Atgriezties pie raksta

Asiņainie un postošie "miera laiki" Ogres novada mežos beigušies?

Ogres novada iepriekšējo desmitgažu „saimnieki” bezatbildīgi un – nevar izslēgt arī šādu iespēju – varbūt pat noziedzīgi izturējušies pret tām visa novada ļaudīm piederošajām bagātībām, kas bija mantotas no tēvu tēviem un bija tālāk nododamas bērnu bērniem.

Tā vietā nākamās paaudzes var saņemt vien noplicinātu zemi gan bez ekonomiskās, gan ainaviskās, gan bioloģiskās vērtības... ja vien novada pašreizējie vadītāji šo līdzšinējo valdošo neprātu nekavējoties neapturēs un sāks saimniekot atbildīgi.


„Otrais pasaules karš Ogres novada mežos, īpaši – Madlienas pagastā, radīja ievērojami mazākus postījumus un zaudējumus nekā pēdējie 20 saimniekošanas gadi,” tik skarbu secinājumu bija spiests izdarīt SIA „Forest Mentor Group” pārstāvis Gints Snikers, kurš pagājušajā nedēļā informēja novada domes deputātus par paveikto situācijas analīzi pašvaldībai piederošo mežu apsaimniekošanā.


Nav iestādīts neviens koks
Kopumā situāciju par kritisku var nosaukt visā Ogres novadā, tomēr īpaši izceļams mežiem visbagātākais Madlienas pagasts. Neraugoties uz milzīgo skaitu pārdoto kailcirsmu, pagastā pēdējos 15 gados nav ticis iestādīts neviens (!) sertificēts, t.i., no mežizstrādes viedokļa raugoties, vērtīgs koks. Neviens!!! (citos pagastos situācija ir nedaudz labāka.)


Viss meža atjaunošanas darbs atstāts vien mātes dabas ziņā, kas būtu pieļaujams rezervātā, bet nekādā gadījumā ne saimnieciskai izstrādei pakļautās teritorijās. Ikvienam pamatskolas skolēnam no dabas zinību stundām jau ir zināms, ka brīvās teritorijas mežos visātrāk ieņem ar lielu augt spēju apveltītas, bet no saimnieciskā viedokļa raugoties, mazvērtīgas koku sugas, tādas kā baltalkšņi utt.


Pakļaujot mežu vērtīgo koku izciršanai, tieši cirtējs nes atbildību, lai noteikta laika posma griezumā vērtīgās koksnes īpatsvars saglabātos nemainīgs, un to ir iespējams panākt tikai plānveidīgi un sistemātiski atjaunojot šo procentuālo sabalansētību, stādot jaunu, augt spējīgu un veselīgu mežu. Ja tas netiek darīts, rezultāts jau pāris gados ir dramatisks – tukšās kailcirtes aizņem jau minēto mazvērtīgo koku un krūmu briksnājs, kas ne vien pats par sevi nav ar lielu saimniecisku nozīmi, bet kļūst arī par kavēkli dabiski izsējušos vērtīgo koku augšanai. Šādi nerīkosies neviens ar saprātu apveltīts indivīds – kurš gan no brīva prāta un apzināti, īstermiņa labuma vārdā, ir gatavs iznīcināt nākotnes resursus? Pat okupācijas varas, kas viena aiz otras mainījās mūsu zemē, saprata, ka līdz šim – pat „ienaidniekam” piederošas – zemes absolūta noplicināšana nav pieļaujama nekādā gadījumā, jo aptvēra, ka šodienas vērtība tāda būs arī rīt, parīt un pēc desmitiem gadu, neatkarīgi ne no kādiem mirkļa konjunktūras apsvērumiem.


Atgriezušies kā saimnieki savā zemē, mūsu pašu „bāleliņi” šo elementāro saimniecisko loģiku izrādījās „aizmirsuši”, nemaz jau nerunājot par kaut ko tik „augstu” kā valsts kopīgo bagātību sargāšana utt. (Nekādā gadījumā nevēlamies mest ēnu uz Latvijas visiem mežizstrādātājiem un kopējiem – daudzviet ir saimniekots tiešām labi un šobrīd jau tiek lēsts, ka kopējais „zaļā zelta” apjoms sācis nevis samazināties, bet – pat pieaugt. Diemžēl, bet Ogres novads šajā ziņā, šķiet, uzskatāms par izņēmumu. Bēdīgi, varbūt pat traģiski, bet – fakts.)


Sanitārās cirsmas – lētas un nevajadzīgas?
To, ka līdzšinējo Ogres novada, īpaši – Madlienas pagasta vadītāju saimniecisko domāšanu mežu kopšanas jautājumos, maigi sakot, var saukt par nepārdomātu un tuvredzīgu, apliecina vēl kāds fakts – praktiski nemaz nav tikušas veiktas tā saucamās sanitārās cirsmas, kad mežs regulāri tiek retināts un atbrīvots no slimiem un saimnieciski mazvērtīgiem kokiem, „dodot elpu” pārējiem. Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka šādas cirsmas, no viendienas saimnieka pozīcijām raugoties, nav interesantas – ņemšanās liela, bet iekasētā nauda – maza. Tad kāpēc pūlēties, ja tepat blakus aug 60–70 gadīgu priežu mežs, kuru var „uzsist gaisā” ātri un par pamatīgu „piķi”?


Rezultātā saimnieciski vērtīgo mežu īpatsvars jau vairākkārt pieminētajā Madlienas pagastā 15 gadu laikā samazinājies no 70% kopējā apjoma uz 6% – jā, tieši sešiem, tā nav pārrakstīšanās. Lieki piebilst, ka meža atjaunošanas darbu ailītē ierakstāmo padarīto darbu saraksts praktiski visās pozīcijās apzīmēts ar ciparu „nulle”.


Šie skaitļi neapgāžami parāda, ka situācija kopumā jau vairs nav saucama par satraucošu, bet – par katastrofālu.


Nekavējoties jāsāk saimniekot atbildīgi
Var iedomāties tikai divus iemeslus, kas noveduši pie esošās skarbās īstenības. Pirmais – līdzšinējo saimnieku absolūtā nekompetence un dažādās krāsās izkrāsojušos neprašu nonākšana pie vadības grožiem. Otrais – šo pašu personu iespējamā nevaldāmā alkatība un labuma izsišana tieši sev uz kopējo sabiedrībai piederošo vērtību rēķina, un šajā sakarā laikam jau neiztikt bez kompetentu struktūru iesaistīšanas, jo – iespējama zagšana ir un paliek krimināli sodāms pārkāpums.


Tomēr arī tad, ja noskaidrosies, ka apzināti iedzīvošanās mēģinājumi nav notikuši, jāprasa vismaz morāla atbildība no līdzšinējiem novada vadītājiem – kāpēc, un pēc kādiem apsvērumiem vadoties, savulaik tikuši amatos iecelti ļaudis, kas par sev uzticēto jomu nejēdz un nesaprot praktiski neko, un ikviens ar pietiekamu viltību un izmanību apveltīts, ne līdz galam godprātīgs darbonis, varējis šos „vadītājus” vest tik īsā pavadā, kādā vien iegribas? Pagaidām tie, kuri savulaik pieņēmuši nu jau acīmredzami nesaimnieciskus un aplamus lēmumus gan domes, gan pagasta līmenī, tiek cauri ar kautru klusēšanu un izlikšanos, ka minētie jautājumi uz viņiem neattiecas...


Lai gan, protams, tikai konkrētu vārdu un uzvārdu nosaukšana vien nenoņems kopīgo atbildību no visu mūsu pleciem – to var noņemt tikai nekavējoša rīcība. Cerams, ka Ogres novada domes pašreizējais uzsāktais mežsaimniecības audits nepaliks tikai uz papīra un jau vistuvākajā laikā tiks sperti reāli soļi radikāla saimniekošanas virziena mainīšanā. Citādi pēc desmit gadiem jau vairs lāgā nebūs ne ko auditēt, ne glābt, ne apsaimniekot – meža resursi būs tiktāl noplicināti, ka būs viss jāsāk no nulles, un to nu diezin vai nākamās paaudzes sapratīs, pamatoti prasot atbildību.


Tieši tādēļ, šodien, kad ir aptverts iepriekšējā laika periodā valdījušais haoss, ir jāsāk rīkoties, un nevis kaut kad, bet – tieši rīt. Nekavējoties.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/40212

22. novembrī, 09:39, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

zika • 28. novembrī, 15:44
Cik patīkami lasīt komentārus, kurus uzrakstījuši cilvēki kuri kaut ko saprot no mežiem / koks, dace/. Nevis tukšas emocijas, turklāt pašiem nesaprotot par ko. Ka tikai pabļaut līdzi.
dace • 26. novembrī, 15:24
Ekstrasenss • 23. novembrī, 02:14 Pazīlēju kārtīs un ko redzu? Pilnīgi noteikti arī auditors SIA „Forest Mentor Group” pārņems mežu apsaimniekošanu savās rokās. No sākuma tiek radīta ārprātīga intriga, tāds netaisnīgums (pasaules karš sācies) un tad jābīda savs bizness. Kolosāla shēma. Un tieši rīt- nekavējoties!" Pilnīgi piekrītu. Tāds ir patiesais mērķis. Vēl viena nianse- šim ekspertam ir 18 tk nodokļu parāds(Lursoft) un ziņa pamestā kā pliks kauls stulbiem suņiem plosīšanai.
Koks • 25. novembrī, 21:23
Ir jābūt absolūtam idiotam vai nopirktam kretīnam, lai sarakstītu šādus murgus. Pašvaldībām, ar nelieliem izņēmumiem, tika līdz 200 ha mežu, kurus praktiski nevienam pēc zemes reformas nevajadzēja. Slarbenāji, kā teica viens samērā zināms mežu speciālists, ar vidējo pieaugumu līdz 7.5 kubikmetriem uz hektāru gadā. Un tādi puspārpurvojušies meži viennozīmīgi ir atstājami pašataudzē, jo tajā zemītē nopietna vienas kultūras koku audzēšana ar stādīšanu vienkārši nav ne efektīva, ne reāli iespējama. Tā ka raksta autors vienkārši ir idiots, kurš no mežiem neko nesaprot, vai kāda ampelmaņa nopirkts datorrakstu protošs kretīns.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet