Atgriezties pie raksta

Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltināšana Ogrē veicinās klimata neitralitātes sasniegšanu

Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 2050. gadam nolēmusi kļūt par klimata neitrālu valsti. Lai sasniegtu šo mērķi, savu ieguldījumu var sniegt arī Ogres iedzīvotāji.

Klimata pārmaiņas rodas, siltumam uzkrājoties atmosfēras zemākajos slāņos. Tas notiek, izveidojoties ūdens tvaika un siltumnīcefekta gāzu (SEG) slānim atmosfērā, kas neļauj Zemei atstarot no Saules uzņemto siltumu. Klimata neitralitāte ir tāds stāvoklis, kurā cilvēka darbība rada nulles ietekmi uz klimata sistēmu, lai mēs nepasliktinātu klimatu ar savu darbošanos. "Siltumnīcas efekta gāzu emisiju avoti ir visdažādākie, bet SIA ""Ogres Namsaimnieks" gadījumā tā ir enerģētika – siltumenerģijas ražošana'', skaidro SIA ''Ogres Namsaimnieks'' Ēku apsaimniekošanas departamenta vadītājs Mārtiņš Kaiva. ''Mūsu pārziņā ir gan siltumapgādes sistēma, gan arī dzīvojamā fonda apsaimniekošana. To, kā mēs saražojam siltumenerģiju karstā ūdens un apkures vajadzībām un cik daudz šo resursu vajag daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, ļoti ietekmē tas, cik tās ir energoefektīvas, proti, ir siltinātas vai nav."


Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja datiem Latvijā ir 39 106 dzīvojamās mājas, kurās ir trīs un vairāk dzīvokļu, no tām 17 000 ir celtas līdz 1941. gadam – gandrīz puse. 3106 dzīvojamo māju celtas pēc 1992. gada. Attiecīgi 19 000 ēku celts laikā no 1941. līdz 1992. gadam, nodrošinot četras reizes lielāku dzīvojamo platību. Tāpēc aktuāli ir siltināt dzīvojamās mājas ar lielāku platību, lai būtu lielāka atdeve.


Latvijas mērogā līdz 2050. gadam jānosiltina 20 000 dzīvojamo ēku. Šobrīd Latvijā ir atjaunotas 802 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. Kurzemē ir atjaunotas 245 dzīvojamās mājas, Rīgas reģionā (pilsētā un tās apkārtnē) – 240, Vidzemē – 178, Zemgalē – 109, Latgalē – 30. 


Visvairāk nosiltināto dzīvojamo māju – 114 – ir Liepājā, kurā trīs un vairāk dzīvokļu dzīvojamo māju skaits ir 2117. Rīgā no 11 493 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām nosiltinātas 50, kas nav pat pusprocents no kopējā skaita. Savukārt Valmierā ir nosiltinātas 64 mājas, bet pilsētā kopumā ir 453 mājas, tātad nosiltināts 14.1% no visām dzīvojamām mājām. Ogrē ir nosiltinātas divas dzīvojamās mājas, bet pavisam Ogrē to ir apmēram 300.


Atšķirīgie rezultāti skaidrojami ar siltumenerģijas tarifu konkrētā pilsētā, uzsver M. Kaiva. Piemēram, Valmierā pagājušā gada septembrī tas bija 58.06 eiro par megavatstundu (bez PVN), Liepājā – 54.95, Ventspilī – 54.9. Rīgā un Ogrē ir zemi tarifi, attiecīgi 51.9 un 46.71 eiro par megavatstundu (bez PVN).


"Lai arī Eiropas Savienība izvirzījusi mērķi enerģijas patēriņa mazināšanai, siltināšana nevirzās tik strauji, kā gribētos, jo tiek izvērtēts finansiālais ieguvums. Līdzfinansējumu piešķir nevis tām dzīvojamām mājām, kurām var panākt lielāko siltuma ietaupījumu, bet gan tām, kurām visātrāk var atpelnīt būvniecības izmaksas. Un tās ir pilsētās, kurās ir augstākie siltumenerģijas tarifi," skaidro M. Kaiva.


ES fondi siltināšanas atbalstam ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras starpniecību pieejami no 2009. gada. No 2016. gada ir otra programma, ko īsteno un koordinē Latvijas valstij piederoša kapitālsabiedrība AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – "Altum"), kas sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā, t. sk. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programmai.


Sākot ar š. g. 10. janvāri jauni pieteikumi programmā netiek pieņemti. Tas nozīmē, ka izstrādātie, bet "Altum" neiesniegtie projekti būs jāiesniedz nākamajā programmā. Ekonomikas ministrijas pārstāvji sola, ka 2023. gadā tiks atvērta jauna atbalsta programma. 


Uz š. g. 20. janvāri "Altum" ir iesniegti 884 siltināšanas projekti, savukārt ekspluatācijā jau nodoti 155 objekti (daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas). Tas nozīmē, ka līdz 2023. gada 30. jūnijam ir jārealizē 729 projekti. 80 no tiem jau notiek būvniecība. Lai realizētu visus "Altum" iesniegtos projektus, vidēji gadā Latvijā jānosiltina 182 dzīvojamās mājas. Ja būvniecība netiks pabeigta līdz 2023. gada 30. jūnijam, šo līdzfinansējumu nevarēs saņemt. 


"Pagājušajā gadā SIA "Ogres Namsaimnieks" izsludināja iepirkumu par siltināšanu 11 dzīvojamām mājām. Šīm dzīvojamām mājām projekti bija pabeigti un saskaņoti būvvaldē, tās tika saņēmušas "Altum" atzinumu, ka institūcija tām piešķirs līdzfinansējumu, taču neviena no šīm dzīvojamām mājām nepiekrita izmantot piedāvāto līdzfinansējumu," norāda M. Kaiva.


Ogres novada pašvaldība jau gadiem nodrošina atbalsta programmu, kas paredz 80% līdzfinansējuma (nepārsniedzot 7000 eiro slieksni) piešķiršanu projektēšanai tām dzīvojamām mājām, kas piedalās ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā. Diemžēl, kad saņemts bankas finansēšanas piedāvājums, dzīvokļu īpašnieki nav pietiekami vienoti, lai 70%  no tiem (bankas prasība) nobalsotu par tālāku projekta virzību.


"Ogrē šobrīd sešām SIA "Ogres Namsaimnieks" pārvaldīšanā esošām dzīvojamām mājām siltināšanas projekti atrodas izstrādes stadijā. Piecām mājām projekts ir izstrādāts un iesniegts būvvaldē, bet viens projekts vēl ir pie projektētāja. "Altum" programmu slēdza straujāk, nekā bija plānots, un šos projektus nepaspējām iesniegt," norāda M. Kaiva.


Dzīvojamām mājām Ausekļa prospektā 7a, Mālkalnes prospektā 15 un 18, Grīvas prospektā 19 un Tīnūžu ielā 13, Ogrē, siltināšanas projekti faktiski ir pabeigti. Saskaņā ar energoefektivitātes aprēķinu, kas ir neatņemama būvprojekta sastāvdaļa, piemēram, dzīvojamās mājas Ausekļa prospektā 7a, Ogrē, pašreizējais apkures patēriņš ir 152 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā, bet tiek prognozēts, kā pēc siltināšanas tas būs 43.8 kilovatstundas. Mālkalnes prospektā 15, Ogrē, prognoze ir – 34, Mālkalnes prospektā 18, Ogrē – 32, Grīvas prospektā 19, Ogrē – 42, Tīnūžu ielā 13, Ogrē – 38.4. 


Atjaunojamajām ēkām ar nākamā gada 1. janvāri stāsies spēkā prasības, kas nosaka, ka apkurei siltuma patēriņš nevar būt lielāks par 80 kilovatstundām uz vienu kvadrātmetru gadā.


"Pat ja Eiropas komisija noteiks stingrākas prasības līdzfinansējuma saņemšanai, ir pamats uzskatīt, ka būtiskas izmaiņas projektos nebūs jāveic. Vērtējot prognozēto energoefektivitāti, dažām dzīvojamām mājām (Mālkalnes prospektā 15 un 18, Tīnūžu ielā 13, Ogrē) ir izpildītas pat jaunbūvju prasības (prognozētais apkures patēriņš ne lielāks par 40 kWh/m2 gadā), bet pārējām (Ausekļa prospektā 7a un Grīvas prospektā 19, Ogrē) ir krietna rezerve līdz atjaunojamo ēku apkures patēriņa slieksnim, proti 80 kWh/m2 gadā," saka M. Kaiva.


Taču līdzfinansējuma saņemšanai ir arī citas prasības, kas jāņem vērā. Līdz šim bija izstrādāts energoefektivitātes aprēķins, bet pēc tam tas netika pārbaudīts. Tas netika izmantots kā instruments, lai vērtētu faktisko efektivitāti vai līdzfinansējuma lietderību. 


Būvnieks pēc objekta nodošanas ekspluatācijā sniedz garantiju darbiem, bet ne energoefektivitātei vai siltuma ietaupījumam.


Nozares profesionāļi stāsta, ka trīs gadus pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, ēkā tiks veikti faktiskie mērījumi. Šos aprēķinus veikt nav sarežģīti, jo apkures patēriņu uzskaita siltumenerģijas skaitītājs un apkurināmā platība ir zināma. Dalot šos lielumus, iegūst faktisko apkures patēriņu gadā, ko viegli salīdzināt ar energosertifikātā aprēķināto. Šeit atbildība, pirmkārt, jāuzņemas projektētājam. Otrkārt, jābūt kvalitatīvai būvniecībai, īpašu uzmanību pievēršot ēkas hermētiskumam un aukstuma tiltiem. Piemēram, lai likvidētu aukstuma tiltu vietā, kurā balkona panelis stiprinās ēkas ārsienā, šis panelis būtu jāsiltina pa visu plātnes virsmu (augšpusē, sānā un apakšpusē).


Ne mazāk svarīga ir ekspluatācija. Ja energosertifikāta autors ir pieņēmis, ka iedzīvotāji neturēs logus vaļā, bet visa gaisa apmaiņa notiks caur ventilācijas sistēmu, tad tā arī būtu jādara. Ja iedzīvotāji to neņems vērā, siltuma patēriņš būs lielāks, prasības netiks izpildītas, un var zaudēt Eiropas Savienības finansējumu. Vēl, protams, energoefektivitāti ietekmē arī laikapstākļi – piemēram, diezgan lielus siltuma ieguvumus tiek plānots iegūt no saules. Ja ilgstoši ir apmācies, plānoto siltumu nevar iegūt.


Ogrē ir nosiltinātas divas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas – Mālkalnes prospektā 33 un 39 – un to siltināšanu ir nodrošinājušas biedrības. 


"Īpašumtiesības uz konkrētu dzīvokli tiek nostiprinātas ar attiecīgu ierakstu zemesgrāmatā. Šis princips neveicina izpratni par to, ka visiem dzīvokļu īpašniekiem kopīgi pieder arī koplietošanas telpas un pati dzīvojamā māja – tās konstrukcijas un inženiertīkli," saka M. Kaiva.


"Lai Ogrē sāktos masveidīga māju siltināšana, mums ir vajadzīgi cilvēki, kuri notic un veido iniciatīvu grupas. Protams, izšķiroša loma ir māju pārstāvjiem, aktīvistiem, kuri darbojas visas dzīvojamās mājas, nevis atsevišķu personu interesēs. Lai izpildītu visas stingrās prasības un līdz 2050. gadam panāktu klimata neitralitāti, Latvijā jānosiltina 667 dzīvojamās mājas gadā. Pašlaik šie tempi ir 80 dzīvojamās mājas gadā, bet pēc jaunās programmas no 2016. gada – 182 dzīvojamās mājas gadā. Tie ir mērķi, uz kuriem mums visiem kopā jāiet, lai pasauli saviem bērniem atstātu labāku, nekā tā ir pašreiz."

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/46399

17. martā, 11:58, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

:) • 20. martā, 11:08
Domāju, ka kādam sanāk labāk pasniegt dejošanas prasmes
Nika • 19. martā, 09:59
Zinai - Ja es neko tagad nedarīšu savas nākotnes labad (lai kas tas būtu), tad Jūsu vecumā noteikti arī čīkstēšu un man nekā nebūs. Jo nekas no gaisa nenokritīs. Un man ir svarīgi, kādā pasaulē dzīvo mani bērni.
Zina >Nikai • 18. martā, 16:57
Vai jūs tagad būtu ar mieru "galvu likt uz bluķa" par to, ka varbūt nākotnē (2050.g.) LV kļūtu par klimata neitrālu valsti? Vai jūs varētu izdzivot ar 200?

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet