Atgriezties pie raksta

Saeimas komisija uzdod veidot darba grupu, lai risinātu "Gallusman" olu ražotnes jautājumu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien uzdeva veidot darba grupu, lai pēc iespējas īsākā laikā atrisinātu problēmas ar Ukrainas investoru SIA "Gallusman" iecerēto olu ražotni Ogres novadā. 

Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā. 


Tāpat komisija uzdeva darba grupai februāra laikā nonākt pie kāda risinājuma un marta sākumā ziņot komisijai par sasniegto. 


Komisijas sēdē Ogres novada domes vadītājs Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) nformēja deputātus par to, ka VARAM iebildumu dēļ novads nevar piesaistīt Ukrainas investora solītās investīcijas, un pauda vēlmi, lai deputāti definē skaidrus spēles noteikumus, kas tieši pašvaldībai un investoram būtu jāizdara un kādi dokumenti jāiesniedz, lai VARAM šo ieceri akceptētu.


"Investors izstrādāja un iesniedza lokālplānojumu. VARAM bija iebildumi par to, ka plānojums neatbilst attīstības programmai. Mums nav skaidrs, kas jādara, lai investors varētu atnākt, iesniegt plānojumu, un VARAM to apstiprina," sacīja Helmanis.


VARAM pārstāve uzsvēra, ka atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, laikā, kad izstrādā lokālplānojumu, katram ir iespēja iesniegt iebildumus un vairākas privātpersonas šo lokālplānojumu apstrīdēja, lūdzot to apturēt.


"Tika ņemts vērā iesniegumos minētais - neatbilstības sabiedriskās apspriešanas laikā, neatbilstības vides aizsardzības prasībām. Tajā apmērā, ko iecerējis uzņēmējs, šo ražotni nebija iespējams izveidot. Ogres pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu šo lokālplānojumu atcelt un pilnveidot. Patlaban notiek pilnveidotās lokālplānojuma versijas izstrāde un visas neatbilstības ir novēršamas," skaidroja VARAM pārstāve.


Deputāti Krišjānis Feldmans (JKP) un Sandris Riekstiņš (JKP) uzsvēra nepiedodami ilgo laiku, ko prasa šo Ukrainas investīciju ienākšana Latvijā un norādīja, ka EM un VARAM aktīvāk jāsadarbojas, lai šo jautājumu atrisinātu. Feldmans pieļāva, ka, iespējams, ir jāmaina Teritorijas attīstības plānošanas likums, lai neradītu šādas iespējas apstrīdēt lokālplānojumus.


Deputāts Armands Krauze (ZZS) vērsa uzmanību uz to, ka "Gallusman" patiesie labuma guvēji nav noskaidrojami un slēpjas aiz Kiprā reģistrētiem ārzonas uzņēmumiem. Krauze norādīja, ka jābūt pārliecībai par investīciju caurspīdīgumu un to, ka netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi, taču šobrīd "Gallusman" investoru struktūra izskatoties šaubīga un atgādina čaulas kompāniju. 


"Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs gan tam oponēja, minot, ka Ukrainas investoru uzņēmuma "Ovostar" akcijas kotē Varšavas fondu biržā. "Līdz ar to šie investori ir pietiekami caurskatāmi vienā no lielākajām reģiona biržām," uzsvēra Veinbergs.


Arī EM pārstāvis pauda atbalstu "Gallusman" investīciju projektam, norādot, ka šajā gadījumā jau bankas ir atzinušas investīciju caurspīdīgumu, ļaujot "Gallusman" atvērt kontus Latvijā. 


"Arī Uzņēmumu reģistrs ir akceptējis, ka Ukrainas investori var atvērt meitaskompāniju Latvijā. Drošības dienesti vērtē investīcijas no trešajām valstīm un šajā gadījumā atzinuši, ka nav pamata apšaubīt līdzekļu izcelsmi. EM prioritāte ir investīciju piesaiste, šajā gadījumā redzam pienesumu gan darbaspēka nodokļu veidā, gan eksportspējīga produktu ražošanā. Tas ir privāts kapitāls, ko iespējams likumīgi investēt," norādīja EM pārstāvis.


Deputāts Krauze gan minēja, ka "Gallusman" biznesa plāns paredz nepieciešamības gadījumā ievest darbaspēku no Ukrainas, tāpēc šajā gadījumā nevarot runāt par darba vietu radīšanu vietējiem iedzīvotājiem. 


Latvijas Olu ražotāju asociācijas pārstāvis norādīja, ka asociācija ir par konkurenci, taču šajā gadījumā esot aizdomas, ka Ukrainas investori vēlas panākt izņēmuma stāvokli un nodarboties ar negodprātīgu konkurenci. Helmanis gan viņiem iebilda, uzsverot, ka negodīgu konkurenci rada esošie olu ražotāji, kuri nevēlas spēcīga spēlētāja ienākšanu tirgū. 


Deputāts Daniels Pavļuts (AP) atgādināja, ka šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad kāds investors sastopas ar pretestību. "Tomēr uzskatu, ka investoram, pirms izlemt nākt uz Latviju, bija jāiepazīstas ar spēkā esošajiem likumiem un normatīviem. Jebkurš investors veic analīzi. Nevar pieņemt to, ka varētu būt kādas atkāpes. Spēlējiet pēc tiem noteikumiem, kas ir, VARAM definējis iebildumus, kas jānovērš," norādīja Pavļuts. 


Tāpat viņš piebilda, ka ir saprotami, ka industrija sargā vietējo tirgu, savukārt pašvaldībām ne vienmēr gadās izpildīt visas prasības. "Procedūra jāpabeidz atbilstoši likumam, investoram jābūt pacietīgam un jānoved lietu līdz galam," uzsvēra Pavļuts. 


Aģentūra LETA jau ziņoja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturēja Ogres novada domes pieņemto lokālplānojumu zemesgabaliem Ogres novada Madlienas pagastā, kur tika apsvērtas iespējas veidot olu un olu produktu ražotni.


Ministrs skaidroja, ka attiecīgais lēmums pieņemts, jo lokālplānojuma pārsūdzēšanas termiņa laikā saņemti vairāki iesniegumi ar lūgumu apturēt Ogres domes pieņemtos saistošos noteikumus, tāpēc sākta pārbaude, kurā konstatēti vairāku likumu un citu normatīvu pārkāpumi.


Ministra lēmumā, piemēram, bija atzīmēts, ka ražotne plānota pārāk tuvu atsevišķām viensētām, ka, plānojot jaunu saimniecisko darbību, primāri jāizvērtē iespēju izmantot degradētās, pamestās un neapsaimniekotās teritorijas, ka Ogres novada pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi projekta ieceres īstenošanas vietas izvēli un atbilstību normatīviem un Ogres novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijai, kurā ekonomiku solīts attīstīt vidi saudzējošā veidā u.tml.


"Gallusman" Latvijā izskata iespējas veidot jaunu olu produkcijas ražotni, ražotnes atrašanās vietai izskatot vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2027.gadam solās investēt vismaz 85 miljonus eiro un radīt līdz 200 jaunu darbavietu.


"Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot modernu olu un olu produktu ražošanas kompleksu, kur kopumā būtu līdz sešiem miljoniem dējējvistu, kam tiktu nodrošināta brīva pārvietošanās ārpus sprostiem. Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, 12 jaunputnu kūtis, olu šķirotavas un pārstrādes ēka, biogāzes ražotne, mēslu žāvēšanas un granulēšanas iekārtas, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī seši graudu torņi. Ražotnē nav paredzēts veidot mēslu krātuves. 


Vismaz 90% no ražotās produkcijas uzņēmums paredzējis eksportēt.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/45794

24. janvārī, 09:29, Aktualitātes
Leta

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet