Atgriezties pie raksta

Muzeju naktī Lielvārde sevi rāda Latvijai ar Lielu Vārdu Foto

Muzeju naktī Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs rīkoja pasākumu "Ar Lielu Vārdu sevi Latvijai rādu!", kurā lielvārdieši pierādīja, ka ne tikai var būt lieli, bet arī prot to visiem parādīt.

Likumsakarīgi, ka Muzeju nakts pasākumu Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā atklāja ar mākslinieces Zanes Pumpures-Prāmnieces rādīto smilšu kino, kurā viņa palīdzēja lepoties ar Lielo vārdu. Zane ir dzejnieka Andreja Pumpura tiešā pēctece – mazmazmeita. Arī Lielvārdes muzejs nes Andreja Pumpura vārdu.


"Latvijas simtgadē Muzeju nakts tēma ir "Šūpulis". Tas ir visīstākais brīdis, lai varētu lepoties ar savu novadu, lietām un vietām, cilvēkiem, kuri radījuši ko īpašu. Lielvārdes tautas tērps, Lielvārdes josta tas ir lepnums, kas nes Lielvārdes vārdu arī ārpus Latvijas. Tā ir arī Lielvārdes 3000 gadu senā pagātne, jo šeit Dievu kalnā ir atrastas pirmās baltu cilšu apmetnes. Par godu Muzeju naktij tika atklāta izstāde "Paaudžu paaudzēs kaldināts Lielais vārds top cildināts", kurās apskatāmi priekšmeti no muzeja krājuma. Senākais priekšmets, ar ko mēs ļoti lepojamies, ir 3000 gadu senais keramikas trauks, kas apliecina Lielvārdes ilgo vēsturi. Lielvārdei ir ar ko lepoties, jo 3000 gadu laikā daudz gudrību sakrāts.  Mēs ļoti lepojamies ar saviem radošajiem cilvēkiem. Un šī ir tā diena, kad patriotismu ne tikai glabājam dziļi sirdī, bet lepojamies ar to visi kopā, un tad lepnums ir daudz lielāks," saka Andreja Pumpura Lielvārdes galvenā speciāliste Irēna Arāja.


Kā atklāj I.Arāja muzejā bieži iegriežas apmeklētāji, kuri vēlas uzzināt ko vairāk par Lielvārdes jostu. Tāpēc Muzeju naktī brīvdabā izrādīja Anša Epnera un Teņa Vinta veidoto filmu "Lielvārdes josta".


Lielvārdē ir arī senas teātra spēlēšanas tradīcijas. "Teātra spēlēšana Lielvārdē aizsākās jau 1873.gadā, kad dzejnieks Auseklis (palīgskolotājs Krogzemju Mikus) "Vecuteļu" māju saimes istabā iestudēja pirmo izrādi. Kopš tā laika paaudžu paaudzēs lielvārdieši iedzīvojušies gan latviešu, gan pasaules dramaturgu radītajos tēlos. Tas daudz prasījis, bet daudz arī devis un dod joprojām," pirms Lielvārdes Tautas teātra aktieru un režisora Kārļa Lišmaņa iestudētās Gunāra Priedes lugas "Saniknotā slieka" izrādes sacīja Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja direktore Anita Streile. Luga tika iestudēta par godu dramaturga lielvārdieša Gunāra Priedes 90 gadu jubilejai, ko Lielvārdē šopavasar atzīmēja ar vērienīgu teātra festivālu "Pie mums martā". 


Par Muzeju nakts kulmināciju izvērtās Lielvārdes apvidus tautas tērpu godināšanas parāde, kuras laikā lielvārdieši un viesi uzzināja daudz jauna par Lielvārdes tautas tērpa vēsturi. Tas bija iespējams, pateicoties biedrības "Lāčplēsis dejo" īstenotajam projektam "Etnogrāfisku Lielvārdes novada tautas tērpu iegāde kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai", kura ietvaros izdota arī brošūra "Lielvārdes apvidus godu tautastērpi 19.gadsimtā". 


Biedrības "Lāčplēsis dejo" valdes loceklis un deju kolektīva "Lāčplēsis" prezidents Ainārs Bajinskis pauda gandarījumu, ka biedrībai kopā ar Andreja Pumpura muzeju izdevies noorganizēt šo pasākumu vēlreiz zem zilajām Latvijas un Lielvārdes debesīm Daugavas krastā. Pirmoreiz Lielvārdes tauats teŗpu godināšana notika 8.martā Lielvārdes novada Kultūras centrā.


Tautas tērpus demonstrēja Lielvārdes novada Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīva "Lāčplēsis", jauktā kora "Lāčplēsis", Jumpravas Kultūras nama jauniešu deju kolektīva "Jumpraviņa", Lēdmanes Tautas nama dāmu vokālā ansambļa "Stari", Lielvārdes novada Mūzikas skolas kora "Lielvārde" dalībnieki, Lielvārdes tērpu īpašnieces Juta Dzene, Jolanta Zarāne un Baiba Tūtāne.


"Tautas tērps ir goda tērps un tam piemīt vērtība, kas arī mūsdienu pasaulē tā nēsātāju apvelta ar pašcieņu, lepnumu par savu zemi un piederību savam novadam. Paldies visiem šodienas tautas tērpa godināšanas pasākuma dalībniekiem, kas deva ierosmi ikvienam atrast ceļu pie sava tautas tērpa,'' sacīja I.Arāja.


"Tautas tērps nav tikai ņieburbruncis, aube, krekls, bikses vai villaine. Tautas tērps tā ir sirdsapziņa – mana, tava un mūsu tautas sirdsapziņa. Cienīsim, godāsim savu tautas tērpu, savu novadu, savu tautu," aicināja A.Streile.


Muzeju nakts apmeklētāji varēja arī vērot Lielvārdes jostas tapšanu, cept maizītes kopā ar Zelmas maiznīcas saimnieci un piedalīties radošajās darbnīcās.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/lielvarde/41546

20. maijā, 13:15, Lielvārdes novada jaunumi
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet