Atgriezties pie raksta

Par infekcijas izplatīšanu paredzēts sods

Par līdzcilvēku inficēšanu ar jaunatklātā koronavīrusa izraisīto slimību "Covid-19" vai citām infekcijas slimībām paredzēts sods un piespiedu epidemioloģiskie pasākumi. LV portāls skaidro, ko šajā ziņā paredz Krimināllikums un Epidemioloģiskās drošības likums.

Par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu, ja šāda rīcība izraisījusi epidēmiju, var tikt piemērots cietumsods.


Lai iestātos kriminālatbildība, nav nepieciešama tīša vēlme kādu inficēt. Pietiek ar iespējamo seku apzināšanos.


Institūcijām infekcijas slimību izplatības riska gadījumos ir tiesības noteikt personu ierobežojošus pasākumus.


Lai gan speciālisti ir izteikuši brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, joprojām pienāk ziņas par personām, kuras, apzinoties, ka var būt infekcijas avots, bezatbildīgi pakļauj līdzcilvēkus saslimšanas riskam, neievērojot pašizolēšanās ieteikumus. Šāda rīcība var beigties gan ar kriminālatbildību un cietumsodu, gan piespiedu izolāciju. 


Līdz pat gadam cietumā


Par sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumu neievērošanu, ja šāda rīcība izraisījusi epidēmiju, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu (no 15 diennaktīm līdz trim mēnešiem), vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. To paredz Krimināllikuma 140. pants. "Ar epidēmiju saprot infekcijas slimības izplatīšanos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī tās parādīšanos un intensīvu izplatīšanos areālā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta," teikts Krimināllikuma komentāros.


Pēdējais plašāk zināmais gadījums, kad personas sauktas pie kriminālatbildības pēc minētā Krimināllikuma panta, bija par bērnu inficēšanu ar baktēriju "Salmonella enteriditis" vairākos bērnudārzos 2018. gadā. Apsūdzētie – uzņēmuma atbildīgās personas – nebija ievērojuši sanitāri higiēniskās un epidemioloģiskās drošības noteikumus.


Lai iestātos kriminālatbildība, nav nepieciešama tīša vēlme kādu inficēt. Pietiek ar iespējamo seku apzināšanos. Proti, noziedzīgs nodarījums var būt izdarīts arī ar netiešu nodomu – "ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu, paredzējusi nodarījuma kaitīgās sekas un, kaut arī šīs sekas nav vēlējusies, tomēr apzināti pieļāvusi to iestāšanos," teikts Krimināllikuma 9. pantā. Savukārt Krimināllikuma komentāros precizēts: "Darbības vai bezdarbības kaitīguma apzināšanās nozīmē to, ka persona noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, balstoties uz dzīves pieredzi, izglītību, profesionālajām iemaņām, intelektuālo līmeni un citām īpašībām, izprot sava nodarījuma faktiskos apstākļus un to, ka viņas rīcība apdraud citas personas likumīgās intereses vai nodara tām kaitējumu." 


Tātad situācijā, ja, piemēram, darbavietā vai izglītības iestādē, sekojot Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām, noteikts ievērot divu nedēļu mājas karantīnu personām, kuras apmeklējušas Covid-19 skartās valstis, kāds, to slēpjot, šo nosacījumu neievēro, iespējams, varētu vērtēt, vai viņš nav veicis noziedzīgu nodarījumu, pat, ja nav vēlējies kādu inficēt.


Pie kriminālatbildības saucamas fiziskās personas, kuras līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegušas četrpadsmit gadu vecumu.


Paredzēta piespiedu izolācija


Personas pienākums ir nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, nosaka Epidemioloģiskās drošības likuma 18. pants.


Ja pastāv infekcijas slimību izplatības risks, institūcijām ir tiesības noteikt personu ierobežojošus pasākumus. Minētā likuma 16. pants paredz obligātu pretepidēmijas pasākumu veikšanu, ja tiek saņemta informācija par "situāciju, ka pastāv pamatotas aizdomas par nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu (strauja un grūti kontrolējama reģistrējamās infekcijas izplatīšanās)".


Saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 21. pantu personu, kura inficējusies ar infekcijas slimību vai par kuras inficēšanos ir radušās pamatotas aizdomas, var izolēt ārstniecības iestādē, ja:


-šī infekcijas slimība ir iekļauta Ministru kabineta (MK) apstiprinātā infekcijas slimību sarakstā, kurš fiksēts MK noteikumu Nr. 7 "Slimību" reģistrācijas kārtība” 1. pielikumā un attiecas uz pastāvīgi kontrolētajām slimībām, piemēram, tuberkulozi. "Covid-19" šajā sarakstā vēl nav iekļauts.


-izolēšana ir nepieciešama, lai novērstu cilvēku inficēšanos ar infekcijas slimību, un citi pretepidēmijas pasākumi nevar apturēt šīs slimības izplatīšanos, jo persona nepakļaujas ārstniecības personas norādījumiem attiecībā uz ārstēšanu un noteiktā režīma ievērošanu, nav spējīga izpildīt ārstniecības personas norādījumus pilnā apjomā un noteiktā laikā un personas dzīvesvietā nav iespējams ārstēšanas laikā nodrošināt nepieciešamos apstākļus, lai nepieļautu citu personu inficēšanos.


-Ja ir konstatējami iepriekš minētie nosacījumi, bet infekciozā persona izvairās no izolēšanas, tā izolējama piespiedu kārtā.


Lēmumu par personas piespiedu izolēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pieņem Veselības inspekcijas vadītājs vai viņa vietnieki pēc ārstniecības personas pieprasījuma. Ja persona atsakās šim lēmumam pakļauties, to piespiedu kārtā medicīnas iestādē nogādā policijas darbinieks ārstniecības personas vai Veselības inspekcijas inspektora klātbūtnē. Ja nepieciešams, policija izolēšanas vietā nodrošina apsardzi, noteikts Epidemioloģiskās drošības likuma 22. pantā.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/46357

30. martā, 09:40, Aktualitātes
lvportals.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet