Atgriezties pie raksta

Ogres novads aug un attīstās

Tuvojoties Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienai, par paveikto un iecerēm novada attīstībai stāsta Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

"Šī nedēļa Latvijas iedzīvotājiem ir īpaša, jo šajā laika sprīdī tiek svinēta gan valsts dzimšanas diena, gan pieminēti karavīri, kas savulaik cīnījās par savu tēvzemi. Pašlaik valda pacilātības sajūta, kā arī gandarījums par to, kas ir izdarīts Ogres novadā. Kaut ko labu esam izdarījuši gan pilsētā, gan katrā pagastā – uzbūvējuši, sakārtojuši, labiekārtojuši, nodrošinājuši pakalpojumus. Tas rada gandarījuma sajūtu, ka esam uzlabojuši saviem iedzīvotājiem dzīves līmeni un kvalitāti," uzsākot sarunu, atzīmē domes priekšsēdētājs.


Ogres novada prioritāte ir cilvēki 


E. Helmanis atzīst, ka pašvaldības darbā galvenā prioritāte ir iedzīvotāji – viss, ko pašvaldība dara, būtībā tiek darīts iedzīvotāju labā. “Mūsu pienākums ir novadā veidot tādus apstākļus, kas veicinātu cilvēku vēlmi šeit dzīvot. Viens no nosacījumiem ir patīkama vide, tāpēc daudz tiek darīts apkārtējās vides sakārtošanā, īpaši pievēršot uzmanību to vietu atjaunošanai, kas Ogrē ir bijušas tās kūrortpilsētas laikā,” uzsver domes priekšsēdētājs. 


Viena no šādām vietām ir laipas pār Ogres upi, kuru izbūvi daudzi kritizē, taču domes priekšsēdētājs uzsver, ka tām vairāk ir simboliska nozīme, jo savulaik Ogri atpazina kā kūrortu ar laipu peldētavu. Šobrīd gan iedzīvotāji, gan viesi šīs laipas aktīvi izmanto un arvien vairāk novērtē to nozīmīgumu.


Kādreizējais Ogres pilsētas simbols ir ēka "Pie zelta liepas", kas nu ir atjaunota, un jau šogad tajā sāks darboties sociālais uzņēmums, ierīkojot tur kafejnīcu. "Ja man kāds pajautāju – ja varētu pagriezt laiku atpakaļ, vai es vēlreiz atjaunotu Zelta liepu, es teiktu – jā. Zelta liepa ir viena no skaistākajām ēkām Ogrē, kurai ir arī liela kultūrvēsturiskā vērtība. Šī ēka 20 gadus stāvēja novārtā, ja nekas netiktu darīts, pēc pāris gadiem tā vienkārši būtu sabrukusi, mēs to būtu zaudējuši, bet pašā pilsētas centrā atrastos grausts. Tagad mēs esam izveidojuši tādu pilsētas centru, kurā patīkami uzturēties gan mums pašiem, gan aicināt viesus," atzīmē E. Helmanis.


Pilsētā ir sakārtoti arī citi objekti, kas savulaik radījuši kūrortpilsētas gaisotni – ir atjaunota un izgaismota slēpošanas trase un celiņi Ogres Zilajos kalnos. Sadarbībā ar Zemkopības ministriju atjaunots un izgaismots dambis gar Daugavu – tagad iedzīvotāji celiņu 3 km garumā izmanto gan riteņbraukšanai, gan nūjošanai, gan vienkārši kā pastaigu vietu. Izbūvēts bērnu rotaļu laukums Ogres upes krastā pretī estrādei, kas tur bija arī Ogres kūrortpilsētas laikā. Protams, šobrīd tas ir citādāks, modernāks, bet svarīgi ir tas, ka šī vieta atkal ir atdzīvojusies. Pašvaldība savā īpašumā ir ieguvusi Ķentes kalnu, līdz ar to tiks meklēti investori, lai tur veidotu slēpošanas trases, jo kādreiz Ogrē varēja nodarboties arī ar kalnu slēpošanu. Ir pārbūvēts sakārtots skvērs pilsētas centra vēsturiskās apbūves teritorijā, arī Ogres Mākslas skolai, kas arī ietilpst šajā teritorijā un ir arhitektūras piemineklis, piegulošā teritorija šovasar tika pārbūvēta un labiekārtota, saplūstot vienotā ansamblī ar centra skvēru. Ir labiekārtota un pagarināta Krasta ielas promenāde, izveidotas taciņas gar Ogres upi. Atjaunošanas darbi notiek arī bijušās sanatorijas ēkā Gaismas prospektā – šī ēka ir unikāla ar latviešu mākslinieka Anša Cīruļa sienu gleznojumiem; pašvaldība meklē iespēju piesaistīt investorus, lai bijušai sanatorijas ēkai tiktu rasts jauns pielietojums – tur, piemēram, varētu izveidot SPA kompleksu. Cilvēkiem būs iespēja gan relaksēties pirtīs, gan arī nūjot vai slēpot blakus esošajā Zilo kalnu dabas parkā. Ir gandarījums par pārbūvēto Ogres novada Kultūras centra Lielo zāli, kas pilnībā atbilst koncertzāles statusam un kurā ikviens var patīkami baudīt daudzveidīgu kultūras programmu – teātra izrādes, kino seansus un mūzikas koncertus.


"Šīs lietas liecina par kūrortu un tiek sakārtotas galvenokārt mūsu pilsētas un novada iedzīvotājiem, tātad visiem mums, lai šeit būtu patīkami dzīvot un atpūsties, uzkrājot spēkus nākamai darba nedēļai. Protams, arī citu novadu, pilsētu un pat valstu iedzīvotāji to var izmantot – mūsu novads ir piemērota vieta tūrismam, aktīvai atpūtai, saturīga laika pavadīšanai," atzīmē E. Helmanis.


Daudz ir darīts arī vides pieejamības uzlabošanā – uzbūvēti pacēlāji, lifti, tiek īstenota programma palīdzības sniegšanai cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām viņu dzīves vietās daudzdzīvokļu namos. Diemžēl, cenšoties sakārtot šiem cilvēkiem vides pieejamības jautājumus, nākas saskarties ar daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku noraidošo attieksmi. Domes priekšsēdētājs aicina iedzīvotājus – pirms atteikt palīdzību vai nedot piekrišanu kāda pacēlāja izbūvei padomāt, kā viņi justos, ja būtu šī cilvēka vietā un nevarētu izkļūt no sava mājokļa, apmeklēt kādu iestādi vai pasākumu.


No šogad paveiktajiem darbiem nevar nepieminēt Ogres novada Sociālā dienesta jauno mājvietu Upes prospektā 16, Ogrē, kur tagad vienuviet, turklāt pilsētas centrā, ir nodrošināta sociālo pakalpojumu pieejamība.


Vēl viens būtisks faktors ir iedzīvotāju drošība, tāpēc par ļoti nozīmīgu būvi uzskatāms gājēju tunelis zem dzelzceļa posmā starp Skolas ielu un Mālkalnes prospektu. “Šobrīd intensīvi rit darbi šajā objektā, un jau pēc gada iedzīvotāji varēs droši un ērti šķērsot šo bīstamo sliežu ceļu, kā arī vecāki bez bailēm par savu bērnu drošību varēs laist bērnus uz skolu, stadionu. Iedzīvotāju drošības jautājums šajā posmā būs atrisināts,” atzīst E. Helmanis. 


Domājot par iedzīvotāju drošību, jau pagājušogad tika pabeigti vecā aizsargdambja (Brīvības iela 60 līdz 80) pārbūves darbi. Šogad tiks pabeigta arī jaunā aizsargmola (straumvirzes) izbūve pie Ogres upes ietekas Daugavā, kas aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un samazinās augstu plūdu risku.


Domes priekšsēdētājs norāda – lai teritorija būtu pievilcīga dzīvošanai, nepieciešamas arī darba vietas. Viens no nozīmīgākajiem projektiem šī jautājuma risināšanā ir degradētās teritorijas Ogrē, Akmeņu ielā 74 revitalizācija, tajā izbūvējot elektronisko sistēmu ražošanas ēku, kurā tiks izveidotas 120 jaunas darba vietas. Ne mazāk svarīgi, ka, sakārtojot vidi pilsētas industriālajā teritorijā, būtiski uzlabosies arī pilsētvide kopumā.


"Pēdējos 20 gadus iedzīvotāju skaits novadā ir tikai sarucis, taču šogad pilsētā un dažos pagastos situācija mainījusies – iedzīvotāju skaits pieaug. Tas ir panākts ar grūtu un mērķtiecīgu darbu, un mēs šo darbu turpināsim," uzsver E. Helmanis.


Daudz tiek darīts arī tūrisma veicināšanā – ir sakārtoti visi pievedceļi uz Ogri, norit sarunas ar privātajiem uzņēmējiem par viesnīcas izbūvi, viesiem tiek piedāvātas dažādas atpūtas iespējas, organizēti kultūras un sporta pasākumi.


Pagasti nav atstāti novārtā


Situācija pilsētā un laukos ir atšķirīga – ja pilsētā ir daudz iedzīvotāju, koncentrēti pieejami nepieciešamie pakalpojumi, tad pagastos ir lielas teritorijas ar nelielu iedzīvotāju skaitu, līdz ar to, protams, to uzturēšanai un attīstīšanai nepieciešamas lielas investīcijas. Tomēr pašvaldība nav atstājusi pagastus novārtā, tieši otrādi – pēc iespējas vairāk tie tiek attīstīti, uzlabojot piekļuvi un dzīves apstākļus. "Pašlaik ir sakārtoti ceļi uz visiem pagastiem, izņemot Lauberi, tomēr arī par šo jautājumu Satiksmes ministrijā un citos varas gaiteņos runāšu atkal un atkal, līdz tiks panākta cietā seguma ceļa izbūve," norāda E. Helmanis, piebilstot, ka vēl viens mērķis ir arī Kangaru ceļa sakārtošana, kas nozīmīga ir Suntažu pagasta iedzīvotājiem.


Viens no pagastiem, kur ievērojami audzis iedzīvotāju skaits, ir Ogresgals, un domes priekšsēdētājs uzsver, ka arī tas ir mērķtiecīga darba rezultāts – sakārtots ceļš uz Maskavas šoseju, lai cilvēki varētu ērti nokļūt Rīgā, labiekārtota bijušā hipodroma teritorija, tuvākajā laikā tiks sakārtots arī laukums pie Tautas nama, ka arī centrālā iela.


"Man nav kauns par to, ko esam izdarījuši pagastos. Šie cilvēki nav aizmirsti. Ja nebūtu Ogres novada pašreizējās teritorijas robežās, tad nevarētu nodrošināt pagastu attīstību un arī cilvēkiem dzīves apstākļi nebūtu tik labi kā tagad," atzīmē E. Helmanis. 


Teritoriālā reforma uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti


Šobrīd visā valstī aktuāls jautājums ir teritoriālā reforma. E. Helmanis uzskata, ka šī reforma agri vai vēlu būtu nepieciešama, jo administratīvais aparāts, pateicoties Ministru kabineta noteikumiem, ir pārāk liels. “Lai ievērotu Ministru kabineta noteikumus, arvien vairāk un vairāk nākas pieņemt darbā cilvēkus, taču jāatceras, ka ierēdņi tiek uzturēti par nodokļu maksātāju naudu. Samazinot administratīvo aparātu, šos finanšu līdzekļus varēs ieguldīt teritorijas un pakalpojumu uzlabošanā."


Domes priekšsēdētājs arī atzīmē, ka Ogre ir bijusi pašpietiekama pilsēta, kurai savulaik tika pievienoti 9 pagasti, līdz ar to situācija būtiski mainījās. "Tas ir līdzīgi kā ģimenē – ir starpība, vai tajā aug 9 bērni vai 1 bērns, kā, piemēram, Ikšķiles novads ar nelielu pilsētu un vienu pagastu. Pašlaik Ogres novada teritorija plešas vairāk nekā 70 km attālumā no Ogres pilsētas – teju līdz pat Ērgļiem, tai pašā laikā pilsētu apvij Ikšķiles novada teritorija – vienā ielas pusē ir Ogres, bet otrā pusē Ikšķiles novads, piemēram, Ogres tehnikums vai Vidzemes ledus halle atrodas Ikšķiles novada teritorijā. Šāda situācija ir galīgi aplama, jo jebkurai pilsētai ir nepieciešama telpa, kur augt un attīstīties, tāpēc uzskatu, ka paredzētā reforma palīdzēs atrisināt arī šo problēmu. Attīstoties pilsētai, uzlabosies dzīves kvalitāte arī lauku teritorijās."


Arī nākamgad tiks turpināta novada sakārtošana


Viens no nākamā gada mērķiem ir pilsētas sakārtošana dzelzceļa otrā pusē, tāpēc tiks veikti Skolas ielas pārbūves darbi, izbūvējot arī atbilstošu laukumu automašīnu novietošanai, sakārtojot kāpnes, kas no stāvlaukuma ved uz Ogres dzelzceļa staciju, uzlabojot ielas apgaismojums, ierīkojot elektromobiļu uzlādes staciju un veicot citus darbus šobrīd nepievilcīgās teritorijas sakārtošanai.


Otra prioritāte ir trošu tilta pār Ogres upi no Indrānu ielas līdz Rūpnieku ielai izbūve, kas būs ļoti nozīmīga iedzīvotājiem, kas dzīvo Lašupēs. "Šajā pilsētas daļā dzīvo ļoti daudz cilvēku, bet tur nav pieejama nepieciešamā infrastruktūra, piemēram, veikali, regulārs sabiedriskais transports. Trošu tilts ļaus iedzīvotājiem daudz ērtāk un ātrāk nokļūt upes otrā pusē. Turklāt līdz arī šī gājēju tilta izbūvi tiks izveidots vienots pastaigu maršruts gar abiem Ogres upes krastiem, kas būs vēl viens solis, lai Ogrē atjaunotu kūrorta pilsētai raksturīgo iespēju izmantošanu," norāda E. Helmanis.


Nozīmīgs objekts, ko plānots attīstīt, ir Ogres vārti – sūkņu stacija Daugavas krastā Rīgas ielā 45, ko pašvaldība iegādājās, izmantojot pirmpirkuma tiesības. "Jau sen esam runājuši par šo vietu, jo tā ir stratēģiski ļoti izdevīga – tā ir pirmā ēka, ko redzam, iebraucot Ogrē no Rīgas puses, atrodas autoceļa A6 (Rīga – Daugavpils) malā, netālu ir degvielas uzpildes stacija un Ogres aizsargdambja pastaigu ceļa sākums, vienīgā vieta Ogres novadā, kur Daugava pieejama tik tuvu un ir viegli un droši sasniedzama gan gājējiem, gan velobraucējiem. Par šī objekta iegādi pašvaldību daudzi kritizē, taču jāatceras, ka nekustamā īpašuma cenu nosaka trīs faktori – vieta, vieta un vieta, un šī vieta ir unikāla," uzsver E. Helmanis. Pašvaldība vēlas to sakārtot un piemērot tūrisma vajadzībām, izvietojot tur Tūrisma informācijas centru, nodrošinot ēdināšanas pakalpojumu, izbūvējot peldošu pontonu laipu, drošu laivu atstāšanas vietu, tādejādi attīstot arī ūdenstūrismu. 


Sarunas noslēgumā E. Helmanis vēlreiz uzsver, ka ir gandarīts, ka pēdējos gados Ogre ir kļuvusi daudz skaistāka. "Mēs vēlamies sakoptu pilsētas vidi, tāpēc soli pa solim uz to ejam. Man ir liels prieks, ka esam bijuši spējīgi atjaunot visu to, kas mums ir bijis, un pat to uzlabojuši. Mēs ejam uz mērķi – nevis radām kaut ko jaunu, bet atjaunojam to, kas ir bijis. Ar cilvēku pozitīvajām emocijām un saviem simboliem Ogre atkal atdzimst. To pašu varu attiecināt uz katru no deviņiem novada pagastiem," uzsver domes priekšsēdētājs.


Valsts svētku gaisotnē domes priekšsēdētājs aicina iedzīvotājus vairāk domāt par to, ko mēs varam dot valstij, nevis, ko saņemt no tās. "Kamēr ir cilvēki, kas ir gatavi dot, tikmēr būs valsts. Līdzīgi kā ģimenē – kad tu pieaudz, saproti, ka tev vajag atlīdzināt saviem vecākiem. Latvijas valsts agrāk bija stiprāka, jo cilvēki bija gatavi dot, bet tagad diemžēl ir pretēji. Patriotu nedēļa ir laiks, kad iedvesmoties no mūsu no tēviem un vectēviem, kas atdevuši savu dzīvību, lai Latvijas valsts būtu."

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/45239

15. novembrī, 15:08, Aktualitātes
ogresnovads.lv

Jaunākie komentāri

Neviedoklis • 17. novembrī, 14:07
Kas par divkosību? Esošā dome ir izdomājusi, ka totāli nodarbosies ar biznesu - pērk un remontē restorānus, ko zem "sociālajiem projektiem" iznomās kaut kam, ieguldīto naudu neatpelnot nekad. Veidos jahtu piestātnes un ēdināšanas punktus jeb visu uzbūvēs par nodokļu naudu un atkal iznomās "konkursā. Un vēl gan jau cierē uz estrādes atpirkšanu, lai pensionāri varētu lepni elst, ka beidzot atkal pieder "mums", tikai nekas, ka tas būs maksājis miljonus (iegāde plus vēl ntie miljoni remontam), ko iznomās pēc tam "konkursā". Jaunā "ražošanas vieta" Pārogrē par 7 miljoniem, ko vēl pirms izbūves izsolīja "konkursā" nesavējam protams. Tātad šī dome gulda nodokļu naudu visur, kur privātais nekad to nedarītu, jo nav efektīvi un neatmaksājas. A par namsaimnieku nevajag melot. Viss bija normāli līdz Briedim un Grīnbergam.
viedoklis • 17. novembrī, 09:08
SIA „Ogres namsaimnieks” ir jāpārdod. Daudzdzīvokļu māju pārņemšana, kam bija jānoslēdzas 1996. gadā, vēl joprojām Ogrē nav pabeigta. Jāpiebilst, ka Igaunijā vispār nav pašvaldībai piederoši daudzdzīvokļu māju pārvaldnieki kā Ogrē SIA „Ogres namsaimnieks”. Politikas izpausmes veids ir apjomīga un formāla administratīva regulēšana, kas ļauj Ogres politiķiem/ deputātiem izmantojot pārvaldīšanas jomas uzņēmumus par pateicīgu rotaļlietu savstarpējo attiecību kārtošanā un savu ielikteņu bīdīšanu vadošos amatos. Ar šādām politiskām darbībām tiek degradēta iespēja normāli plānot ēku uzturēšanu un pārvaldniekam darboties dzīvokļu īpašnieku interesēs.Ir pienācis laiks pievērsties daudzdzīvokļu ēku sakārtošanai. Eiropas nauda ēku renovācijām faktiski ir beigusies.SIA „ Ogres namsaimnieks” neko nav izdarījis lai veicinātu dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties renovācijas projektos, aizbildinoties, ka viņiem to nevajag...tāpēc jāpārdod SIA „Ogres namsaimnieks” privātajam investoram, kurš būtu neatkarīgs no Ogres politiķiem un darbotos dzīvokļu īpašnieku interesēs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet