Atgriezties pie raksta

Speciālisti iesaka Plaužu ezera turpmākās apsaimniekošanas virzienus

Ogres novada pašvaldība pagājušajā nedēļā rīkoja tikšanos ar speciālistiem un interesentiem, lai turpinātu veidot Plaužu ezera saglabāšanas un tā uzlabošanas koncepciju.

Tikšanās reizē piedalījās Latvijas Universitātes ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, projektu nacionālā koordinatore un grupas vadītāja Loreta Urtāne, hidrotehniķis un ainavu arhitekts Māris Mālkalnietis, dabas pētnieks un TV raidījumu vadītājs Māris Olte, kā arī SIA "Plaudis" īpašnieks Rolands Celmiņš.


Kā norāda speciālisti, ka šobrīd Plaužu ezeram ZR daļā Juglā ietekošā grāvju apkārtne un mežs bebru darbības dēļ ir appludināti. Ezera ZR un DA daļā ir izveidojusies pārmitra un uzpludināta piekraste, kur notiek augsnes barības vielu pastiprināta ienese. Speciālisti arī lēš, ka viens peldētājs ūdenī atstāj 4 gramus fosfora, kas savukārt rada 1000 gramu zaļās masas, tāpēc pārdomāti ir jāveido pludmales labiekārtošanas nepieciešamie elementi. Nav vēlama plaša koku un krūmu josla gar ezera krastu, kas rada papildu organisko piesārņojumu ūdenī, un ieteicama ir arī bioloģiskās  apsaimniekošanas darbības veikšana, noganot piekrastes zonu.


Runājot par ezera turpmāko apsaimniekošanu, speciālisti iesaka  ap ezerā esošajām laipām sezonā izpļaut augstos ūdens augus, lai izveidotos vēja koridori, jo vēja plūsma rada viļņošanos (gaisa šķīšanu), kā arī virsējo un dziļo ūdens slāņu savstarpēju pārvietošanos un peldošā atmirušā materiāla izskalošanos krastā, kur to var savākt, un tas ir jāsavāc.


Plaužu ezeram prioritāri jāpaplašina R krasta peldvietas zonas, lai pastiprinātu jau minēto viļņošanās efektu. Ir nepieciešams paplašināt ūdensaugu pļaušanas zonu, lai no aizauguma atbrīvotu piekrastes joslu, kas ir potenciālas ūdens putnu, zivju mazuļu uzturēšanās un barošanās vietas. Tāpat ir jāsamazina bebru aizsprostu skaits un jāatjauno notece uz Juglu, tā veicinot ezera caurteces atjaunošanos.


Pēc speciālistu ieteikumiem pašvaldība augustā mēnesī jau ir organizējusi ūdensaugu (niedres, doņi, lēpes, glīvenes u.c.) izpļaušanu līdz saknēm gan seklūdens zonā, gan dziļūdenī peldēšanas un laivu sektorā. No ūdenstilpes ir izcelti samestie sadzīves atkritumi, atbrīvota stacionārā laipa un laivu ceļš attīrīts no ūdensaugiem un sanesumiem.


Pamatojoties uz speciālistu pieredzi un redzējumu, pašvaldība vēlas, lai ilglaicīgi būtu iespēja izmantot Plaužu ezera iespējamos resursus, pilnvērtīgi nodrošinot  peldētāju, atpūtnieku un laivotāju, zvejnieku un makšķernieku iespējas ūdenstilpē, izveidojot ezera ekspluatācijas noteikumus un atsevišķi izskatot jautājumu par motorizēto ūdens transporta līdzekļu izmantošanu.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/42257

10. septembrī, 09:43, Aktualitātes
www.ogresnovads.lv

Jaunākie komentāri

Nu nu • 10. septembrī, 17:21
|||||Re kā tie SIA apsaimniekotāji gaida dāvanas no dabas ,kad varēja makšķerēt visiem gribētājiem bez maksas ezers bija tīrs un patīkams,jo varēja arī normālu zivi noķert ,bet tagad,kā purvā

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet