Atgriezties pie raksta

Ogrēnieši pirmie noskatās dokumentālo filmu par ukraiņu tautas traģēdiju Foto

Ogres novada pašvaldībai, uzņēmējiem un iedzīvotājiem nav vienaldzīgs ukraiņu tautas liktenis militārā konflikta laikā Ukrainas austrumos un vairākkārt sniegts morālais un materiālais atbalsts, līdz ar to Ogre kļuva par vietu, kur notika filmas "Ukrainas frontē bez pārmaiņām" pirmizrāde.

Karš Ukrainas austrumos ilgst ilgāk nekā Pirmais un Otrais pasaules karš, un februāra beigās būs jau seši gadi, kopš sekojam notikumiem Ukrainā.


Filmas režisors Sandijs Semjonovs: "Šī dokumentālā filma ir par situāciju Ukrainas austrumos, Doņeckas apkaimē – personiski un traģiski pēckara stāsti, kas atstājuši dziļu ietekmi uz cilvēku likteņiem. Filmā stāstām arī par palīdzību, ko Latvija sniedz Austrumukrainai; par NBS virskapelāna Elmāra Pļaviņa darbu un ukraiņiem sniegto pleca sajūtu; par Ogres novadu un citām pašvaldībām, kas veido sadarbību un atbalsta ukraiņus frontes tuvumā esošajās teritorijās, arī uzņemot ukraiņu bērnus un ievainotos karavīrus Latvijā."


Filmēšanas grupa piecas reizes pēdējā gada laikā devusies uz Austrumukrainu, lai sekotu situācijai un tam, kā Latvijas savākto humanitāro palīdzību uz Ukrainu nogādā NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš.


Filmā arī daudz cilvēcisku traģēdiju - skolniece Maša karā laikā zaudējusi abus vecākus un tagad dzīvo viena. Popasnajas skolotāja Lilija palikusi bez vīra, kuram sprādzienā norauta galva. Cits Slovjanskas iedzīvotājs Dmitrijs pēc mīmnetēju uzbrukuma un smagiem ievainojumiem brīnumainā kārtā izdzīvojis. Viņš no Doņeckas pārvācies uz Slovjansku, Ukrainas kontrolēto teritoriju, un iestājies vietējā draudzē. Kā pateicību Dievam par to, ka izdzīvojis, viņa ģimene adoptējusi četrus bērnus. 


Pirms seansa skatītāji varēja tikties ar filmas veidotājiem. Filmas pirmizrādi noskatījās arī Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko, kurš pateicās radošajai komandai par  filmu, kas, atšķirībā no Krievijas propagandas materiāliem, objektīvi atspoguļo situāciju Austrumukrainā. 


"Mēs cīnāmies ne tikai par Ukrainas teritoriālo vienotību, bet arī par to, lai Krievijas propaganda neietekmētu citu valstu viedokli," norāda O.Miščenko.


Vēstnieks atgādināja, ka sešu gadu laikā jau gājuši bojā 14 000 ukraiņu, aptuveni 30 000 ievainoti, pusotrs miljons zaudējuši savas mājas. Pagājušajā gadā vairāki smagi ievainotie ukraiņu karavīri ārstējās Latvijā, rehabilitācijas centrā "Vaivari". "Kāds zaudējis abas kājas, citam trūkst vienas rokas vai kājas. Viņiem liegta ierastā ikdienas dzīve, kāda ir mums, kam ir abas rokas un kājas. Jūrmalā viņiem mācīja dzīvot no jauna," kara smagās sekas ataino O.Miščenko. 


Klātesošos uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, atsaucot atmiņās iespaidīgākās un emocionālākās epizodes no braucieniem uz Ukrainu, aicināja visus nebūt nevērīgiem pret notiekošo Ukrainā, jo šāds karš  kuru katru brīdi var pieklauvēt arī pie mūsu durvīm. "Un tā ir pavisam cita realitāte. Negribētos pat iedomāties, ka netālu no mums iet bojā jauni cilvēki, kuriem jādibina ģimenes un jāveido valsts," uzsver pašvaldības vadītājs.


Uz filmas pirmizrādi bija ieradusies arī rīdziniece Anna Nakonečna: "Tās ir šausmas! Man bija ļoti grūti noskatīties šo filmu," atzīst Annas kundze, kura pateicībā pasniedza ziedus virskapelānam E.Pļaviņam.


Annas kundze ir ukrainiete, dzimusi 1943.gadā Rietumukrainā, Ternopoles apgabalā. Arī viņas ģimene cietusi no komunistiskā režīma. Kad Anna bija tikai vienu gadu veca, viņas tēvu čekisti aizveda nezināmā virzienā, māti sita un pratināja. Latvijā kundze dzīvo kopš 1964.gada, ir Latvijas patriote un vienmēr atbalstījusi latviešu valodas, kā vienīgās valsts valodas, pastāvēšanu Latvijā. Kad notika referendums par valsts valodu, pat  latviešus aicinājusi nepalikt vienaldzīgiem un doties balsot. Annas kundze atklāj, ka Imantas mikrorajonā, kur viņa dzīvo, pārsvarā dzīvo cittautieši un viņai nācies piedzīvot ne tikai morālu, bet arī fizisku uzbrukumu par to, ka viņa, būdama ukrainiete, uzdrošinās runāt latviešu valodā. Tas liecina, ka nemaz tik droši un pārliecināti nevaram justies arī brīvā un demokrātiskā Eiropas Savienības valstī, kāda ir Latvija, un Ukrainā notiekošais vairs nešķiet tik tāls un svešs…


Filmu plānots izrādīt arī vairākās pilsētās Ukrainā, savukārt plašāks latviešu skatītāju loks to varēs vērot Latvijas Televīzijas 1.kanālā 18.februārī plkst. 22.05.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/46057

16. februārī, 20:14, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Kaunies! • 20. februārī, 12:53
Pirmais komentārs - paskaties uz vēsturi...No kurienes Latvijā latgalieši sanāca...Kur viņi mitinājās agrāk...par to liecina arī viņu izsludinātā latgaliešu valoda, kuru viņi paši neprot, jo viens otru nesaprot... tagad nu pamodušies kā Latvijas pamatnācija??? Līžņas un pakalpiņi no laiku laikiem...dzīvo visas tautas nicinādami...kauns!
... • 17. februārī, 15:14
Tā tiešām ir traģēdija, ko ukrainai atnesa pēc Maidana vara - ukraiņu nacionālā bagātība - auglīgās aramzemes tika nodotas amerikāņu gigantkorporācijai. Ieviesti obligātie homo praidi. Ieviests likums par homoseksuāļu tiesību pārākumu pret citiem. Pusei ukrainas atņēma baznīcas. Lūk tā ir traģēdija, nevis ko mums mēģina iebarot.
>Ženija • 17. februārī, 13:47
Patiesi vārdi! Bet tāpēc jau runā par citas tautas traģēdiju, lai novērstu uzmanību no savas tautas posta.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet