Darbs ārzemēs – tie paši vēži tikai citā kulītē?

Ogrenet
Publicēts 2010-09-03 15:38:45 — « Uz sākumlapu — Aktualitātes»Drukāt

Palielināt attēlu

Šī brīža ekonomiskā situācija Latvijā daudziem ir nepatīkama, un kā viens no problēmas risinājumiem ir darba meklēšana ārzemēs. Portāls Ogrenet sazinājās ar vairākiem ogrēniešiem, kuri jau ilgāku laiku maizi pelna ārvalstīs – šie cilvēki algu citā valūtā saņem jau vairāk nekā gadu. Veicot šo nelielo pētījumu, portāla apzinātie ogrēnieši nevēlējās publicēt savu identitāti (vārdi izdomāti – red.), aprobežojoties vien ar dzimumu un vecumu, kā arī pašreizējo statusu, proti, ir ģimene vai nav.

Ielūkosimies arī viņu maciņos – cik tad īsti latvietis citā zemē var nopelnīt? Līdztekus šai informācijai vēlējāmies uzzināt arī iemeslus spertajam solim. Tāpat pajautājām arī par pozitīvo un negatīvo ārpus dzimtenes. Piedāvājam trīs jauniešu viedokļus par strādāšanu zem citas valsts karoga.

Avīžu kurjers atgriezīsies mājās ar augstskolas diplomu

Ogrēnietis Raivis, kurš nesen nosvinēja 22. dzimšanas dienu, uz Norvēģiju devās kopā ar draudzeni. Iekārtojās darbā par  kurjeru, kurš piegādā avīzes. Papildus šiem pienākumiem viņam vasarā izdevies tikt arī pie sezonas darbiem – zāles pļaušanas,  teritorijas uzkopšana, bruģa likšanas utt. Par minētajiem darbiem stundā izdodas nopelnīt nepilnus 11 latus (125 norvēģu kronas).

Uz jautājumu – vai ir labāk nekā Latvijā, saņemam neviennozīmīgu atbildi. “Esmu paēdis, siltumā un varu atvēlēt savu brīvo laiku daudz kam citam, kaut gan tā brīvā laika tik daudz nemaz nav. Nē tāpēc, ka te dažreiz vienkārši nav ko darīt, izklaides iespējas ir ļoti vienveidīgas un, protams, vairāk piemērotas norvēģiem,” atklāj Raivis. Un piebilst:  “Ir vēl arī neloģiskas cenas precēm vai pakalpojumiem.”

Pie pozitīvajām lietām sarunu biedrs vēl min dabu, lietu sakārtotību, kā arī iespēju ziemā braukt snovot. Dažreiz nepatīkot norvēģu rakstura īpašības, kas spēj nokaitināt. “Šeit ir ļoti daudz dažādu rasu, konfesiju un tautību cilvēku. Ir tā, ka iemācies būt tolerants un izturēties pret apkārtējiem ar sapratni, bet viņi to izmanto savās interesēs,” viņš atzīst.

No Latvijas jaunietis esot aizbraucis tāpēc, ka sākās krīze un nevarēja atrast darbu. “Līdz arodskolas absolvēšanai bija palicis gads, un gribējās izrauties no vienmuļās ikdienas, darbs ārzemēs šķita alternatīva,” viņš atzīst.

Atpakaļ dzimtenē 22 gadus vecais ogrēnietis nolēmis atgriezties jau  ar iegūtu izglītību, kas viņam nodrošinātu iespēju saņemt atbilstošu atalgojumu. Pēc jaunieša domām, zināšanu apguve palīdzēs kliedēt arī ikdienas rutīnu. Izglītību viņš gatavojas iegūt, izmantojot e-studijas.

Visi darbi ārzemēs ir cilvēku čakarēšana

25 gadus vecā ogrēniete Linda uz Londonu (Anglija) aizbrauca pirms pieciem gadiem, un ģimenes viņai pašreiz nav. Strādājot par nodokļu sistēmas koordinatori, viņa nopelna 1650 latus mēnesī.

“Šeit ir labāk nekā Latvijā – cilvēki dzīvo, un to var redzēt viņu sejās un izjūtās. Latvijā ir tik saspringta gaisotne, stress, apkārt tikai dzird runas par to, ka nav naudas, ir parādi, kredīti utt.,” viņa stāsta.

Lindai patīkot viss – darbs, dzīves līmenis, atalgojums, cilvēki, darba grafiks (4 dienas strādā, 4 - brīvas), taču ir viena lieta – nekur nav tik labi kā mājās.

Par to, kāpēc izvēlējās darbu ārzemēs, atbilde ir gluži vienkārša – esot viss apnicis, tāpēc arī nolēmusi braukt projām.

“Izdomāju pamēģināt ko jaunu, citādāku, arī, lai iekrātu naudiņu,”  viņa atzīst. Latvijā cer kādreiz atgriezties, bet ne pašreizējā situācijā, kāda šobrīd izveidojusies Latvijā. “Pensija vismaz jānopelna, lai ir skaistas vecumdienas,” viņa smaidot piebilst. Pēc pašas domām, 25 gadus vecajai ogrēnietei dzīve Anglijā ejot tikai uz augšu.

Lindai gan ir arī ieteikums tiem latviešiem, kuri Latvijā ir iekārtojušies un turpat arī strādā. “Nevajadzētu savu zemi pamest tikai tāpēc, ka kādam citā valstī ir labāk. Nav tik viegli, kā izklausās. Dzīvoju Londonā jau piecus gadus, un visu šo laiku esmu nemitīgi cīnījusies, lai tikai tiktu uz augšu. Nevienam neiesaku braukt lasīt zemenes vai vēl sazin ko, jo visi darbi ir konkrēta cilvēku čakarēšana un savas veselības bendēšana,” atklāj bijusī ogrēniete.

22 gadus vecs latviešu puisis Anglijā nopelna 27 000 latu gadā

Cits stāsts ir 22 gadus vecajam ogrēnietim Tomam, kurš arī strādā Anglijā, un arī ir viens bez ģimenes. Viņš gan strādā, gan arī mācās par būvdarbu vadītāju, bet nedēļas nogalēs piepelnās par apsargu. To visu summējot, gadā izdodas nopelnīt aptuveni 32 tūkstošus mārciņu, kas ir teju 27 tūkstoši latu gadā (2250 lati mēnesī).

Uz Eiropas apdzīvotākās salas (Lielbritānija) Toms jūtoties labi, ir stabilitātes sajūta. Atpakaļ atgriešanās neesot pilnībā izslēgta, taču šobrīd  viņš vairāk domā par nodrošinātu dzīvi ārzemēs. Dzīves uztvere ārpus dzimtenes pavadītajā laikā ir mainījusies par visiem 180 grādiem, viņš atzīst.