu un tādējādi pievilinātu balto zivi, visā saturā iemetu vēl ap 20 gramus motiļa un baltos mušu kāpurus. Tas viss, protams, jānogādā uz gultnes ar barotavu. Pretējā gadījumā, barojot āliņģī no augšas, jūs uztaisīsiet barības stabu, kas izklīdinās zivi visā dziļumā un tad būs problēmas atrast, kādos slāņos zvīņainās peld.

Un vēl nedaudz par brekšiem. Vajadzētu atcerēties, ka breksim pirms paša pavasara ir tendence baroties burtiski no pašas gultnes. Tiklīdz ēsmu pacelsiet kaut vai par pāris centimetriem augstāk, tā varētu būt tā, ka kaimiņš velk, bet jums atliek vien noskatīties. Motilīts smalki jāšūpina virs pašas gultnes.

Turpinās arī līdaku bums. Nu ņem tās ļoti konkrēti un arī laika apstākļi šogad tām ir īsti pa prātam. Man gan īpaši nepatīk tas, ka jau pašreiz tās ir pilnas ar lieliem ikriem, kas nozīmē, ka nekas īpašs no ziemas arī šogad nebūs, un līdakas ir jau gatavas nārstam, savukārt zaļsvārcēm liegums sāksies tikai ar 16 martu.

Patiesībā turpinoties šādam siltam laikam, vajadzētu liegumu pārnest uz krietni agrāku laiku, jo citādi mēs paši un turklāt likumīgā veidā apskalpēsim savu zivju resursus.

Iestājoties siltākam laikam, Ogres upes augšpuse (es te domāju Ogres rajonu) atbrīvojās daļēji no ledus un atkal panesas vēdzeļu cope. Vienīgā problēma ir tā, ka ir liela straume un jau pēc 10 minūtēm gruntsmakšķere ir pilna ar zāli... Tomēr vēdzeles ņem un turklāt mēra.

Visiem ne asakas un būsim prātīgi uz ledus!