Atgriezties pie raksta

Ogres novada pašvaldība uzsāk diskusiju ciklu par izglītības aktualitātēm Foto

Ogres novada pašvaldība un Izglītības pārvalde uzsāk diskusiju organizēšanu, iesaistot tajās pedagogus, skolēnus un viņus vecākus. 4. decembra vakarā Ogres Valsts ģimnāzijas Lielajā zālē norisinājās pirmā diskusija "Ogres novada skolas: vienojošais un atšķirīgais".


 

Šo diskusiju pašvaldība organizēja, lai kopā ar pedagogiem, skolēniem un viņu vecākiem noskaidrotu un uzklausītu viedokļus par šobrīd aktuālākajām problēmām skolās, par šo problēmu cēloņiem, par to, kādas vērtības un tikumi mērķtiecīgi tiek attīstīti skolā, ģimenē, sabiedrībā, par to, kāda ir un kādai būtu jābūt ikviena izglītības procesā iesaistītā atbildībai par savu rīcību un tās sekām.


"Pašvaldības vadībai un speciālistiem svarīgs ir visu iesaistīto pušu viedoklis, kas dotu iespēju izvērtēt esošo situāciju un turpināt attīstīt skolotāja, skolēna, vecāku un pašvaldības sadarbību, par veiksmīga un efektīva sadarbības modeļa priekšnoteikumiem, lai novadā būtu mūsdienu prasībām atbilstošas skolas,” atklājot diskusiju un uzrunājot tās dalībniekus, uzsvēra Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš.


Lai diskusija noritētu mērķtiecīgi, lietišķi un saturīgi, tās vadīšana tika uzticēta pieredzējušam šādu pasākumu vadītājam Uģim Jokstam.


U. Joksts nolasīja Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa, kurš šobrīd atrodas atvaļinājumā, diskusijas dalībniekiem atsūtīto uzrunu:


"Cienījamie diskusijas dalībnieki!


Ogres novadā ir plašs vispārizglītojošo izglītības iestāžu tīkls, kas visā novada teritorijā nodrošina izglītības pieejamību, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai. Mēs visi labi zinām, ka iedzīvotāju skaits Latvijā, un arī Ogres novadā, samazinās, īpaši pagastos. Šī tendence ietekmē arī izglītības iestāžu darbu, daudzviet apdraud to pastāvēšanu.


Daudzas pašvaldības ir gājušas un turpina iet pa vienkāršāko ceļu, proti – slēdzot skolas ar nelielu bērnu skaitu. Es saku – vienkāršāko, nevis vieglāko ceļu, jo, esmu pārliecināts, nevienas pašvaldības domei, saprotot un apzinoties skolas vietu un lomu katra cilvēka dzīvē un sabiedrībā kopumā, nav viegli pieņemt lēmumu par kādas skolas slēgšanu. Mūsu pašvaldības dome šādu ceļu nav gājusi – esam saglabājuši visas skolas, mainot atsevišķu skolu juridisko statusu, lai vismaz sākumskolas klašu bērni varētu mācīties savas dzīvesvietas tuvumā. Jā, uzturēt mazās skolas nav lēti, taču ne visas vērtības var izmērīt naudā. Esmu vienmēr uzsvēris, ka, piemēram, lauku pagastā skola nav tikai vieta, kur bērniem apgūt izglītību, ka faktiski skola ir pagasta kultūrizglītības un, atļaušos teikt, dzīvības centrs. Skolas slēgšanai pagastā var būt ļoti tālejošas negatīvas sekas, un laukos iedzīvotāju skaits var samazināties līdz nullei. 


Pilsētā aina ir cita – izglītojamo ir daudz, jādomā par jaunas skolas būvniecību, un šobrīd pašvaldība ir ceļā uz jaunas ēkas būvniecību Ogres Valsts ģimnāzijas vajadzībām. Tas priecē, tāpat kā priecē fakts, ka pēdējo divu gadu laikā Ogres pilsētā ir vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums. 


Aina pagastu un pilsētas skolās ir atšķirīga, bet mēs esam viena pašvaldība, viens novads, un mums visiem ir jāstrādā, apzinoties piederību savam novadam. Šodien jūs noskatīsieties dokumentālo filmu “Gribu uz skolu”, un ļoti ceru, ka tā liks ikvienam no jums aizdomāties par daudziem mūsu sabiedrības dzīves jautājumiem un palīdzēs šīvakara diskusijā rast kopsaucēju par vienojošo un atšķirīgo starp novada skolām, par atšķirīgā mazināšanu un vienojošā stiprināšanu.


Vēlu veiksmīgu, saturīgu un rezultatīvu diskusiju!"


Pēc domes priekšsēdētāja uzrunas diskusijas dalībnieki noskatījās Sandija Semjonova veidoto dokumentālo filmu "Gribu uz skolu" ("Mana skola") – stāstu par Ogres novada mazo lauku skolu ikdienu, to nākotni, par skolotāju entuziasmu mazā cilvēka veidošanā par personību.


Tika diskutēts par vairākiem skolas dzīvē būtiskiem jautājumiem: par to, kas veido skolēna piederības sajūtu skolai un novadam; par to, kā jūtas skolēns skolā, par emocionālo un fizisko vardarbību, skolēnu slodzi un pārslodzi; par sadarbību starp visām izglītības procesā iesaistītajām pusēm – skolēnu, pedagogiem un skolēnu vecākiem, par katra šī procesa dalībnieka atbildību; par to, kādai būtu jābūt mūsdienīgai skolai un ko par to domā skolēni, vecāki, skolotāji un sabiedrība.


Protams, arī par citiem jautājumiem, kas saistīti ar skolas dzīvi un darbu, arī par to, kā skolā jūtas jaunais skolotājs.  


Vispirms savu viedokli šajos jautājumos pauda Gints Sīviņš, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, Jolanta Bardovska, Ogres sākumskolas skolotāja, Edgars Viņķis, Madlienas vidusskolas direktors, Oksana Stepanova, Jaunogres vidusskolas vecāku pārstāve, Krišjānis Kaļāns, Ogres Valsts ģimnāzijas skolēnu pārstāvis, un Kaspars Lepsis no Ķeipenes pagasta, diskusijā iesaistot pārējos dalībniekus gan no pilsētas, gan lauku skolām.


Aktīvas diskusijas izraisījās par vardarbību skolās, un pētījumi liecina, ka Latvijas skolās vardarbība – gan fiziskā, gan emocionālā – ir ļoti izplatīta, un to, kā atzina vairāki diskusijas dalībnieki, bieži veicina pārspīlētā tiesību apzināšanās no skolēnu un viņu vecāku puses, aizmirstot, ka bez tiesībām katram ir arī pienākumi. Kā atklājās diskusijā, arī pedagogi ne vienmēr pamana vai negrib pamanīt vardarbības izpausmes, nereti izvairās no saskarsmes ar vardarbības veicēju vecākiem, kuri vairums gadījumos nepamatoti aizstāv savus bērnus. Diskusijā tika minēti piemēri gadījumiem, ka skolēns, kurš vardarbīgi izturējies pret savu klases vai skolas biedru, aizgājis mājās, vecākiem pavēstī, ka ir vardarbības upuris un vecāku acīs parādās kā cietējs. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis par to, ka vardarbība neveicina skolēnos piederības un kopības sajūtas veidošanos, ka nepietiekami tiek analizēti cēloņi un iemesli vardarbības izpausmē. Izskanēja arī tāds viedoklis, ka cīņā ar vardarbību skolotājs var izmantot tikai pārrunas ar skolēnu un viņa vecākiem, taču skolēns, labi zinādams, ka citu rīku skolotājam nav, visas prasības var ignorēt.


Lauku skolu pārstāji pauda viedokli, ka nelielās skolās vardarbību var gan laikus pamanīt, gan arī novērst.


Diskusijā tika aktualizētas nepieciešamība stiprināt atbalsta personāla lomu skolas ikdienas darbā.


Tika diskutēts arī par tādiem aktuāliem jautājumiem kā skolēnu disciplīna, neattaisnoti kavējumi, visatļautības un nesodāmības sajūta skolēnos un viņu vecākos. Runājot par skolēnu slodzi, skolēnu pārstāvis bija lakonisks: "Tumsā uz skolu atnākam, tumsā no skolas aizejam." No tā var secināt, kas slodze liela, un vēl jau ir arī mājasdarbi un interešu izglītība, darbošanās dažādos ārpusstundu pulciņos.


Par to, kā jūtas jaunais skolotājs savā skolā, atklāja Ogres Valsts ģimnāzijas vēstures, politikas un tiesību skolotājs Rūdolfs Cīrulis. Viņa atzinums: Jūtos labi.


Vairāki jautājumi tika uzdoti novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam saistībā ar skolu tīkla nākotni novadā, īpaši akcentējot vidusskolas klašu pastāvēšanu Suntažos un Madlienā. G. Sīviņš atkārtoti skaidroja, ka Ogres novada pašvaldība līdz šim ir saglabājusi visas skolas, arī ar nelielu skolēnu skaitu. Runājot par Suntažu un Madlienas vidusskolu, G. Sīviņš norādīja: kamēr vidusskolas klasēs būs audzēkņi, šīs izglītības iestādes pastāvēs kā vidusskolas. Turklāt jāņem vērā, ka izglītojamo skaitu vidusskolas klasēs nosaka valsts, nevis pašvaldību noteiktie kritēriji. G. Sīviņš informēja, ka jau nākamā gada rudenī Ogrē sāksies Ogres Valsts ģimnāzijas jaunās ēkas būvniecība. Ja skolēni no pagastiem izvēlēsies mācīties kādā no Ogres vai kādas citas apdzīvotas vietas vidusskolām, ne pašvaldība, ne kāds cits viņam šo izvēli nevar liegt.


Madlienas vidusskolas vecāku pārstāve (viņas ģimene no Rīgas pārcēlusies uz dzīvi Madlienā, abi ar vīru katru dienu dodas uz darbu Rīgā), uzsvēra, ka ir ļoti apmierināta ar iespēju bērniem mācīties Madlienas vidusskolā, ka uz laukiem ģimene pārcēlusies tieši bērnu dēļ, lai izvairītos no mobinga un cita veida vardarbības Rīgas skolās. 


Diskusijas dalībnieki vēlējās noskaidrot arī par speciālās izglītības programmu apguves vietām Ogrē. G. Sīviņš skaidroja, ka jau šobrīd speciālās izglītības programmas apguve tiek nodrošināta gan skolās, gan Suntažu ielā 2, Ogrē, un ir plānots šajā ēkā izveidot speciālās izglītības centru, pašvaldībai piedaloties Deinstucionalizācijas projektā.


Atbildot uz jautājumu par Jaunogres vidusskolas stadiona pārbūvi, G. Sīviņš skaidroja, ka pagaidām nav izdevies piesaistīt finansējumu šī sporta laukuma pārbūvei, bet, tiklīdz atbilstošā programmā būs pieejami Eiropas fondu līdzekļi, pašvaldība šo sporta infrastruktūras objektu sakārtos.


Tika jautāts arī par Ogres Valsts ģimnāzijas direktora vakances aizpildīšanu jeb, vienkāršāk sakot, - kad šai skolai tiks atrasts direktors. G. Sīviņš skaidroja, ka nupat ir beigušās pārrunas ar diviem šī amata pretendentiem (bija pieteikušies trīs, bet viens uz darba interviju neieradās), diemžēl neviens no viņiem netika atzīts par piemērotu Ogres Valsts ģimnāzijas direktora amatam, līdz ar to tiks izsludināts jauns konkurss uz šīs izglītības iestādes direktora vakanto amatu. Šobrīd šīs skolas direktora pienākumus izpilda direktora vietniece izglītības jomā Inna Zeņkeviča.


Šis ir tikai neliels ieskats diskusijas gaitā un tajā paustajiem viedokļiem, pārdomām un vēstījumiem. Pašvaldība turpinās ar izglītības jautājumiem saistīto diskusiju ciklu.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/45423

2019. gada 6. decembrī, 11:12, Aktualitātes
ogresnovads.lv

Jaunākie komentāri

izglītībai būt • 2019. gada 6. decembrī, 13:23
Sākums savstarpējai cieņai un sapratnei. Paldies diskusijas organizētājiem! Ceru, ka cerīgam sākumam būs radošs turpinājums.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet