Atgriezties pie raksta

Stāsts par mammu

Mātes dienā, Soroptimistu kluba biedres uzrunāja Daigu, lūdzot pastāstīt, par savu mammu - Viju Volenbergu - dzīves svarīgāko, pirmo, tuvāko cilvēku.

Mamma, tas ir mūsu sākums, kā Jūs raksturotu savu mammu, jeb savu sākumu?


Mammai rit astoņdesmit trešais gads, un es absolūti apbrīnoju viņas enerģiju, spēku un izturību, gudrību, radošumu, atsaucību, neprātīgās idejas un spēju tās realizēt.


Mammīte vada Ķeguma novada pensionāru biedrības radošās darbnīcas, dejo deju kolektīvā RASA, apmeklē vingrošanu senioriem, piedalās ar rokdarbiem tirdziņos, apkopj lielu dārzu un pa laikam pieskata prāvu pulciņu mazmazbērnu.


Neskatoties uz cienījamo vecumu, auto vadīšana viņai sāgādā lielu prieku, tāpēc laiku pa laikam mamma aizstūrē līdz Rīgai apciemot māsas. 


Šis laiks ir ieviesis savas korekcijas un redzu, kā mammai pietrūkst visas šīs aktīvās sabiedriskās dzīves. Gandarījums šobrīd tiek rasts rušinoties pa dārziņu, kurā tiek pavadīta katra saulainā diena - sēts un stādīts, naglots un zāģēts - nekas mammai nav neiespējams. 


Mamma ir milzīgs enerģijas kamols - lēnīgums nav viņas stilā :) Kā viņa pati saka: Es i dull, es i trak, bet ne švak! Es ļoti lepojos ar savu mammu! 


Bērna ikdienu lielā mērā izkrāšņo draugi un ik pa reizei radi, bet mamma ir blakus visu laiku, ko vislabāk atceraties no bērnības par savu māti?


Tie bija citi laiki - vecākiem bija daudz jāstrādā, lai nodrošinātu ģimeni... Es teiktu, ka mamma man bērnībā bija tādi gaidīšanas svētki - ļoti gaidīju mammu pārnākam no darba, kad viņas mīļās rokas mani apskaus, kad gatavosim vakariņas un pēc tām varēsim apēst pa kādai šokolādes končai, kas noslēpta mammas skapī :). Darot savus ikdienas darbus, mamma vienmēr mācēja ieienteresēt un iesaistīt tajos savus bērnus, mazbērnus un tagad arī mazmazbērnus. Pīrāgu mīklas recepte un to cepšanas ninases jau pāriet no paaudzes paaudzē, tā pat kā konservēšanas knifiņi, šūšanas, tamobrēšanas un adīšana māka, mīlestība pret dārza darbiem un grāmatu lasīšanu. Mani vecāki daudzus gadus dejoja sarīkojuma dejas un allaž uz treniņiem mani ņema līdzi - ak, šīs skaistās balles kleitas un dejotāju stāja, kuru mamma arvien tur staltu. Mammu atceros kā ļoti stingru mammu (vismaz man tā likās), bet tikai vēlāk sapratu, ka tā bija vēlme mūs, bērnus, izaudzināt par čakliem, atbildīgiem un apzinīgiem cilvēkiem. Par to esmu bezgala pateicīga mammai un tētim.


Viņa, pirmais sievietes piemērs, kas šajā sievietē bija tas viss - viss īpašākais?


Mamma bija un ir skaista sieviete, ne tikai tāpēc, ka viņa ir mana mamma, bet tāpēc ka viņa ļoti rūpējas par sevi - pārtikā tikai veselīgi ēdieni, katru rītu vingro, uztur sevi lieliskā formā. Nenoliedzami, ka mēs, sievietes, gribam būt skaistas, tāpēc jau no bērnības apbrīnoju savu mammu un allaž vēlējos viņai līdzināties, paklusām uzvelkot mammas visskaistāko kleitu, kurpes un nokrāsojot lūpas koši rozā ar mammas vislabāko lūpukrāsu. 


Es varu mammai apsolīt - kad man būs astoņdesmit ar astīti, es gluži tāpat kā mamma, neuzkrāsojusi skropstas uz veikalu neiešu :)


Bērnības garša, kas ir Jūsu šī sirdij tuvā garša?


Bērnības garša un smarža - mammas ceptie speķa pīrādziņi, ķimeņmaizītes, skābeņu un skābu kāpostu zupiņas.. un kur nu vēl komā vīderi (plānās pankūkas ar gaļu) Ja skābeņu zupas vārīšana ievilkās līdz vēlam vakaram, tad vienmēr lūdzu mammu lai pamodina, kad tā būs gatava :) Visi šie gardumi tiek gatavoti joprojām, un tā ir īstā smarža, īstās un neviltotās atmiņas, kas nāk līdzi no bērnības.


Apsveikums visām mammām un tai vienai īpašajai - savai mammai!


Mātes dienā māmiņām novēlu vairāk laika pavadīt ar saviem bērniem, jo tikai īsu brīdi viņi ir mazi, kad varam tos paņemt klēpī, pašūpot un padziedāt šupļadziesmiņas vai vienkārši būt līdzās. Bērni ir savu vēcāku spogulis - tie mācās no mums, atdarina mūs un nekas nevar dot tādu gandarījuma un laimes sajūtu, ja bērniņš saka: "Mammīt, kad izgaušu gribu būt kā Tu".


Savai mammai vēlos pateikt - mammīt, man reizēm kā mazam bērnam gribās ierausties Tev klēpī, apskaut un kā bērnībā atglaust Tavu matu šķipsnu un klusi pateikt - mammīt, es Tevi mīlu... lai arī katru dienu mēs esam līdzās, viemēr Tevis mazliet pietrūkst :) 


Soroptimistu klubs biedres saka lielu paldies Daigai par sirsnīgo stāstījumu!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/kegums/46799

10. maijā, 09:04, Ķeguma novada jaunumi
kegumanovads.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet