Ko nedrīkst teikt sievietei?
Publicēts 2008-11-17 11:05:44 — « Uz sākumlapu — Vīru lietas»Drukāt
Ļoti bieži tiek apspriests, ko nedrīkst teikt vīrietim, bet reizēm mēs aizmirstam, ka arī vīrieši daudz runā un bieži vien to, ko nevajadzētu. Dārgie vīrieši, lūdzu nevajag apvainoties! Nevajag sist sev pie krūtīm, paziņojot: “Es jau nu gan tā nekad...” vai “Viņa taču pati vainīga..”, vai “ Ko lai dara, ja viņa tiešām tā dara...”.
Mēs nevēlamies parādīt to, cik jūs esat slikti. Mēs, sievietes, esam pārliecinātas, ka jūs esat pat ļoti labi, bet, iespējams, šis raksts jums palīdzēs labāk saprast sievietes. Un jūsu dzīve kļūs daudz laimīgāka un mierīgāka.
“Mana mamma dara labāk” - mamma labāk cep kotletes, viņai sanāk garšīgāki salāti, viņa labāk gludina kreklus... Kad mamma kārto dzīvokli, pēc tam pat vistumšākajā kaktā nevar nevienu puteklīti atrast.
Mammas vietā par piemēru reizēm piemin māsu, paziņu, bijušo sievu (tiešām arī tā mēdz notikt!), pirmo skolas laiku mīlestību utt. Bet visbiežāk visu labāk dara mamma. Un “mana mamma dara labāk” ir viena no briesmīgākajām frāzēm, kas nogalina ģimenes mieru un laimi. Tas ir aicinājums uz sacensībām, kurās parasti nav iespējams uzvarēt. Bērnības iespaidi atšķiras ar kritikas trūkumu un ir iesēdušies atmiņā. Dēls var arī neatcerēties, ka viņa mamma nemācēja marinēt sēnes, bet sieva lieliski tiek galā ar šo uzdevumu. Viņš var vienkārši izmest no prāta faktu, ka mamma strādāja par sekretāri nepilnu darba dienu, bet sieva ieņem vadošu amatu lielā uzņēmumā.
Šis noteikti nav aicinājums kritizēt vecākus! Mēs ticam, ka mamma tiešām dara labāk. Īpaši tad, ja tā ir vīra mamma. Bet pastāvīgi atgādināt sievai, ka viņa vienmēr visu dara sliktāk, nav labākais veids, kā panākt laimīgu ģimenes dzīvi. Nebeidzamām sacensībām nomocītā sieva kādā ne īpaši jaukā dienā var savam vīram paziņot: “Ja reiz tava mamma visu dara labāk, tad ej atpakaļ pie viņas!”.
Turklāt arī sievai ir mamma, un var sākties cīņa: “Mana mamma nekad nelika pie maltās gaļas ķiplokus!” - “Bet mana mamma teica, ka ķiploki ir veselīgi, tāpēc tos vajag pievienot visiem ēdieniem!”. Rodas bezizejas situācija. Un, ja sākumā šāda segas vilkšana uz savu pusi izraisa smieklus, tad, laikam ejot, tā var radīt diezgan nopietnas attiecību problēmas.
“Beidzot esi uzvilkusi kaut ko pieklājīgu!” - šādas frāzes nav nekāds retums. Kāds vīrietis pastāvīgi savai sievai pārmeta, ka viņa nemaz nemāk ģērbties. Visiem saviem paziņām viņš stāstīja, ka viņa sieva pērk lētas lupatas, kurās pat lauku fermas slaucēja kaunētos parādīties sabiedrībā. “Ja es pats viņai nepirktu apģērbu, ar viņu būtu kauns kopā iet pa ielu,” viņš stāstīja. Viss beidzās ar šķiršanos.
Ja jūs, izrunājot šādu frāzi, gribat sievietei izteikt komplimentu, ņemiet vērā – tā nebūt nav uzslava! Tas liek domāt par to, ka agrāk viņa ģērbās briesmīgi un pēkšņi, pavisam nejauši viņai ir izdevies atrast vairāk vai mazāk pieklājīgu apģērbu.
“Kad es tevi aplidoju, tu biji tik skaista!” - šāda frāze pilnīgi noteikti norāda uz to, ka agrākais skaistums jau sen ir zudis. Tā ir nožēla par pagātni un nākotnes apraudāšana.
Noteikti atradīsies kāds, kas centīsies paskaidrot, ka ir teicis ko līdzīgu, bet tikai tāpēc, ka gribējis sievai pateikt kaut ko patīkamu. Nevajag teikt neko tik “patīkamu”! Kāpēc gan nevarētu pateikt: “Skatos uz tevi un brīnos – izskatās, ka tev joprojām ir 20 gadi!”. Vai: “Kad es tevi aplidoju, tu biji tik skaista un nemaz neesi mainījusies!”. Jūs nevarat nepiekrist, ka tā ir pavisam cita lieta.
“Kur vakariņas?”, tāpat arī: “Kāpēc joprojām nav izmazgāta veļa?”, “Cik ilgi būs jāgaida tas izgludinātais krekls?”. Daudz aizvainojošāk šīs frāzes skan tad, ja sievietes pārziņā ir bērni, viņas darbs un viņa rūpējas par māju, t.i, viņa mazgā veļu, gatavo ēst un uzkopj mājokli. Bet vīrietis ir aizņemts tikai ar savu darbu.
Tā vietā, lai izrādītu pretenzijas, var vienkārši noskaidrot, kāpēc sieva nav paspējusi kaut ko izdarīt. Ja iemesls ir tas, ka viņa to nemāk izdarīt (arī tā mēdz gadīties, īpaši jaunās ģimenēs), ietecams sūtīt viņu kursos vismaz pie mammas. Ar kliegšanu un pavēlēm šo problēmu nevar atrisināt. Ja problēma ir tā, ka viņa ir pārāk apkrauta ar darbiem, tad vajag viņai palīdzēt, nevis paziņot: “Visas nezin kāpēc visu paspēj, tikai tu viena nekad neko nevar laicīgi izdarīt!”.
“Kur tu esi iebāzusi manu kaklasaiti?”, tāpat arī: cigarešu paciņu, pildspalvu, āmuru, brilles, mīļāko kreklu... šāds jautājums uzreiz norāda uz to, ka vīrietis mājās praktiski neko nedara, ja jau nezina pat to, kur kas atrodas. Viņš tikai pieprasa, lai par viņu rūpējas. Mājās viņš ir kā viesnīcā, kur ir apkopēja, oficiants, kas pienes pasūtītās brokastis (room – service), ir arī veļas mazgātava, kur nodot drēbes, kas jāmazgā... Tiesa viss personāls apvienots vienā personā, lai gan tas pat ir ērti – nav tālu jāiet, lai izteiktu pretenzijas. Vēl mazliet, un viņš sāks sievai atstāt dzeramnaudu.
Dārgie vīrieši, pirms dusmīgi sākat prašņāt sievu, kur viņa likusi āmuru, padomājiet – kāpēc viņa vispār aiztikusi šo instrumentu? Jo āmurs taču skaitās vīriešu darbarīks. Vai tā tomēr nav jūsu vaina, ka āmuru nevar atrast?
“Kas tu muļķe esi?” - atbilde uz jebkādu jautājumu. Tāpat skan arī: “Ko gan tu saproti”, “Tev to nesaprast”, “Paklusē, kad tev neprasa”, “Nedari man kaunu cilvēku priekšā”.
Vispār jau nevienam nav jāzina viss. Un, pat ja ir uzdots jautājums, uz kuru atbilde jums šķiet acīmredzama, tas nenozīmē, ka tā ir tikpat pašsaprotama arī citiem. Tādēļ šādi izteicieni ir “rupjība vulgaris”, t.i., prasta, neslēpta un, galvenais, nepamatota rupjība.
Pastāv vēl viens variants. Viņa tiešām ir muļķe. Tā notiek. Nu un tad? Tātad viņai ir citas spējas, izņemot intelektu. Vīrietis taču kaut ko ņēma vērā, kad viņai piedāvāja savu roku un sirdi. Un, apvainojot sievu muļķībā, viņš vispirms apvaino pats sevi. Ja muļķe ir viņa, kas tad ir viņš pats?
“Tu neko nemāki!” - tāpat arī: “Tu slikti gatavo ēst”, “Tu nemāki šūt”, “Tu nemāki audzināt bērnus”... un tā tālāk. Parasti tas tiek izrunāts aizvainojošā tonī. Bet, mīļie vīrieši, ja sieviete nemāk gatavot ēst – bet tā mēdz gadīties – vai nav vienkāršāk nopirkt viņai pavārgrāmatu? Goda vārds, tas ir daudz lētāk, nekā tērēt spēkus un nervus skandāliem un faktiski graut ģimeni.
“Tavs dēls ir divnieku karalis!” - it kā viņš ir tikai viņas dēls, bet vīram ar šo bērnu nav nekāda sakara. Jautājums – kāpēc gan viņš pats neaudzināja savu bērnu, nepalīdzēja viņam mācībās? Sievu apvainot ir viegli, bet šajā situācijā vajadzētu vainot tikai sevi – par uzmanības neveltīšanu paša bērnam.
Tā līdz bezgalībai var uzskaitīt neveiksmīgas frāzes, kas grauj laimi un izjauc ģimenes. Bet galvenais, kas jāatceras – skandāli un apvainojumi neko neatrisina. Spēks ir vāja cilvēka pēdējā slēptuve. Problēmu var atrisināt tikai, mierīgi izrunājoties. Un galvenais – jāpieņem partneris kā vienlīdzīgs!
Dārgie vīrieši, atcerieties – sieviete arī ir cilvēks!





Jaunākie komentāri