Atgriezties pie raksta

Izmaiņas Lieldienu dievkalpojumos Ogres Svētā Meinarda Romas katoļu baznīcā

Saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju valstī Lieldienu svētki netiek pārcelti vai atcelti, bet mainās dievkalpojumu norises kārtība baznīcās. Ņemot vērā gan Vatikāna izdoto Dekrētu par Lieldienu dievkalpojumu svinēšanu Covid-19 apstākļos (skatīt zemāk), gan tieslietu ministra Jāņa Bordāna norādes, arī mūsu draudze aicina ticīgos Lieldienu dievkalpojumus pavadīt mājās, pieslēdzoties vai nu interneta, vai radio tiešsaistēs.

Ogres draudze centīsies nodrošināt Lieldienu svinību video tiešraidi portālā Facebook (meklēt Ogres sv.Meinarda Romas katoļu draudze):


5. aprīlī - Palmu (Pūpolu) svētdienā plkst.18.00 Svētā Mise – Kunga ierašanās Jeruzalemē,


9. aprīlīLielajā Ceturtdienā plkst. 18.00 Svētā Mise – Kunga Pēdējo Vakariņu, Adorācija,


10. aprīlīLielajā Piektdienā plkst.16.00 Krustaceļš un turpinājumā Kunga ciešanu liturģija,


11. aprīlīLielajā Sestdienā plkst.18.00 Kunga Augšāmcelšanās vigīlija,


12.aprīlīKunga Augšāmcelšanās svētkos plkst.18.00 Svētā Mise,


13. aprīlīLieldienu otrajā dienā plkst.18.00 Svētā Mise


Lielajā sestdienā tie cilvēki, kas vēlēsies pasvētīt savus Lieldienu ēdienus, var atnākt katras pilnas stundas sākumā, sākot ar plkst 10.00 un beidzot ar plkst.16.00, ievērojot visas noteiktās ārkārtas situācijas prasības (2m distanci, nepulcēties vairāk par 2 personām). Baznīcā būs pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi.


Svēto Komūniju un Grēksūdzes sakramentu priesteri aicina saņemt individuāli Lielās nedēļas laikā (ne svētdienā), iepriekš sazinoties ar priesteriem:


Prāvests K. Bojārs – mob.tālr. 26551206, 65022458


Priesteri: J. Zarāns – 28616526, I. Babris – 26475613


Sekojiet līdzi jaunumiem arī pieminētajā Facebook draudzes profilā un mājaslapā www.meinardadraudze.lv!


Dekrēts saistībā ar Covid-19


Šajā pārbaudījumu pilnajā laikā saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kā arī ņemot vērā visus šķēršļus, kas saistīti ar kopīgām liturģiskajām svinībām, un katras diecēzes bīskapa norādes saviem ticīgajiem, kongregācija ir saņēmusi vairākus jautājumus, kas attiecas uz Lieldienu svinēšanu. Saistībā ar šo visu kongregācija piedāvā vadlīnijas un ieteikumus bīskapiem.


 – Attiecībā uz Lieldienu datumu. Lieldienas ir visa liturģiskā gada sirds/centrs un nav vienkārši svētki kā jebkuri citi. Lieldienu Triduum tiek svinēts trīs dienu garumā un to ievada gavēņa laiks un tas noslēdzas ar Vasarssvētkiem, tādēļ Lieldienu datums nedrīkst tikt pārcelts uz citu laiku.


 – Hrizmas Mise. Katrs bīskaps ir tiesīgs, izvērtējot konkrēto situāciju konkrētā valstī, pārcelt šīs svinības uz citu datumu.


 – Norādes Lieldienu Triduum. Tur, kur laicīgā un ekleziālā vara ir noteikušas ierobežojumus, Triduum ir jāsvin sekojošā veidā:


Bīskapi dos norādes, par kurām ir vienojušies bīskapu konferencē, ka katedrālēs un draudžu dievnamos, kaut arī bez ticīgo līdzdalības klātienē, bīskapi un draudžu priesteri var svinēt Lieldienu Triduum. Ticīgie ir jāinformē par liturģijas norises laiku, lai viņi var vienoties lūgšanā ar garīdzniekiem, pašiem paliekot savās mājās. Saistībā ar šo ir vēlamas un ieteicamas tiešraides un translācijas no liturģiskajām svinībām.


Gan bīskapu konferences gan katrs bīskaps atsevišķi ir aicināts parūpēties par to, lai būtu nodrošināts viss nepieciešamais kā ģimeņu un tā katra ticīgā individuālajai lūgšanu dzīvei.


Zaļā ceturtdiena. Katedrāļu un draudžu dievnamos, kur apstākļi to pieļauj un kur atbildīgais par to tā nospriež, draudžu garīdznieki drīkst svinēt Pēdējo Vakariņu Svēto Misi. Izņēmuma kārtā katram priesterim tiek piešķirtas tiesības svinēt Svēto Misi atbilstošā vietā un bez tautas līdzdalības. Ir jāatturas no kāju mazgāšanas, kas pati par sevi ir izvēle nevis obligāta liturģijas sastāvdaļa. Mises beigās paredzētā procesija ar Vissvētāko Sakramentu ir jāatceļ un Sakraments ir jāatstāj tabernākulā. Garīdzniekiem, kuriem nav iespēja svinēt Svēto Misi, ir jālūdzas attiecīgās dienas Vesperes (Liturgia Horarum).


Lielā piektdiena. Katedrāļu un draudžu dievnamos, kur apstākļi to pieļauj un kur atbildīgais par to tā nospriež, bīskapi un draudžu garīdznieki svinēs  Kunga ciešanu dievkalpojumu. Bīskapi parūpēsies par to, lai kopējā lūgšanā tiktu iekļauts nodoms par: slimajiem, mirušajiem un tiem, kuri nomaldījušies vai krituši mazdūšībā (Missale Romanum, 314.lpp., 13.).


Lieldienas.


Lielās sestdienas vigīlija. Vigīlijai jātiek svinētai atbilstoši iespējām tikai tajās katedrālēs un tajos draudžu dievnamos, kur apstākļi to pieļauj, un par ko lemj atbildīgā autoritāte. Liturģijas sākumā paredzētā pulcēšanās pie uguns tiek izlaista. Pashāla svece tiek iedegta, bet svinīgā procesija tiek izlaista un seko Exultet. Tad seko Dieva Vārda liturģija. Kristību liturģijai nepieciešama ir tikai solījumu atjaunošana (Missale Romanu, 371.lpp., 55. ). Tad seko Euharistiskā liturģija.


Tie, kuriem nav nekādas iespējas pievienoties kādai no vigīlijas svinībām, ir jālūdzas Lieldienu svētdienas lasījumu stunda (Liturgia Horarum).


Lēmumi attiecībā uz klosteriem, semināriem un citām reliģiozo kopienām ir jāpieņem diecēzes bīskapam.


Tautas dievbijības izpausmes un procesijas, kas bagātina svēto nedēļu un Triduum, var tikt pārceltas uz citu piemērotāku un atbilstošu laiku, piemēram 14. vai 15. septembri, atbilstoši diecēzes bīskapa lēmumam.


Šis dekrēts ir tikai 2020. gadam.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/kristīgā/46535

5. aprīlī, 10:01, Kristīgās ziņas
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet