Atgriezties pie raksta

Tomes muzeja dārzā atklāj Regīnai Ezerai veltītu skulptūru Foto

13.decembrī Tomes kapos par godu rakstniecei Regīnai Ezerai notika piemiņas brīdis, pēc kura Tomes muzeja dārzā svinīgi tika atklāta skulptūra "Cilvēkam vajag suni".

Tā izveidota projekta "Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un popularizēšana Ķeguma novadā" ietvaros.


R.Ezera (īstajā vārdā Regīna Kindzule) aizsaulē devusies 2002.gada 11.jūnijā. Savās lauku mājās Ķeguma "Briežos" viņa dzīvojusi kopš 1978.gada un šogad, 20.decembrī, būtu atzīmējusi 87.dzimšanas dienu.


Svinīgajā R.Ezerai veltītās skulptūras atklāšanas pasākumā piedalījās Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Ilmārs Zemnieks, viņa priekšgājējs Roberts Ozols, Tomes muzeja kolektīvs un vadītāja Ligita Ādamsone, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, skulptūras autors, tēlnieks Aigars Zemītis, Lauku atbalsta dienesta, publisko un privāto partnerattiecību biedrības "Zied Zeme" pārstāvji, R.Ezeras mazmeita Zane Mundure, kaimiņi un citi interesenti, kam tuva rakstnieces daiļrade.


Par muzikālo gaisotni ar skanīgām dziesmām parūpējās Ķeguma komercnovirziena vidusskolas audzēkņi, kuri lasīja arī fragmentus no R.Ezeras grāmatas "Cilvēkam vajag suni".


Rakstniece vienmēr mīlējusi dzīvniekus, īpaši suņus
Tieši šīs grāmatas nosaukums un skulptūras lakonisms – tajā atveidots suns un atvērta grāmata, nav izvēlēts nejauši, jo R.Ezerai vienmēr bijuši suņi, kurus viņa līdz sirds dziļumiem mīlējusi. Pēdējais suns Skonto rakstnieci pārdzīvojis, tāpēc mūža nogali nodzīvojis meitas, arī prozaiķes un tulkotājas, Aijas Vālodzes ģimenē Pļavniekos.


Skulptūras atklāšanas brīdī L.Ādamsone pateicās ikvienam, kas pielicis savu roku, lai taptu šāda R.Ezeras piemiņas vieta. "Viņa ir uzrakstījusi tādus darbus, kas vēl ilgi priecēs ikvienu. Šodien mūs priecē saulīte, un šķiet, ka pati Regīna nolūkojas caur tās stariņiem, it kā akceptējot šeit notiekošo. Regīna māca mīlēt mums vienam otru, māca aizsargāt draugus – dzīvniekus, tieši tāpēc šodien, sveicot un godinot rakstnieci, atklāsim viņai veltītu skulptūru," sacīja L.Ādamsone. 


I.Zemnieks atzina, ka, savulaik, būdams veterinārārsts, viņš personīgi iepazinis R.Ezeru un viņas suņus. "Mūsu novadniece daudz rakstījusi par Latvijas dabu, cilvēkiem un dzīvniekiem. Liels viņai paldies, ka ļāvusi ielūkoties dzīvniekos mazliet no daiļliteratūras puses, savās grāmatās atklājot to, ka arī sunītis spēj domāt, just, saprast un atbalstīt cilvēku grūtā brīdī," sacīja I.Zemnieks.


Nožēlo, ka savulaik nav iepazinusi vecmammu kā rakstnieci
Par skulptūru priecājās arī rakstnieces mazmeita Z.Mundure (dzimusi Kindzule), kura sarunā ar "OVV" stāsta, ka vecmāmiņa aizsaulē devusies, kad viņai bijis 9.klases izlaidums.


"Vasarās braucām ciemos pie vecmammas. Sanāca, ka visforšākās attiecības sāka veidoties tad, kad pati kļuvu pieaugušāka. Visus vecmammas darbus neesmu paguvusi vēl izlasīt, bet vistuvākais man ir "Aka". Mani fascinē tas, kā viņa spējusi aprakstīt dabu, saskatīt visas nianses. Tas ir neaprakstāms talants. Tikai mācoties pamatskolā, kad vecmāmiņas darbi bija obligātās literatūras sarakstā, sapratu, ka viņa latviešu literatūrā ir tik nozīmīga rakstniece. Tas man tiešām bija liels pārsteigums. Pirms tam redzēju, ka viņa kaut ko pieraksta uz lapiņām, pie tā biju pieradusi, bet īpaši par to neinteresējos. Atceros vien to, ka tad, kad viņa kaut ko rakstīja, mājās bija jābūt pilnīgam klusumam, nedrīkstēja skriet pa kāpnēm. Vecmamma bija stingra, ar raksturu, bet vienlaikus arī ļoti mīļa. Tagad man ir patiesi žēl, ka nesanāca viņu iepazīt tieši no rakstniecības puses," atzīst Z.Mundure. 


To, ka R.Ezera bija punktuāla un ļoti mīlēja suņus, atceras arī viņas tuvākā kaimiņiene un draudzene gan priekos, gan bēdās Dzintra Aurmane.


"Regīnai ļoti nozīmīgs bija suns, ar kuru kopā viņa pie manis ik rītu, vienmēr līdz sekundei precīzi, noteiktā laikā nāca pēc piena. Regīna ar savu četrkājaino draugu ir apstaigājusi visas Tomes mežus un katram stūrītim iedevusi nosaukumu. Kad lasu viņas grāmatas, zinu, par kuru konkrēto vietu ir runa. Regīna mīlēja ne tikai savus, bet arī kaimiņu suņus. Viņai vienmēr kabatā līdzi bija kāds kauliņš vai ādiņa. Viņa vispār ļoti mīlēja dabu un dzīvniekus. Ja gadījās ceļā kāda kaza vai teliņš, Regīnai vienmēr līdzi bija arī maizes gabaliņš," atceras Dz.Aurmane.


Tēlnieks Aigars Zemītis stāsta, ka viņam cieša sadarbība pie skulptūras izveides bijusi ar kādreizējo Ķeguma novada pašvaldības izpilddirektori Neldu Sniedzi, kurai ir liels nopelns tajā, ka šāda skulptūra vispār tapusi. "Nelda vēlējās, lai skulptūras pakājē sēž žurka. Šo ideju nerealizēju, bet piemiņai par sadarbību esmu izkalis metāla žurciņu, ko uzdāvināšu Neldai," smaidot stāsta A.Zemītis. Tēlnieks skulptūras tapšanas procesā iesaistītajiem dāvāja nelielas ģipsī atlietas tās miniatūras.


Nākamā gada pavasarī plāno atklāt R.Ezeras darba istabu
1926.gadā būvētajā Tomes pamatskolas ēkā jau piecus gadus vairs neskan skolēnu čalas, taču visu šo laiku te atradusies pagasta bibliotēka un pērn tika iekārtota novadnieka, dzejnieka, tulkotāja un gleznotāja Jāzepa Osmaņa pastāvīgā ekspozīcija.


Muzejā divas telpas atvēlētas arī R.Ezerai, kur tiek iekārtota viņas darba istaba, ko plānots atklāt nākamā gada pavasarī. Darbistabas iekārtošanai R.Ezeras mazmeita Zanes muzejam dāvājusi rakstnieces piemiņas lietas. Kopš 2003.gada R.Ezeras mājās Ķeguma "Briežos" atklātas arī rakstnieces memoriālās istabas. 


R.Ezera tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām 20.gadsimta latviešu psiholoģiskās prozas autorēm, sarakstījusi vairāk nekā 20 grāmatas. Viņa ir Latvijas PSR Tautas rakstniece (1981). 1976.gadā pēc rakstnieces populārā romāna "Aka" tika uzņemta filma "Ezera sonāte" (režisori Gunārs Cilinskis un Varis Brasla). 1995.gadā R.Ezera apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. A.Jundze informēja, ka tuvākajā laikā vienu no R.Ezeras grāmatām plānots izdot itāļu valodā, un tas ir tikai sākums.


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/kegums/40406

2017. gada 18. decembrī, 00:00, Ķeguma novada jaunumi
Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"

Jaunākie komentāri

acīgais • 10. janvārī, 11:16
Tā paiet pasaules godība,vecai humpalbodniecei ir jāsamierinās ar klaidoņa mazbērnu!
to .... • 9. janvārī, 12:51
Skaties tik, ka džagulēns ari drīz jozīs pa Ķegumu ar varavīkšņainu karogu...
.... • 9. janvārī, 10:53
Imant Smirnov , nokaunies ! Mēs par praidistiem nebalsojām . Mums vajaga normāli orientētos .

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet