Atgriezties pie raksta

« Caur putekļu mākoņiem uz peldvietu

8. jūnijā, 19:02, Aktualitātes
Ogrenet

Komentārirādīt komentārus augošā secībā

aborig. • 12. jūnijā, 04:31
...paldies Kazakeviča k-gam ! Būs jāsauc diktators Lukašenko ! ...un vēl par mūsu nodokļiem: jaunās Tīn. šos. malas apbērtas tonnām zālāju sēkl., kuras tuksneša smiltīs nekad NEUZDĪKS. Ej ķīmiķotāji - 5 soļu attālumā atrodas suņu pieķēzīta (arī mēslojums) ūdenstilpne !!!
ko jūs domājat • 11. jūnijā, 10:19
par vecu veceni, kas strādā rīgā tirgū pie zemenēm un smēķē? arī piesārņo gaisu. tajā pašā laikā lielie puikas pēc pamatskolas saģērbjas uzvalkos un pēr un pārdod gāzi, a ja nu vecenei insults un kāda dzirsktele trāpa gāzē.
rabītis • 11. jūnijā, 07:55
Nu vai zini, tad kas ir sliktāk? atputekļot, vai lai tie putekļi ceļas. Aizvakar putekļi bija tik daudz, ka pat pretī braucošo auto knapi saskatīt. Laikam kamēr nebūs kāda nelaime, tikmēr neko nedarīs. Un kā tad ar augiem un kokiem? Putekļi bija vel dziļi mežā iekšā.
Observer • 10. jūnijā, 15:38
Arī mēs nebraucam uz to karjeru dēļ trakā, akmeņainā ceļa - vai nu putekļi, vai dubļi. Izbrauc un pa taisno uz auto mazgātavu. Nesaistoši.
kā var iztaisīt • 10. jūnijā, 11:18
moskviču?
:( • 9. jūnijā, 23:46
Ja dabas parku vēlas pārvērst par atpūtas parku, tad ar to jārēķinās. Ir ātruma ierobežojums jau tagad. Drīz "iedzīvotāji" pieprasīs asfaltēt ceļu uz izklaidēm.
ta nu gan • 9. jūnijā, 20:06
agrāk viss bija vienkārši sagaidi vasaras brīvlaiku deso apenēs pa sētsmali, aizšauj ar vecajiem uz cirku un zo, satiec visus onkuļus un tantes no dzimtas astotās un piktās pakāpes radiniekus, tagad ieej cv elvē un lasi darba sludinājumu, kur vaig hindu urdu spāņu franču zviedru igauņu valodu
nu • 9. jūnijā, 20:06
Tā ir braukšanas kultūra, un redzot cilvēkus apkārt nomet to gāzi,bet mums jau idiotu ir ļoti daudz ar savu bravūru, uz Ogresgalu tagad zīme 50,bet mums ir cilvēki un sievietes it īpaši neredz to, tie akmeņi lido no riepām muļķes.
Nemaz tik nekaitīgs nav • 9. jūnijā, 17:11
Putekļu absorbenta ietekme uz veselību Šā gada 23. maija „Stara" numurā publicējām rakstu „Arī šogad ceļi pilsētā neputēs", kurā minējām, ka šovasar līdzīgi kā pērn uz Madonas pilsētas ielām ar grants segumu Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļa uzklāj putekļu absorbentu - kalcija hlorīdu, kas novērš ceļa putēšanu, kā arī palīdz labāk saglabāt ceļa segumu. Pēc raksta publicēšanas saņēmām kādas Madonas iedzīvotājas zvanu ar vaicājumu, vai uz ielām klātais materiāls nerada draudus videi un cilvēka veselībai. Šo jautājumu komentēt lūdzām Veselības inspekciju un Madonas reģionālo vides pārvaldi. Veselības inspekcijas Komunikācijas nodaļas sagatavotā atbilde: „Pasaules valstīs samērā plaši zemes ceļu apstrādei izmanto kalcija hlorīda šķīdumu - ceļa putekļu apslāpēšanai un ceļa seguma virsmas nostiprināšanai. Kalcija hlorīda granulas ziemā var tikt izmantotas kā līdzeklis pret ledu un slīdēšanu. Kalcija hlorīda izmantošana ceļu apstrādei ievērojami samazina veselības riskus, kas saistīti ar ceļa putekļu regulāru ieelpošanu. Kalcija hlorīds ir balta pulverveidīga viela, kas viegli absorbē mitrumu. Vielu plaši izmanto gan rūpniecībā, gan medicīnā, gan arī kā pārtikas piedevu. Kalcija hlorīda īpašība absorbēt mitrumu no atmosfēras gaisa veicina putekļu izdalīšanās apspiešanu. Kalcija hlorīds jeb CaCl2 var iesūkties ceļa virsmā 7-10 cm dziļumā, līdzsvarojot mitruma līmeni tā, ka mitrums paliek ceļa augšējā slānī. Kalcija hlorīda hidratizētā forma (kalcija hlorīda šķīdums), ko izmanto ceļu apstrādei, nav kairinoša ādai un elpošanas ceļiem, tomēr var radīt nopietnu acu kairinājumu, ja šķīdums tiešā veidā nonāk acīs. Vielai ir raksturīgs zems toksiskums. Jāņem vērā, ka gan kalcija, gan hlorīda joni ir būtiskas cilvēka pārtikas sastāvdaļas. Kalcija hlorīds Eiropas Savienībā ir reģistrēts kā pārtikas piedeva E509. Toksikoloģiskie pētījumi neuzrāda kalcija hlorīda kancerogēnu iedarbību, t. i., kaitīgi efekti nav konstatēti, kā arī tas neietekmē embrija un augļa attīstību grūtniecības laikā. Lai izvairītos no acu kairinājuma, strādājot ar kalcija hlorīda šķīdumu darba vidē, ir jāievēro darba aizsardzības prasības, piemēram, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 92 „Darba aizsardzības prasības, veicot būvdarbus"." Madonas reģionālās vides pārvaldes vadītājs Jevģenijs Sobko, vaicāts par kalcija hlorīda iespējamo ietekmi uz vidi, atzina, ka vides pārvalde šo jautājumu nereglamentē. - Mēs nereglamentējam sāls vai cita veida vielu pielietošanu uz ceļiem. Mēs neizsniedzam atļaujas un nesaskaņojam to lietošanu. Ceļu uzturēšanas jautājumi ir atrunāti valsts likumdošanā, un visām vielām, kas tiek izmantotas ceļu uzturēšanā, jābūt atbilstoši sertificētām, kā arī jābūt atļaujai tās lietot Latvijas teritorijā, - sacīja Jevģenijs Sobko. - Mēs, tāpat jūs vai visi citi iedzīvotāji, varam vizuāli novērtēt, vai ir nodarīts postījums pilsētas zaļajai zonai vai nav. Saskaņā ar manu pieredzi - lielu acīmredzamu postījumu, ko būtu radījis sāls, manā, kā arī vides pārvaldes rīcībā nav. Uzmanību vides pārvalde pievērstu tādā gadījumā, ja būtu vērojams vides piesārņojums. Kas attiecas uz putekļiem - to līmenis uz mūsu ceļiem ir gana augsts, un, ja ar šādām metodēm to izdodas mazināt, tas ir tikai apsveicami. Materiālu sagatavoja EGILS KAZAKEVIČS
Vērotājs • 9. jūnijā, 17:02
tā ielu atputekļošana Ogrē ir apšaubāma - redz kā viņi paši atklāj, ka tās tomēr esot ķimikālijas. Dabas parkā baidās piesārņot, bet pie dzīvojamām mājām nevienam pat nepajautā, vai kāds piekrīt, ka blakus sagāž ķīmiju. Pēc tam cilvēki paši to visu ēdīs un elpos. Varbūt kāds vēl nav pamanījis, bet atputekļotās ielas pēc lietus ir vienos dubļos un peļķēs, jo tā ķīmija neļauj ūdenim iesūkties zemē. Ja pameklē līdzības, tad šķiet, kaut kādos vecos benzīntankos, kur izplūdusi dīzeļdegviela vai eļļa, arī ūdens nesūcas zemē. Izskatās, ka tas ir tāds paslepus izkalkulēts alternatīvais variants ielu asfaltēšanai un ātruma ierobežošanai, līdzīgi kā sāls kaisīšana ziemā, lai nebūtu jātīra sniegs, turklāt kāds par šīs ķīmijas piegādi vēl labi nopelna. Būtu interesanti zināt, kas tai pretputekļu ķīmijai ir sastāvā.
nu tā ir kā ir • 9. jūnijā, 16:14
bet vai ta nevar mēgināt pakrāt no necilās aldziņas, mazāk telvizoru skatītes ar visām reklāmām un varbūt biblenē ir kāda gāmata par pūķu taisīšanu http://kiteworld.lv/darbnica/
> kāds grib pamēģināt kautko nebijušu • 9. jūnijā, 14:45
projektam ir jādeg, lai siltumu vai gaismu dod! ja malka nav izsausināta, tad vajag bagātu onkuli, ES vai novadu, kurš to sponsorē
kāds grib pamēģināt kautko nebijušu • 9. jūnijā, 12:57
uzsākt pats savu projektu, esmu nedaudz studierējis un strādājis, man ogrē ir daži paziņas, bet tie no aizgājušām darba dienām un mācību dienām, kāds vēl rada gabals ar mitnās, projektam nav obligātu jābūt pelnošam, gribi pelnīt ej maksimā krāmē plauktus, projektam jābūt attīstošam un ar iedvesmu rast risinājumu kādai pamestai garāžai, kur var kautko taisīt piemēram pa gaisu lidināmos pūķus un taisīt sacensības
Gita • 9. jūnijā, 12:46
Nav gan gadu gadiem. Tās pretīgās dolomīta šķembas sabēra tikai pēc tā saucamās teritorijas labiekārtošanas.
Cilvēki dzīvo • 9. jūnijā, 10:24
Cilvēki dzīvo putekļos gadu gadiem tā nebrëc kā jūs.
Varëtu padomāt • 9. jūnijā, 10:23
Varëtu padomāt,ka visi tikko piedzimuši,karjera pirmo gadu apmeklējama tak tas ir bijis gadu gadiem.ko ceļat brēku. Rakstat pašvaldībai lai uzliek veļa zīmes un noliek ceļa policistus,pēc 2 gafiem par samaksātiem sodoem varēs uzliet asfaltu. Bet zīme tur derëtu 15 km/st
Aldis • 8. jūnijā, 21:58
Juri, tu nopietni!
loģiskā domāšana • 8. jūnijā, 14:52
lai saķemmētu matus, nopērc ķemmi, ja esi plikpauris, nopērc parūku, ja nav naudas ej strādā
jurim • 8. jūnijā, 14:20
tu esi zliais?
juris • 8. jūnijā, 13:32
labaak buutu sodijusi taas divas meitenes kuras katru vakaru tur peldas ar plikiem dibeniem
«« Iepriekšējā lapa — pavisam 2 lapas — Nākamā lapa »»

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet