Ikšķile paliek kā atsevišķs novads

Ogrenet
Publicēts 2007-09-04 17:45:49 — « Uz sākumlapu — Ogres novada ziņas»Drukāt

Palielināt attēlu

Ministru kabinets šodien apstiprināja grozījumus rīkojumā "Par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu". Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis valdības sēdē šodien protestēja pret Ikšķiles pievienošanu Ogres novadam un guva valdības atbalstu – Ikšķile paliks kā atsevišķs novads.

J.Rudzītis portālam Ogrenet pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā Ikšķiles novada domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums pret Ikšķiles apvienošanu ar Ogres novadu un ar kurjerpastu tas darīts zināms Ministru kabinetam. Šodien J.Rudzītis iepazīstināja valdību ar novada attīstību un pamatoja, ka novads spēj saimniekot patstāvīgi.  J.Rudzītis stāstīja, ka Ikšķile ar Tīnūžiem apvienojās 1997.gadā. Iedzīvotāju skaits izaudzis no 6100 apvienošanās brīdī līdz  vairāk nekā 7900 šobrīd, un daudz lielāks kļuvis arī budžets: no 420 000 latu pēc apvienošanas līdz 6 miljoniem šogad. «Stāstīju, ka mēs bijām pirmie valstī, kas pirms desmit gadiem par budžeta līdzekļiem uzcēlām skolu – Tīnūžu pamatskolu. Tagad ceļam Ikškiles vidusskolas piebūvi, no budžeta piemaksājam skolotājiem. Dotācijas  nesaņemam, turklāt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā šogad maksājam 607 000 latu. Ar faktiem un skaitļiem valdībai pamatoju, ka mēs patstāvīgi varam saimniekot,» teica J.Rudzītis.  «Guvu Rivžas, Veldres, Rozes, Vējoņa, Godmaņa atbalstu, viņi mani atbalstīja mutiski. Kalvītis, redzot kopējo noskaņojumu, teica galavārdu – lai tad Ikšķile paliek viena. Valdība nebalsoja, bet vienojās,» sacīja J.Rudzītis.

Pēc vienošanās par Ikšķiles novada patstāvību sekoja ovācijas. «Valdības sēdē piedalījās apmēram 100 pagastu vadītāji, bet visiem tik labi neveicās – citus novadus atstāja, citus pievienoja, piemēram, Malta un Stopiņi būs atsevišķi novadi,» teica J.Rudzītis.

Uz jautājumu, kā J.Rudzītis un citi deputāti tagad svinēs šo uzvaru, viņš atbildēja īsi: «Strādāsim vēl labāk!».

Ogres novadam pievienos Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Suntažu un Taurupes pagastu. Lielvārdes novadā apvienosies Lielvārdes novads, Jumpravas un Lēdmanes pagasts, savukārt Ķeguma novadā būs Ķeguma novads un Birzgales pagasts.  

Kā ziņo aģentūra LETA, iedzīvotāju skaita ziņā vislielākie novadi būs Ogres novads, kur dzīvo 45 937 iedzīvotāji, Cēsu - 38 663, Tukuma - 36 732, Talsu - 35 463, Bauskas - 33 543, Rēzeknes - 33 469, Daugavpils novads - 30 107 iedzīvotāji.

Pēc nodokļu ieņēmumiem visnabadzīgākie ir Vārkavas novads - 247 597 lati, Rugāju - 219 324, Rucavas - 313 056, Vecpiebalgas - 289 906, Varakļānu - 465 518, Vaiņodes - 489 086 latu.

Savukārt Ogres novada nodokļu ieņēmumi ir 15 588 272 lati, Salaspils novada - 11 462 985, Siguldas novada - 9 717 190 latu, Cēsu novada - 9 498 946 lati.

Kā apmēram 100 pagastu vadītājiem, kas piedalījās valdības sēdē, norādīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP), līdz šā gada beigām vietējās pašvaldības var novados apvienoties labprātīgi un šodien iezīmētā "novadu karte" var tikt vēl grozīta atbilstoši vietējo pašvaldību deputātu lēmumiem.

Atšķirībā no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātā "novadu kartes" varianta, kurā bija paredzēti 93 novadi un deviņas republikas pilsētas, Ministru kabinets šodien apstiprināja 96 novadus un deviņas republikas pilsētas: Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Pašreizējā Balvu rajonā Rugāju novadu neveidot, bet Cēsu rajonā izveidot ne tikai Cēsu, Līgatnes, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Priekuļu novadus, bet arī Pārgaujas novadu, kurā ietilps Raiskuma, Straupes, Stalbes un Drustu pagasti.

Atsevišķu Krimuldas novadu veidos Krimuldas un Lēdurgas pagasts, bet Rīgas rajonā patstāvību saglabās Stopiņu novads, kurš netiks pievienots Salaspilij.

Gulbenes un Ventspils rajonā būs tikai pa vienam novadam, kurā apvienosies visi pagasti.

Vairākos rajonos būs divi novadi: Alūksnes rajonā - Alūksnes un Apes, Daugavpils rajonā - Daugavpils un Ilūkstes novads, Jelgavas rajonā - Jelgavas un Ozolnieku novads, Krāslavas rajonā - Dagdas un Krāslavas novads, Kuldīgas rajonā - Kuldīgas un Skrundas novads, Rēzeknes rajonā - Viļānu un Rēzeknes novads, Saldus rajonā - Saldus un Brocēnu novads.

Balvu rajonā būs Balvu un Viļakas novads.

Pa trīs novadiem tiks izveidots Bauskas rajonā - Iecavas, Bauskas un Vecumnieku novads, Dobeles rajonā - Auces, Tērvetes un Dobeles novads, Limbažu rajonā - Limbažu, Salacgrīvas un Alojas novads, Ludzas rajonā - Kārsavas, Ludzas un Zilupes novads, Talsu rajonā - Dundagas, Talsu un Rojas novads, Tukuma rajonā - Kandavas, Tukuma un Engures novads, Valkas rajonā - Valkas, Strenču un Smiltenes novads.

Četri novadi būs Aizkraukles rajonā - Neretas, Aizkraukles, Pļaviņu un Kokneses novads.

Pa pieciem novadiem būs Jēkabpils rajonā - Aknīstes, Salas, Jēkabpils, Viesītes un Krustpils novads, Madonas rajonā - Cesvaines, Lubānas, Ērgļu, Madonas un Varakļānu novads, Preiļu rajonā - Aglonas, Riebiņu, Līvānu, Preiļu un Vārkavas novads, Valmieras rajonā - Mazsalacas, Rūjienas, Burtnieku, Valmieras un Brenguļu novads.

Cēsu rajonā būs seši novadi - Cēsu, Līgatnes, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas, Priekuļu un Pārgaujas novads.

Liepājas rajonā būs astoņi novadi - Grobiņas, Rucavas, Nīcas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Pāvilostas un Aizputes novads.

Rīgas rajonā būs 15 novadi - Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Garkalnes, Ropažu, Mālpils, Siguldas, Krimuldas, Carnikavas, Ādažu, Saulkrastu, Baldones novads.

Stājoties spēkā administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumiem, vietējās pašvaldības varēs pieņemt lēmumus par novada izveidošanu līdz 2009.gada 31.janvārim saskaņā ar administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos noteikto novadu teritoriālo dalījumu. Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanas tajās administratīvajās teritorijās, kuras norādītas administratīvi teritoriālā iedalījuma noteikumos.