Atgriezties pie raksta

Meņģeles evanģēliski luteriskai baznīcai – 220

5.septembrī plkst.12 Meņģeles evaņģēliski luteriskajā baznīcas notiks koncerts par godu baznīcas 220. gadadienai un draudzes neatkarības 80. gadskārtai, informē Meņģeles evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vadītāja Vita Gžibovska.

Koncertā piedalīsies gan mājinieki – Meņģeles skolēni skolotājas Ingrīdas Ķezberes vadībā, gan viesi – Ilze Metuzāle (ērģeles), Biruta Zariņa (solo) un Kokneses senioru koris.


Meņģeles baznīca celta 1795.gadā, un ne uz brīdi nav pārtraukusi savu darbību. Meņģeles baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1999.gadā Eiropas Savienības kultūras dienās baznīcai tika pasniegts Eiropas Savienības karogs. Baznīca ir īpaša ne tikai ar G.Karinga 1864.g. darināto altārgleznu "Golgāta" un Herberta Kolbes būvētajām ērģelēm, bet arī ar brīnišķīgo akustiku.


Meņģeles baznīca ir akmens mūra garenbūve ar poligonālu altārdaļu. Virs galvenās ieejas jumta korē tornis ar vairākām Vidzemes sakrālajām celtnēm raksturīgu barokālu smaili. Baznīcas pamatapjoms – mūra, bet tornis – koka. Uz celtnes stūriem apmetuma rusti. Garenfasādes segmentlogailas ar sīkrūšu logiem. Vecākais apraksts, uziets, ir datēts ar 1884.gadu un atrodams "Mājas viesis" 38. numurā. Tajā minēts, ka sākotnēji baznīca bijusi koka, kuras vietā zem tā paša jumta un torņa koka sienu vietā uzceltas mūra sienas. Šāds fakts citos apsekotajos materiālos nav minēts, tomēr pašreizējā jumta konstrukcijas elementu un mūra mezglu anomālijas neizslēdz šādu iespēju. Baznīcas katrā galā ir balkoni (domāti zudušie lieveņi) kurus būvējis tā laika ērģeļnieks Fricis Zilbers. 


Remontdarbi notikuši 1824. un 1833./1834.gadā. Kā lielākais atzīmēts 1833./1834.gada remonts, kurā tiek iztērēti 686 rubļi, kas ir aptuveni puse no sakrātajiem obligāciju līdzekļiem. 1933.gada remontdarbos tika iztērēti Ls 1000. No 1953.gada baznīca definēta kā "arhitektūras piemineklis bez lietotāja". Šajā gadā veikta baznīcas apsekošana un sniegts detalizēts ēkas stāvokļa apraksts. 1968.gadā baznīcā izpēti veic Rundāles pils speciālisti.


No 1940.–1990.gadam baznīca netika izmantota ne tiešiem mērķiem, ne saimnieciskām vajadzībām. Padomju gados par baznīcu rūpējas draudzes locekle Marta Amons.


2002./2003.gadā tiek nomainīts baznīcas jumta segums no azbesta loksnēm uz pelēka cinkota skārda segumu. 2007.gadā tiek atjaunots vētrā nopostītais torņa smailes segums. 2014.gadā ar "Rietumu banka" labdarības fonda un NĪF (Nekustamo īpašumu fonda) atbalstu tiek īstenots projekts – "Baznīcas zvanu torņa renovācija". Savukārt šajā gadā ar VKPAI (Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības inspekcijas) un VKKF (Valsts kultūrkapitāla fonda) atbalstu tika īstenoti projekti – "Meņģeles baznīcas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija" un "Vizuāli tehniskā apsekošana" – un ar VKKF atbalstu ir īstenots projekts – "Meņģeles evaņģēliski luteriskās baznīcas ērģeļu plēšu restaurācija".


Ieskandinot 220. jubilejas gadu, Meņģeles evaņģēliski luteriskajā baznīcā 1.augustā notika mūzikas koncerts "Mūzikas skaņas Meņģelē", kas kopā pulcināja ap 100 klasiskās mūzikas cienītājus.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/kristīgā/33250

2015. gada 3. septembrī, 13:02, Kristīgās ziņas
Ogrenet

Jaunākie komentāri

ielūgtā • 2015. gada 8. septembrī, 10:55
Biju tur pirmo reizi, jo nēesmu vietējā.Man patika tas, ka tur ir uzņēmīgi cilvēki,kas dara un rīkojas. Pasākumā Vitas Gžibovskas stāstījumā iepazināmies ar baznīcas vēsturi un tas bija ļoti interesanti. Patika viesu koncerts, vietējo bērnu uzstāšanās, sadraudzības pasākums, Žēl, ka arhibīskaps J.Vanags nevarēja līdz beigām pabūt kopā ar draudzi un viesiem.
taurupiete • 2015. gada 4. septembrī, 11:03
Skaisti, ka lauki atdzīvojās. Varbūt varētu organizēt talku, baznīcas apkārtnes labiekārtošanā!

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet