Atgriezties pie raksta

Latvijas Politiski represēto apvienība 30 gadu jubileju atzīmē Ogrē Foto

19.oktobrī ar svinīgu gājienu un ziedu nolikšanu pie Piemiņas akmens represētājiem Ogrē aizsākās Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) nozīmīgās gadskārtas atzīmēšana.

Uz svinībām bija ieradušies 294 pārstāvji no 38 LPRA nodaļām, kas aptver visu Latviju.


"Man ir liels gods sveikt jūs pilsētā, kur pirms 30 gadiem – 1989.gada 14.oktobrī – notika Latvijas Politiski represēto apvienības dibināšanas konference," uzrunājot likteņbiedrus, sacīja LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis. Viņš atgādināja, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās latviešu tauta piedzīvoja savu Trešo Atmodu - atbrīvošanos no komunistiskās ideoloģijas. Represētie, kuri līdz tam nedrīkstēja skaļi runāt par savu likteni, kļuva par pilntiesīgiem Latvijas sabiedrības locekļiem.


"Protams, viens no mūsu mērķiem bija apzināt visus Latvijā dzīvojošos represētos. Pilsētās un lauku apvidos veidojās kopas, klubi, arī Ogrē. Mēs apzinājām arī cilvēkus, kuri vēlas dalīties savās atmiņās, dokumentējām un iemūžinājām atmiņas. Paralēli Latvijā veidojām piemiņas vietas. Latvijā ir izvietoti vairāk nekā 200 Piemiņas akmeņi represētajiem. Ogrē šāda piemiņas vieta ir kopš 1988.gada, un man ir patīkami parādīt likteņbiedriem no citiem novadiem un pilsētām mūsu piemiņas vietu, kas pēdējos gados ir rekonstruēta un labiekārtota, padarot to vizuāli pievilcīgu. Šīs pārmaiņas bija iespējamas, pateicoties Ogres novada pašvaldības un Nacionālās apvienības "Visu Latvijai" – "Tēvzemei un brīvībai/LNNK" finansiālajam atbalstam," uzsvēra I.Kaļķis.


Piemiņas plāksnēs ierakstīti to bijušā Ogres rajona 1941. un 1949.gadā izsūtīto vārdi, kuriem nebija lemts atgriezties dzimtenē. Viens no pirmajiem šajā sarakstā ir Ogres pilsētas pirmais mērs no 1928.gada  līdz 1938.gadam Jūlijs Adams Marsons, kurš 1941.gadā mira izsūtījumā Usoļlagā. Kopumā šajās plāksnes ierakstīti 169 represēto vārdi.


Piemiņas akmens atrodas Meža prospektā – netālu no dzelzceļa stacijas,vietā, no kuras 1941. un 1949.gadā daudziem sākās ceļš uz Sibīriju. Tā ir vieta, kur nolikt ziedus un aizdegt svecītes, lai pieminētu cilvēkus, kuriem mūža mājas ir svešumā. Piemiņas akmenī iekalti dzejnieka Jāņa Raiņa vārdi "Mēs neaizmirsīsim neviena paša, ko savas varas laikā nokāvāt". 


I.Kaļķis aicināja ar klusuma brīdi godināt tos, kuriem mūža mājas ir svešumā, un arī tos, kuri piecdesmitajos gados atgriezās dzimtenē, bet vairs nav mūsu vidū. Piemiņas brīža dalībnieki nolika ziedus.


Latvijas Politiski represēto apvienības jubilejas svinības turpinājās Ogres novada Kultūras centrā, kur klātesošos sveica LPRA priekšsēdētājs Ivars Kaļķis, pirmais apvienības priekšsēdētājs Edmunds Būmanis, Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. 


Īpaši godināti tika tie biedri, kuri pirms 30 gadiem piedalījās Latvijas Politiski represēto apvienības pirmajā konferencē.


Ogres novada pašvaldība svinību dalībniekiem dāvināja jubilejas torti ar gadskaitli "30", bet Likteņdārza īstenotājs – nodibinājums "Kokneses fonds  - torti ar Likteņdārza simboliku.


I.Kaļķis pateicās Ogres novada pašvaldībai un Ogres novada Kultūras centram par viesmīlību un iespēju bez atlīdzības izmantot telpas svinīgā pasākuma rīkošanai.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/44993

19. oktobrī, 21:29, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Valters, NPK dalībnieks • 21. oktobrī, 22:09
Letiņ, arī psihenē bijušajiem ir ne tikai politiski represētā, bet arī Nacionalās pretošanās kustības dalībnieka stauss un nozīmīte, tāpat kā čekistu tiesātajiem.
redīs • 21. oktobrī, 08:29
sarkanais kaļķis vai tagad krāsas mainījis? tas cieņu nemaz nerada
Anna • 20. oktobrī, 19:24
ja Kalkis nemainas.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet