Atgriezties pie raksta

Latvijas simtgadei veltīts dzejoļu konkurss "Zīmes no manas dzimtas" Foto

Ar uzvarētāju paziņošanu un apbalvošanu noslēdzies tradicionālais Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja rīkotais Andrejdienas dzejoļu konkurss, kura tēma šoreiz – "Zīmes no manas dzimtas".

Turklāt tas bija veltīts Latvijas valsts simtgadei, ko svinēsim nu jau mazāk nekā pēc gada.


Latvijas simtgadei veltītajā konkursā – dalībnieku skaita rekords


Šis dzejoļu konkurss notiek nu jau krietni vairāk par desmit gadiem. Pirmsākumos konkursa noslēguma pasākums tika rīkots 22.septembrī, kas ir dzejnieka Andreja Pumpura dzimšanas diena, turklāt septembris latviešiem jau tradicionāli ir dzejas dienu mēnesis. Tomēr nācās secināt, ka vārsmu meistari, no kuriem lielākajai daļai vasara ir brīvlaiks, tik agrā rudenī vēl nav iešūpojušies un sākuši dzejot pilnā sparā. Šī iemesla dēļ jaunrades pasākums tika pārcelts uz vēlāku rudeni, bet uzvarētājus muzejā vienmēr sveic tieši Andrejos jeb A.Pumpura vārda dienā.


Katrs dzejdaris konkursā var piedalīties tikai ar vienu – savu pašu labāko – dzejoli. Varbūt šķiet neticami, bet izrādās, ka latvieši ir ne vien dziedātāju, bet arī dzejdaru tauta, jo iepriekšējos konkursos bija ap 200 dalībnieku, bet šoruden uzstādīts jauns rekords – žūrijas komisijai bija jāvērtē 312 līdz šim nekur nepublicēti dzejoļi.


Uzreiz gan jāsaka, ka visi 312 dzejoļu autori bija sadalīti četrās grupās: 1. - 4.klašu audzēkņi, 5.- 8.klašu audzēkņi, 9. - 12.klašu audzēkņi, kā arī pieaugušie.


Konkursu izsludina mēnesi iepriekš, publicējot informāciju Lielvārdes novada pašvaldības mājaslapā, bet daudzi potenciālie dalībnieki par to interesējas jau krietni iepriekš, jo piedalījušies tajā jau iepriekšējos gados.


Informācija par šo Andrejdienas dzejoļu konkursu jau sen aizgājusi tālu pāri Lielvārdes novada robežām. Tā arī šoreiz vietējiem vārsmotājiem bija jākonkurē ar spalvas brāļiem un māsām no Ķeguma, Birzgales, Ogres, Saldus, Druvas un Rīgas. Protams, ka tas ir labi, jo, pateicoties veselīgai konkurencei, dzejnieku talants izpaužas pilnā krāšņumā. Lielum lielā daļa no konkursa dalībniekiem ir skolu audzēkņi, parasti tas ir latviešu valodas un literatūras skolotāju nopelns.


Andrejdienas dzejoļu konkursa laureāti


Atzinību par veiksmīgu piedalīšanos dzejoļu konkursā saņēma Ralfs Indriksons (Ogres sākumskola), Kristiana Kalniņa (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola), Egita Žukauskaite (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola) un Rainers Vorza (E.Kauliņa Lielvārdes vsk.).


III vietas ieguvēji – Luīze Alekse (Ogres sākumskola), Danuta Rašmane (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola), Vitnija Rožāne (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola) un Simona Vanaga (Lielvārde).


II vietas ieguvēji – Lote Voldiņa (Ogres sākumskola), Alise Anna Zirnīte (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola), Elizabete Dambe (Druvas vidusskola) un Andra Gaigala (Saldus). 


I vietas ieguvēji – Daniela Majore (Ogres sākumskola), Paula Ludborža (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola), Anete Miķelsone (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola) un Otīlija Kromane (Ogre).


Papildus žūrijas piešķirtajām godalgām vēl tika pasniegtas arī vairākas speciālbalvas tiem autoriem, kuru darbi izcēlās ar ko īpašu – oriģinālu dzejoļa noformējumu, atšķirīgu skatījumu uz pasauli sev apkārt, interesantiem izteiksmes līdzekļiem vai dzīvīgu un interesantu ainu uzburšanu savā sacerējumā.


Speciālbalvas saņēma: Elizabete Pilmane (Lēdmanes pamatskola), Paula Lorēna Lablaika (Jumpravas vidusskola), Sabīne Lukša (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola), Daņila Jevreinovs (E.Kauliņa Lielvārdes vidusskola), Dārta Putāne (Ogres sākumskola), Evija Luīze Sergejeva (Ogres sākumskola), Arina Zabeļina (Jaunogres vidusskola) un Egons Pičners (Rīga).


Asins balss


Tajā brīdī kad vārtus aiz manis


Ierasti aizvērs Dievs


Kad zudīs galvenā saikne


Kas mani ar pasauli sien


 


Kad kļūšu brīvāks par brīvo


Savu baiļu neuzvarēts


Tad viena vienīga rūpe


Mani valgā paturēt spēs


 


Rūpē par pēctecību


Par to kas asinīs dots …


 


Vētru locīts un karos plosīts


Dvēseļu glāstīts un mīlā kopts


Gadsimtiem cauri atradis mani


Manas dzimtas koks


 


Lapotne bieza slēpj daudzus zarus


Tos mūžam neredzēt lemts


Citā putni vairs nevij ligzdas


Tas kaltis un nepieņemts


 


Es palūgšu Dievam rūpi


Paņemt no manis nost


Un sarūpēt zaru ar dēlu


Kas manis pasaulei dots


 


Ne nomirt par svešu grēku


Lai ir viņa sūtība


Dod, Dievs, viņam spēku uzplaukt


Tā – mana mūžība


/EgA/, Egons Pičners (Rīga) 


Mēs katrs – zīme jostā, ko sauc par Latvijas valsti


Latvijas valsts simtgade ir vērienīgākais notikums mūsdienu Latvijas vēsturē. Ikvienam ir iespēja un vienlaikus liela atbildība veidot šodienas Latviju un likt pamatus tās nākotnei. Bet … Latvija – tie esam mēs! Latvija ir ģimenes, dzimtas, kurām mēs piederam. Lai veidotu nākotni, jāapzinās pagātne un jānovērtē tagadne. Tāpēc konkursa dalībnieki tika aicināti neaizmirst to, kādus laikus piedzīvojusi mūsu dzimtene un izdzīvojuši mūsu senči. Dzejdari tika mudināti saprast, ka Dzimtene un dzimta, kurā apslēptas katra cilvēka ģimenes saknes, ir svarīgas lietas, ar kurām jālepojas.


Muzeja vadītāja Anita Streile, skaidrojot, kā konkursa tēma "Zīmes no manas dzimtas" sasaucas ar Latvijas simtgadi, teica: "Pats pamats esam katrs no mums un mūsu ģimenes. Mēs visi kopā veidojam šo zemi un šo valsti, ko sauc par Latviju. Mēs katrs esam kā viena zīme, kas harmoniski ieaužas jostā – mūsu valstī. Katrs no mums un katrs mūsu labais darbs ir tas, ko mēs darām savai valstij. Katra diena, ko mēs pilnvērtīgi nodzīvojam, katrs labais vārds, ko pasakām, pat garšīgākās pankūkas, ko uzcepam saviem mīļajiem, ir mūsu devums Latvijai. Mēs katrs savā ģimenē aužam jostu, bet mūsu visu jostas saaužas kopā vienā lielā un krāšņā rakstu jostā, ko saucam par savu Tēviju. Bez mums un bez mūsu stiprajām ģimenēm Latvija nemaz nebūtu Latvija..."


Muzeja vadītāja atzina, ka neviens no jaunajiem dzejniekiem, kuri kādreiz piedalījušies Andrejdienas konkursā, savu dzejoļu krājumu pagaidām vēl nav izdevis, bet nekas nav izslēgts – esot tikai jāpagaida...


Būt radošam ne vienmēr ir viegli un pašsaprotami. Bieži ir jāiegulda liels darbs, jālauza galva, meklējot labākās idejas, un jāpielabina mūza, lai gala rezultāts būtu lepošanās vērts. Tāpēc visiem klātesošiem tika sarūpēts vēl kāds pārsteigums – meistarklase radošās domāšanas atraisīšanā, kuru vadīja teātra sporta un improvizācijas nodarbību vadītāja Aija Krompāne.


Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja kolektīvs teic lielu paldies visiem čaklajiem dzejniekiem, viņu iedvesmotājiem un palīgiem! Paldies, ka uzticējāties un ļāvāt iepazīt sevi, savu ģimeni, savu dzimtu! Paldies arī visiem atsaucīgajiem pasākuma atbalstītājiem! Leposimies visi kopā ar savu Dzimteni, dzimtu, ģimeni un saviem labi padarītajiem darbiem! 


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/lielvarde/40363

2017. gada 11. decembrī, 17:17, Lielvārdes novada jaunumi
Ritvars Raits, "Ogres Vēstis Visiem"

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet