Ogrenet
Atgriezties pie raksta

Lielvārdes novada svētkos atklās Goda krēslu ornitologam Kārlim Grigulim Foto

27.jūlijā plkst. 18.00 Rembates parkā atklās vides objektu "Goda krēsls Kārlim Grigulim".  Kas bija šis vīrs, kurš, stabulēdams visdažādākās melodijas, spēja sasaukt sev apkārt visus meža putnus?  

Putnu dziesmās izskanējis mūžs


Mežs. Pa taciņu nāk cilvēks. Sirmiem, pakupliem matiem, atklātu smaidu, gaišu seju. No kabatas viņš izvelk svilpīti, pieliek pie lūpām, un tā pārvēršas par brīnišķīgu mūzikas instrumentu, kas spēj atdarināt visdažādākās putnu balsis. Nāk vīrs. Uz pleca tam sēž vāverīte, apkārt lidinās putni: zīlītes, dzilnīši, sarkanrīklītes… Vīrs paver plaukstu, uz kuras tūliņ nosēžas zīlīte un sāk knābāt tajā esošās sēkliņas.


Kas bija šis vīrs, kurš, stabulēdams visdažādākās melodijas, spēja sasaukt sev apkārt visus meža putnus, kurš, tikai pēc balss, pat neredzot spārnoto draugu, varēja noteikt, kas tas par putnu, kura enciklopēdisko zināšanu pietiktu pat vairākām bioloģiskajām disertācijām, kurš 1970. gadā kopā ar Lielvārdes vidusskolas jaunajiem naturālistiem un skolotāju Regīnu Gribusti ierīkoja Lielvārdē, blakus savām mājām, putnu novērošanas staciju? 


Tas ir Kārlis Grigulis – dabas pazinējs, putnu balsu imitators, ornitologs, bērnu rakstnieks, novadnieks, kuram 2019. gada 16. februārī apritētu 135. gadadiena.


Kārlis Grigulis dzimis 1884. gadā Ilūkstes apriņķa Salienas pagasta Lielbornes muižā rentnieka Mārtiņa un Lotes Griguļu ģimenē kā piektais bērns. No 1897. gada līdz 1924. gadam ar ģimeni dzīvojis Krievijā Omskas apgabala Saltikovas ciema latviešu kolonijā. Bērnībā viņa "zaļā laboratorija" bijusi ganību nora, kur mācījies novērot un pazīt putnu dzīvi, dziesmas un parašas. Arī vēlāk mācījies izprast dabu, īpaši putnus gan Kazahijas stepēs, Kaukāza un Krimas kalnos, gan dzimtenes Latvijas mežos, purvos un ezeros.


No 1905. gada Latvijas laikrakstiem "Apskats", "Balss' un citiem iesūtījis dzejoļus un rakstus par latviešu izceļotāju dzīvi. Omskā Kārlis Grigulis beidzis dažādus kursus, strādājis arī par grāmatvedi un mērnieku. Veikdams topogrāfa pienākumus, arvien vairāk iedziļinājies putnu dzīvē un veicis nopietnus zinātniskus novērojumus. Kopā ar sievu Aleksandru un divām meitiņām Latvijā atgriezies 1924. gadā, līdzi atvezdams lielu Sibīrijas putnu kolekciju. Strādājis Skolu muzejā, Dabas muzejā par zinātnisko līdzstrādnieku. Kārļa Griguļa zinātniskās un literārās intereses saistītas ar putnu dzīvi.


Lielvārde par Kārļa Griguļa dzīvesvietu kļuva jau 1929.gadā. 1931.gadā viņš Meža ielā 17 uzceļ vasarnīcu.  Ziemās dzīvo Rīgā, bet vasaras pavada Lielvārdē.


Ar sajūsmu lielvārdieši vēroja viņa gaitas pa Lielvārdes parkiem un birzīm, ar interesi klausījās viņa sarunas ar un par putniem. 1967.gadā Kārlis Grigulis uzsāk sadarbību ar Lielvārdes vidusskolu un skolotāju Regīnu Gribusti. 


1970.gada vasarā ar Lielvārdes vidusskolas skolotājas gādību piepildījās Kārļa Griguļa divdesmit gadus lolotais sapnis – nekopta meža stūrītī ierīkots "putnu rezervāts" - skaista mežaudze Meža ielas nostūrī. Kopā ar Lielvārdes vidusskolas jaunajiem naturālistiem un skolotāju Regīnu Gribusti tika ierīkota putnu novērošanas stacija. Bērni ar lielu aizrautību klausījās Griguļtēva stāstos un mācījās novērot dabu un putnus, viņš bija biežs un gaidīts viesis skolā. Savu prasmi iepazīt, novērot un preparēt putnus Kārlis Grigulis nodeva jaunajai paaudzei.


Vēlāk vidusskolas jaunie naturālisti skolotājas Regīnas Gribustes vadībā turpināja aizsākto darbu: mācījās pazīt putnus un radīt tiem labvēlīgus ligzdošanas apstākļus, novēroja tos, pētīja putnu dzīves veidu un valodu, mācījās izprast un atklāt dabu.


Pastāvīgi būdams kopā ar dabu, ornitologs iemanījās ļoti labi atdarināt dažādas meža skaņas, bet putnu balsu atdarināšanā sasniedza lielu virtuozitāti. Viņš prata izsvilpot vairāku desmitu putnu sugu dziesmas. Viņš ne tikai noklausījās putnu  melodijas, bet arī centās tās pierakstīt, mēģināja atrast tām ritma formulu, noteikt, kā tās mainās atkarībā no tā, vai putns aicina savu draudzeni vai arī brīdina mazuļus no draudošajām briesmām. Klausoties Kārļa Griguļa ierakstus kasetēs, viņa atdarinātās putnu dziesmas nevarēja atšķirt no pašu spārnoto draugu dziesmām dabā. Šo brīnišķīgo cilvēku ar apbrīnu, interesi un mīlestību klausījās ne tikai zinātnieki, ornitologi,  pedagogi, bet, galvenokārt, skolu audzēkņi gan ik gadus rīkotajās Putnu dienās Dabas muzejā Rīgā, gan savā skolā.


Dabas un putnu dzīves novērojumi devuši ierosmi 15 grāmatām un brošūrām, apmēram 259 publikācijām žurnālos un laikrakstos. Kārlis Grigulis bija pirmais, kurš uzrakstījis grāmatu par Latvijas putniem un savācis gandrīz visu Latvijas putnu sugu kolekciju.


Ir uzņemta arī filma par Kārli Griguli "Mūža aicinājums". Ar viņa meitas Valentīnas Jakaites un Latvijas Ornitoloģijas biedrības atbalstu 1997.gadā Latvijas skolas saņēma audiokasetes "Skaisti dzied lakstīgala" ar Kārļa Griguļa tekstu un viņa atdarinātām 25 putnu balsīm. Kārlis Grigulis bija pazīstams ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām, jo viņa darbi tika tulkoti arī svešvalodās. Par nopelniem dabas pētīšanā un popularizēšanā Kārlim Grigulim piešķirts Nopelniem bagātā kultūras darbinieka nosaukums.


Kārlis Grigulis miris 1972.gada 12. jūlijā, apbedīts Rīgā, Meža kapos.


Kārlis Grigulis ir teicis: "Putniņu dzīves pētīšana nav tikai aizraušanās vien. Zinot ligzdošanas apstākļus, mēs savairosim derīgos putnus! Kas tā par bagātību! Paceplītis apēd 76 kukainīšus dienā un nesmādē arī odus. Melnais mušķērājs tiek galā ar tūkstoš mušām dienā. Bet viens pārītis zīlīšu apsargā četrdesmit ābeles no kukaiņu uzbrukumiem. Putniņu derīgumu pat aplēst grūti! Nemaz jau nerunājot par viņu cilvēciskajām īpašībām, kuru vienam otram cilvēkam ir krietni vien pamazāk".


Mīlēt dzimtenes dabas skaistumu, prast izzināt, novērot, aizsargāt dabu – šādu novēlējumu mums atstājis Kārlis Grigulis un tas mums arī jāīsteno – saglabājot, atjaunojot, pilnveidojot Griguļa mežu Lielvārdē. Šo lielo darbu uzņēmusies biedrība "Izaugsmei un attīstībai", aicinot ikvienu no mums piedalīties šajos sakopšanas un labiekārtošanas darbos.


Anita Streile, Andreja Pumpura Lielvārdes muzeja vadītāja

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/lielvarde/44303

25. jūlijā, 11:26, Lielvārdes novada jaunumi
www.lielvarde.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet