Atgriezties pie raksta

Lielvārdes vidusskolā varēs apmeklēt boksa nodarbības

Septembrī Lielvārdes vidusskolā sākās ne tikai mācības, bet darbību atsāk arī interešu izglītības pulciņi. No sporta pulciņiem labi apmeklētas ir boksa nodarbības.

Katra cilvēka dabiska vēlēšanās ir būt stipram un drošam. Sevišķi bērnībā un pusaudža gados. Liela daļa jauniešu sapņo nodarboties ar boksu, bet īsti nesaprot šī sporta veida būtību, īsti neapjēdz, ka bokss nav asiņaina izrēķināšanās, ka tas ir sporta veids, kas prasa precizitāti, izturību, neatlaidību un prātu. Ne velti tieši bokss kādreiz ticis dēvēts par aristokrātu sportu un ticis salīdzināts ar šahu un baletu vienlaicīgi.


"Atgādinu, ka bokss ir visu to mūsdienu sporta veidu pamatā, kuros tiek izdarīti sitieni ar rokām un kājām. Mans pirmais Latvijas čempions bija Jānis Stivrinieks no Tukuma. Manu audzēkņu vidū ir arī 7–kārtējais Latvijas čempions lielvārdietis Gvido Salmanis. Strādāju ar Eiropas čempionu Konstantīnu Gluhovu. Varbūt ar laiku viņam piepulcēsies vēl kāds no Lielvārdes novada? Kā to panākt? Pirmais solis – iziet no mājas un atnākt uz nodarbību, lai vēlāk nav jānožēlo, ka neko neesi darījis, lai savu sapni īstenotu.", norāda bijušais smagsvars un boksa treneris Vasilijs Šeļepjonoks.


Lai visu to izstāstītu, 18. septembrī Lielvārdes vidusskolā tika organizēts pasākums 1.–4. klašu skolēniem "Uzzini vairāk par boksu". Pasākuma norisē un paraugdemonstrējumos piedalījās arī 5.–7. klašu skolēni, kuriem jau ir treniņu (Linards Brikulis, Raimonds Zamaļijevs, Mārcis Dzelmītis) un sacensību pieredze (Rafaels Dambis).


"Katru gadu, uzsākot darbu, saduros ar dažām parādībām. Vispirms – pieteikšanās bums. Sanāk daudz interesentu un ar vilšanos konstatē, ka pirmajā treniņā neļauj vilkt rokās cimdus un bliezt. Boksa vietā jāveic vingrinājumi, kas jāizpilda ļoti precīzi, jāatkārto daudzas reizes. Bet tieši no šo kustību apguves būs atkarīgs, kāda būs sportista stāja, izpildītie sitieni, aizsargreakcija. Visgrūtākie ir pirmie 2–3 mēneši, bet tieši tie garantē traumu minimumu nākotnē. Salauzts deguns ir nevis boksera, bet lecīga nemākuļa vizītkarte.", stāsta V. Šeļepjonoks.


Vispirms ir jāapgūst BOKSA SKOLA. Pēc tam var sākt izdarīt sitienus pa maisu un boksēties pārī ar cimdiem rokās. Tad arī iezīmējas pirmie talanti, bet tikai no šo audzēkņu gribasspēka un izturības būs atkarīgs tas, vai viņi nākotnē kļūs par sportistiem, varbūt kāds no viņiem arī par zvaigzni – ar noteikumu, ja boksam veltīs visu savu dzīvi.


"Diemžēl ir pagājis tas laiks, kad biju gan Latvijā (Latvijas "Darba rezervju" un Latvijas izlases dalībnieks), gan Krievijā (PSRS "Darba rezerves", Maskavas kara apgabala un Tulas Gaisa desantnieku izlase) pazīstams sportists, kad sporta līdzjutēji, mani ieraugot, bikstīja viens otram sānos. Bet to, ko man iemācīja mani treneri – boksa leģendas Aloizs Tumiņš, Vladimirs Tretjaks un Žanis Dzenis – varu tālāk nodot saviem audzēkņiem.", piebilst V. Šeļepjonoks.


 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/lielvarde/44807

30. septembrī, 12:57, Lielvārdes novada jaunumi
lielvarde.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet