Atgriezties pie raksta

U.Ulmanis: Mēs nedomājam apstāties pie sasniegtā

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informē par pašvaldības policijas darba aktualitātēm pilsētā un novada pagastos.

Visam pamatā – darba kvalitāte


Katra gada sākumā Ogres novada pašvaldības policijā tiek apkopoti statistikas dati par paveikto aizvadītajā gadā. Vērtējot statistikas datus, U. Ulmanis ir gandarīts – pārkāpumu skaits ik gadu mazinās, kas liecina par to, ka pašvaldības policijas darbs nesis rezultātus. Pēdējo 5 gadu laikā konstatēto pārkāpumu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi (2015. gadā – 6559, 2016. gadā – 5610, 2017. gadā – 4699, 2018. gadā –3970, 2019. gadā – 3465 pārkāpumi), līdz ar to samazinās arī saņemto izsaukumu skaits (2015. gadā – 2730, 2016. gadā – 2601, 2017. gadā – 2024, 2018. gadā – 2200, 2019. gadā – 2050 izsaukumi), novērsto likumpārkāpumu skaits (2015. gadā – 5266, 2016. gadā – 4609, 2017. gadā – 3929, 2018. gadā – 3371, 2019. gadā – 2913 novērsti likumpārkāpumi) un sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits (2015. gadā – 1264, 2016. gadā – 877, 2017. gadā – 856, 2018. gadā – 691, 2019. gadā – 733 protokoli). 


Plašs pārkāpumu loks


Raksturojot pašvaldības policijas ikdienas darbu, U. Ulmanis norāda, ka lielākā daļa sabiedriskās kārtības pārkāpumu joprojām ir saistīti ar alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskās vietās (2019. gadā pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk tekstā – LAPK) 171.panta 1. daļas sastādīti 195 protokoli un izteikts 91 aizrādījums). Lielākoties tās ir personas, kuras alkoholu lieto ikdienā (2019. gadā pēc administratīvā soda uzlikšanas atkārtoti pēc LAPK 171. panta 2. daļu sastādīti 257 protokoli). Turklāt no visiem šāda rakstura izsaukumiem 50% gadījumu personas ir tādā reibuma stāvoklī, ka nespēj komunicēt, visbiežāk bez konkrētas dzīvesvietas un darbavietas, tāpēc policijas priekšnieks ir pateicīgs, ka pašvaldībai ir noslēgts līgums par atskurbšanas pakalpojuma sniegšanu. “Uz atskurbtuvi nogādājam tikai tādas personas, kuras ir zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties. Ja persona ir spējīga nosaukt savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu, tad tiek sastādīts administratīvais protokols un persona nogādāta dzīvesvietā. Ja tiek konstatēti kādi veselības traucējumi, tad persona tiek nogādāta medicīnas iestādē. Atskurbtuvē nereti tiek ievietotas arī tās personas alkohola reibumā, par kurām tiek saņemts pieteikums ar lūgumu izolēt personu no ģimenes, jo tiek apdraudēta ģimenes locekļu, tai skaitā bērnu, veselība un dzīvība. Personu atskurbtuvē varam ievietot līdz 12 stundām, pēc atskurbšanas tai tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols,” norāda U. Ulmanis. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu sabiedriskās vietās vai par atrašanos sabiedriskās vietās tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu, piemērojams brīdinājums vai naudas sods līdz 140 eiro, ja tas tiek izdarīts atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas – no 140 līdz 350 eiro. 


Regulāri tiek saņemti izsaukumi par konfliktiem dzīvesvietās, arī šajā gadījumā lielākoties cilvēki ir alkohola vai narkotisko vielu ietekmē. Diemžēl bieži šajos konfliktos ir iesaistīti arī bērni – 2019. gadā par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, saskaņā ar LAPK 173. pantu, sastādīti 12 protokoli, kā arī 1 protokols par fizisku vai emocionālu vardarbību pret bērnu. Situāciju risināšanai policija sadarbojas ar Ogres novada Sociālo dienestu un Ogres novada bāriņtiesu. Tāpat pašvaldības policija pēc Ogres novada Sociālā dienesta lūguma regulāri veic sociālā riska ģimeņu apsekošanu (2019. gadā tika apsekotas 109 augsta riska ģimenes). 


Bieži vien policijas redzeslokā ir pārkāpumi, kas tiek kvalificēti kā sīkais huligānisms saskaņā ar LAPK 167.pantu (2019. gadā sastādīti 28 protokoli un izteikts 51 aizrādījums), smēķēšanas ierobežojumu neievērošana (59 protokoli un 26 aizrādījumi, t.sk. nepilngadīgie 58 protokoli un 22 aizrādījumi), kā arī atrašanās publiskās vietās ar atvērtu alkohola pudeli (75 protokoli un 31 aizrādījums). Katru gadu pašvaldības policijā tiek saņemti vairāk kā 1000 juridisko vai fizisko personu iesniegumi (2019. gadā saņemti 1040 iesniegumi). 


Rudenī un pavasarī aktuālāki kļūst novada teritorijas sakopšanas jautājumi. 2019.gadā par pārkāpumiem Ogres novada teritorijas kopšanā un būvju uzturēšanā sastādīti 28 protokoli, taču U. Ulmanis norāda, ka ar katru gadu šo pārkāpumu skaits samazinās – cilvēki arvien vairāk kopj savus īpašumus, tai skaitā arī lauku pagastos. Ik gadu pašvaldības policija apseko aizaugušās teritorijas un iedzīvotāji tiek uzrunāti tās sakopt, lai novērstu kūlas veidošanos (2019. gadā par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu sastādīti 50 protokoli). Sadarbībā ar pašvaldības vides speciālistu tiek veikta arī lauku teritoriju apsekošana, lai kontrolētu latvāņu izplatību (2019. gadā par invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanas pasākumu neveikšana sastādīti 2 protokoli). Savukārt sadarbībā ar Ogres novada būvvaldi regulāri tiek apsekoti “grausti”, kas bojā kopējo ainavu, kā arī bieži vien ir bīstami apkārtējiem. “Tās nav tikai pamesta ēkas, bet arī funkcionējošas iestādes, kurām, piemēram, ir nobrukusi vai apzīmēta fasāde, bojātas konstrukcijas. Diemžēl šis process nenotiek tik ātri, kā vēlētos, bet situācija pamazām uzlabojas. Arī šajā gadījumā cenšamies sadarboties ar īpašnieku – sazināties, informēt par situāciju, jo mūsu mērķis ir nodrošināt sakārtotu vidi, kas neapdraud cilvēku drošību.” Jāatzīmē, ka atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” būves, kas klasificētas kā vidi degradējošas, sagruvušas vai cilvēka drošību apdraudošas, tiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokļa likmi 3% apmērā no zemes, uz kuras būve atrodas, lielākās kadastrālās vērtības. 


Visa gada garumā aktuāls jautājums ir klaiņojošie dzīvnieki (2019. gadā par šiem pārkāpumiem sastādīti 35 protokoli un izteikti 12 aizrādījumi). “Vēlos vērst uzmanību uz to, ka par klaiņojošiem dzīvniekiem ir jāziņo ”Dzīvnieku patversmei Mežavairogi” (operatīvais tālrunis 24422440 darbojas visu diennakti), ar kuru pašvaldībai ir noslēgts līgums. Viņiem ir viss nepieciešamais ekipējums šo dzīvnieku notveršanai. Ja klaiņojošs dzīvnieks tiek notverts un nogādāts uz dzīvnieku patversmi, tad saimnieks šo dzīvnieku var atgūt tikai pēc administratīvā pārkāpuma protokola sastādīšanas saskaņā ar LAPK 106. pantu. Klaiņojoši dzīvnieki visbiežāk ir bezatbildīgu saimnieku rīcības sekas, un par to šādam saimniekam ir jāatbild,” norāda U. Ulmanis. 


Pastiprināti policijas redzeslokā – mēslošana un ceļa satiksmes noteikumu neievērošana


Pēdējā laikā pašvaldības policija papildu uzmanību pievērš teritorijas piemēslošanai. Tas attiecas gan uz mēslošanu atklātās vietās, piemēram, mežmalās, gan arī lielgabarīta atkritumu novietošanu iekšpagalmos, gan privātmāju atkritumu izmešanu daudzstāvu māju konteineros. 


Lai novērstu haotisku lielgabarīta atkritumu atstāšanu, SIA “Ogres Namsaimnieks” ir izveidojis lielgabarīta atkritumu izvešanas grafiku un pašvaldības policija kontrolē tā ievērošanu. “Šis grafiks ir spēkā 2 mēnešus, un jāatzīst, ka situācija ir manāmi uzlabojusies. Šajā laikā ir notverti aptuveni 100 pārkāpēji. Pārkāpumu novēršanai ļoti palīdzējusi pagājušajā gadā iegādātā mobilā videonovērošanas kamera,” norāda U. Ulmanis, aicinot iedzīvotājus grafiku ievērot, lai ikviens varētu dzīvot sakoptā vidē. Policijas priekšnieks norāda, ka ar mobilās videokameras palīdzību ir izdevies notvert arī privāto māju iedzīvotājus, kas savus atkritumus izmet daudzstāvu māju atkritumu konteineros, turklāt aptuveni 70% mēslotāju oficiāli deklarēti citos novados, kā arī tiem ir noslēgts līgums ar atkritumu apsaimniekotāju. Visi šie gadījumi tiek izskatīti Ogres Administratīvajā komisijā, attiecīgi piemērojot atbilstošus sodus. “Aicinu iedzīvotājus ievērot noteikumus un izstrādāto grafiku, sekot līdzi aktuālajai informācijai. Ja ir kādas neskaidrības, painteresēties pie sava apsaimniekotāja, jo likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības,” atzīmē U. Ulmanis, piebilstot, ka efektīvāku rezultātu šīs problēmas novēršanā var panākt, ja tajā iesaistīsies arī paši iedzīvotāji. “Ja pamanāt, ka ārpus noteiktā atkritumu izvešanas grafika pie konteineriem iedzīvotāji izkrauj savus atkritumus, aizrādiet, ka šāda darbība nav atļauta, vai arī veiciet foto fiksāciju un informējiet par šiem gadījumiem pašvaldības policiju,” aicina U. Ulmanis. Arī turpmāk atkritumu izmešana tiks pastiprināti kontrolēta. 


Otrs nozīmīgs pārkāpumu bloks ir satiksmes noteikumu neievērošana (2019. gadā par ceļu satiksmes noteikumu pantiem sastādīti 487 administratīvā pārkāpuma paziņojumi), īpaši stāvēšanas laika ierobežojumu neievērošana vai stāvēšana māju iekšpagalmos bez atļaujām, saskaņā ar LAPK 149.10 pantu. 


U. Ulmanis norāda, ka dažkārt tas tiek darīts neapzināti, taču ir cilvēki, kas to dara regulāri pēc principa – zinu, ka nedrīkst, bet tik un tā darīšu. Par to liecina fakts, ka ir autovadītāji, kuriem mēneša laikā trīs reizes ir uzlikts sods par stāvēšanu neatļautā vietā, turklāt vienā tajā pašā vietā. “Iedzīvotājiem jāsaprot, ka transportlīdzekļa atstāšana nepiemērotā vietā traucē citiem satiksmes dalībniekiem, kā arī operatīvajiem dienestiem un atkritumu izvedējiem.” Tāpat daudzās vietās pilsētā ir izvietotas zīmes ar stāvēšanas laika ierobežojumiem, bet, diemžēl, daudzi iedzīvotāji joprojām tos neievēro. U. Ulmanis atgādina, ka atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 285.18. punktam vadītājam, kurš novietojis automobili ar stāvēšanas ierobežojumu apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.10 pantu sods par nepareizi novietotu transportlīdzekli stāvvietā ar laika ierobežojumu ir 30 eiro. 


Tā kā transportlīdzekļu atstāšanas vietu pilsētā ir mazāk nekā esošo automašīnu skaits, aptuveni 80% daudzstāvu māju iekšpagalmos pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir uzliktas ceļa zīmes par stāvēšanas ierobežojumiem, izņemot ar konkrētu māju atļaujām. U. Ulmanis norāda, ka šis īpatsvars ir ļoti liels, tas dažkārt arī izraisa konfliktus starp daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Nereti Ogres pilsētā iedzīvotāju aktivitāte šajā jomā ir pārspīlēta – bieži vien ziņotājs labi zina, ka automašīnas īpašnieks dzīvo šajā mājā un viņam ir atbilstošā atļauja. Tā kā policijas pienākums ir nokontrolēt visu stāvvietu, par kuru ir saņemts izsaukums, tad sods tiek izrakstīts visiem automašīnu īpašniekiem, kuru automašīnās zem vējstikla nav novietota atbilstoša atļauja. Ir bijuši gadījumi, ka sodu saņem arī pats ziņotājs, jo ir aizmirsis uzlikt atļauju savai automašīnai. 


U. Ulmanis atgādina, ka pašvaldības dome ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus par sabiedrisko kārtību novadā, kuri tuvākajā laikā stāsies spēkā (šobrīd tiek gaidīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atzinums). Noteikumos ietvertas prasības, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, teritorijas sakoptību un sanitārās tīrības uzturēšanu, tīrības un kārtības uzturēšanu sabiedriskajās vietās, dzīvojamās un koplietošanas telpās Ogres novada administratīvajā teritorijā un atbildību par šo prasību neievērošanu, precizējot, kādas darbības ir aizliegts veikt sabiedriskajās vietās un zaļajā zonā Ogres novadā, kā arī paredzot lielākus naudas sodus par noteikumu neievērošanu (par to var lasīt ŠEIT)


Trīs policisti novada pagastos


Kopš 2010. gada trīs pašvaldības policijas iecirkņi darbojas lauku pagastos – Suntažos (apkalpo arī Lauberes pagastu), Madlienā (apkalpo arī Krapi un Ķeipeni) un Taurupē (apkalpo arī Mazozolus un Meņģeli). Raksturojot šo policistu darbu, U. Ulmanis skaidro, ka laukos vairāk nekā pilsētā tiek pārkāpti dzīvnieku labturības noteikumi – piemēram, no ganībām izmūk liellopi, apkārtējo drošību apdraud nepiesieti suņi. Tāpat kā pilsētā, arī laukos ir pārkāpumi saistībā ar alkohola lietošanu, konfliktiem ģimenēs. Policistu redzeslokā ir nekustamie īpašumi, to uzturēšana atbilstoši prasībām. Pašvaldības policijas priekšnieks atzīst, ka šādu iecirkņu izveide bija pareizs lēmums, jo dažkārt nākas reaģēt ļoti ātri un operatīvi esot pārkāpuma izdarīšanas vietas tuvumā. Par šo darbinieku efektivitāti liecina arī statistika - ar katru gadu pārkāpumu skaits pagastu iecirkņos samazinās (2015. gadā – 769, 2016. gadā – 568, 2017. gadā – 423, 2018. gadā – 347, 2019. gadā – 308 pārkāpumi), saņemot izsaukumu skaits (2015. gadā saņemti 349 izsaukumi, 2016. gadā – 336, 2017. gadā – 294, 2018. gadā – 143, 2019. gadā – 134), novērsto likumpārkāpumu skaits (2015. gadā – 293, 2016. gadā – 250, 2017. gadā – 143, 2018. gadā – 110, 2019.gadā – 170 novērsti likumpārkāpumi), kā arī sastādīto administratīvo pārkāpumu protokolu skaits (2015. gadā – 127, 2016. gadā – 154, 2017. gadā – 116, 2018. gadā – 66, 2019. gadā – 53 protokoli). 


Jauninājumi un to efektivitāte


U. Ulmanis norāda, ka pašvaldības policija ievieš darbā jaunas, mūsdienīgas darba metodes, kas palīdz ātrāk un efektīvāk noskaidrot likumpārkāpējus. 


Kārtības nodrošināšanā pozitīvus rezultātus sniegusi Ogres pilsētā ieviestā videonovērošanas sistēma. Līdz šim pilsētā dažādās sabiedriskās vietās ir uzstādītas jau vairāk kā 50 stacionāras videonovērošanas kameras. Katru gadu to skaits tiek papildināts – kameras tiek izvietotas pie jaunajiem infrastruktūras objektiem, cilvēku pulcēšanās vietās, bīstamās satiksmes vietās. U. Ulmanis skaidro, ka Ogrē, Ogresgalā un Ciemupē ir izveidota vienota videonovērošanas sistēma. Videonovērošanas kameras nereti gan pašvaldības policijas, gan Valsts policijas darbiniekiem palīdzējušas atklāt noziedzīgas darbības – piemēram, velosipēdu zādzības, dažādus konfliktus, huligāniskas darbības, mēslošanu, izsekot pārkāpumu izdarījušām personām u.tml. 


Pašvaldības policijas darbā tiek izmantotas trīs veidu kameras – stacionārās, pārnēsājamās un kopš 2019. gada jūlija jau iepriekš minētā augstas izšķirtspējas mobilā videonovērošanas kamera. Tā ir piemērota arī filmēšanai diennakts tumšajā laikā, aprīkota ar pretuzlaušanas un pretnozagšanas sistēmām, tai nav vajadzīga elektrības padeve. Savukārt pārnēsājamās kameras ir piestiprinātas pie policijas darbinieku formas tērpa un palīdz fiksēt apstākļus pārkāpuma brīdī vai pēc tā, kad pārkāpējs ir notverts. Tāpat videonovērošanas reģistratori izvietoti pašvaldības policijas operatīvajos transportlīdzekļos. U. Ulmanis atzīmē, ka pieejamās tehnoloģijas arvien vairāk tiek izmantotas pagastu centros, līdz ar to arī šeit policijas darbs kļuvis efektīvāks. 


Pozitīvus rezultātus sniedz arī ieviestā velo patruļa, pašvaldības policijas darbinieku posteņi Ogres Valsts ģimnāzijā un Ogres 1. vidusskolā, policistu dežurēšana pie gājēju pārejām skolu tuvumā. U. Ulmanis tomēr aicina arī pašiem bērniem būt modrākiem un ievērot noteikumus, jo dažkārt viņiem rodas iespaids – ja tuvumā ir policists, tad var neskatīties un iet pāri ielai. 


Galvenais ir stabils kolektīvs un spēja saskatīt pozitīvo


Policijas priekšnieks uzsver, ka veiksmīga darba pamatā ir cilvēciskais faktors, tādēļ svarīgs ir darba kolektīvs. “Kolektīvs ir kā ģimene, kurā cenšamies palīdzēt viens otram arī ārpus darba, svarīgi, ka varam viens otram uzticēties, īpaši būtiski tas ir bīstamās situācijās.” 


U. Ulmanis norāda, ka sabiedrībā cilvēki kļuvuši arvien negatīvāk noskaņoti, cietsirdīgāki un agresīvāki, fizisks spēks tiek pielietots pat sīku konfliktu risināšanā. Pašvaldības policijas darbiniekiem ik dienu nākas saskarties ar šīm negācijām, tāpēc ir svarīgi saglabāt psiholoģisko noturību. “Pašvaldības policijas funkcija ir nodrošināt kārtību un drošību Ogres novadā. Mūsu mērķis nav vienkārši izpildīt pienākumu un uzlikt sodu, bet panākt rezultātu – atrisināt konfliktu, samazināt pārkāpumu skaitu. Diemžēl bieži vien sods ir vienīgais risinājums, lai cilvēki sāktu izturēties atbildīgi pret vidi, kurā mēs visi dzīvojam.” 


Kaut arī ikdienā nākas saskarties ar tik daudz negatīvām lietām, policijas darbinieki cenšas saskatīt arī pozitīvās puses. “Prieks, ka ar katru gadu gan pilsēta, gan lauku teritorijas kļūst sakoptākas, atsevišķās jomās ir samazinājies pārkāpumu skaits. Tieši tas, ka paveiktajam darbam ir redzams rezultāts, dod vislielāko gandarījuma sajūtu,” norāda U. Ulmanis, piebilstot, ka nedomā apstāties pie tā, kas ir sasniegts. 


U. Ulmanis norāda, ka priekšā ir daudz pārmaiņu. Šī gada jūlijā spēkā stāsies Administratīvās atbildības likums, kas paredz, ka par administratīvajiem pārkāpumiem paredzētie sodi būs atrodami attiecīgo nozari regulējošajā likumā vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Tāpat darba kārtību mainīs paredzētā Administratīvi teritoriālā reforma – mainīsies iecirkņu skaits, darbinieku skaits, pienākumu sadale, taču policija ir tam gatava. 


Nobeigumā U. Ulmanis ikvienam novēl iecietību, pacietību, ikdienā saglabāt sirdsmieru, neaizmirst par līdztiesību, kā arī būt aktīviem un sadarboties ar policiju, jo tikai tā var panākt pozitīvu rezultātu.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/46292

9. martā, 19:23, Aktualitātes
ogresnovads.lv

Jaunākie komentāri

pasaule • 10. martā, 09:02
visam ir izskaidrojums, riktīgi stulbs pašvaldības policijas priekšnieks un vēl stulbāks vina vietnieks dičs (čangulēns), attiecīgi arī darbinieki tādi.
saule • 10. martā, 07:53
Tik bezkaunigus policijas darbiniekus nesu redzejusi.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet