Atgriezties pie raksta

Cilvēkiem ar invaliditāti jābūt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem

Pēdējos gados viena no Ogres novada pašvaldības darba prioritātēm ir saistīta ar vides pieejamības uzlabošanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem - pie publiskām ēkām tiek ierīkoti pacēlāji vai ērtas uzbrauktuves, gājēju tunelī izbūvēts lifts, kā arī katru gadu tiek piešķirts finansējums mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai ar kustību traucējumiem.

Tāpat pašvaldība cilvēkiem ar invaliditāti nodrošina atbilstošu pakalpojumu sniegšanu, kā arī sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu. 


"Mums jādara viss iespējamais, lai cilvēki ar invaliditāti, tai skaitā ar funkcionāliem traucējumiem, justos piederīgi savai pilsētai, lai viņi justos kā pilntiesīgi sabiedrības locekļi. Pirms pāris gadiem, pārbūvējot gājēju tuneli zem dzelzceļa sliedēm, pašā pilsētas centrā tika ierīkots lifts, lai no vienas pilsētas puses uz otru varētu tikt arī cilvēki ratiņkrēslā. Pacēlājs ir arī pie domes ēkas, ērta uzbrauktuve pie Ogres novada Kultūras centra, ar atbilstošiem pacēlājiem aprīkota Jaunogres vidusskola, izstrādāts projekts vēl topošā gājēju tuneļa un Ogres Valsts ģimnāzijas pacēlāju izbūvei. Visās ēkas, kurās tiek veikti atjaunošanas darbi, tiek domāts par vides pieejamību, piemēram, pacēlāji ir uzstādīti Ogres novada Sociālā dienesta un bijušās sanatorijas "Ogre" ēkā,” norāda Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis. Viņš arī atzīmē, ka pašvaldība ir tiesīga ieguldīt līdzekļus savā īpašumā, taču par pieejamību citās publiskās ēkās jārūpējas tās īpašniekam. 


Viena no ēkām, kurā joprojām nevar iekļūt cilvēki ar kustību traucējumiem, ir Ogres 1. pasta nodaļas ēka Brīvības ielā 38, Ogrē. Tā kā ēka pieder valstij, par piekļuves iespēju nodrošināšanu ir atbildīga Satiksmes ministrija. Risinājums šai problēmu tiek meklēts jau vairākus gadus, bet diemžēl joprojām nav atrasts. Līdzīga situācija ir ēkai Brīvības ielā 6, Ogrē, kurā atrodas pašvaldības policija, Valsts policija un tiesa. 


Tā kā pilsētu šķērso dzelzceļš, aktuāls ir arī jautājums par dzelzceļa staciju un vilcienu pieejamību. "Kamēr nav zināms augsto peronu augstums, pašvaldība nevar izprojektēt un izbūvēt liftu tunelī, lai nodrošinātu vides pieejamību no tuneļa stacijā," atzīmē E. Helmanis. 


Tomēr pirms rūpēties par sabiedriskām vietām, svarīgi sākt ar pirmo nepieciešamību – izkļūšanu no mājas, tāpēc pašvaldība kopš pagājuša gada 15 000 eiro iegulda mājokļa ārējās vides pielāgošanai personām ar kustību traucējumiem. 


Ogres novada pašvaldība 2019. gada 20. jūnijā pieņēma saistošos noteikumus "Par pabalstu mājokļa ārējās vides pielāgošanai personai ar kustību traucējumiem", lai personām, kuras dzīvo daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās Ogres novada administratīvajā teritorijā un kurām ir kustību traucējumi, pielāgotu mājokļa ārējo vidi, tādējādi mazinot šādu personu sociālās atstumtības riskus un veicinot viņu integrēšanos sabiedrībā, nodrošinot tām vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, līdz ar to uzlabojot sociālo situāciju novadā kopumā. 


Pēc noteikumu apstiprināšanas personas ar kustību traucējumiem tika aicinātas pieteikties pabalsta saņemšanai. Iesniegumi par mājokļa ārējās vides pielāgošanu personām ar kustību traucējumiem tika saņemti no divu dzīvojamo māju iemītniekiem Ogrē - Meža prospektā 4a un Tīnūžu ielā 11. Būvdarbi Meža prospektā 4a tika veikti jau pagājušajā gadā. Tā kā dzīvoklis, kuram nepieciešama pielāgošana, atrodas ēkas 1. stāvā, tos varēja veikt bez īpašiem sarežģījumiem, savukārt deviņstāvu ēkā Tīnūžu ielā 11 situācija ir komplicētāka, jo ieeja liftā atrodas ēkas starpstāvos, līdz ar to ir nepieciešams izbūvēt vertikālos pacēlājus līdz attiecīgā dzīvokļa līmenim, ir jāierīko arī panduss līdz ēkas ieejai un pacēlājs līdz ieejai liftā ēkas 1. stāvā. Šobrīd ir izstrādāts projekts vides pieejamības uzlabošanai ēkā Tīnūžu ielā 11 dzīvojošajām personām ar kustību traucējumiem (šajā mājā ir vairākas šādas personas) un šogad paredzēts veikt nepieciešamos pārbūves darbus.


 "Daudziem no mums šķiet, ka cilvēku ar īpašām vajadzībām nav tik daudz, jo ikdienā viņus neredzam, bet viņiem vienkārši ir problemātiski fiziski tikt ārā no mājām," uzsver E. Helmanis. 


Ogres novada pašvaldība rūpējas ne tikai par vides pieejamības nodrošināšanu, bet arī atbilstošu pakalpojumu sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu. 


Kopš 2002. gada darbojas pašvaldības iestāde dienas centrs "Saime", kura mērķis ir nodrošināt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, lai radītu pēc iespējas lielāku personas pašnoteikšanos un integrāciju sabiedrības dzīvē. Dienas centru apmeklē cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un psihiskām saslimšanām, kuri sasnieguši 16 gadu vecumu un kuriem ir I vai II invaliditātes grupa. Ogre ir viena no desmit pilsētām, kas piedalās individuālā budžeta modeļa projektā, kas tiek līdz­finansēts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Projektā iespējams palīdzēt desmit cilvēkiem, tā ietvaros var saņemt ergoterapiju, kanisterapiju, reitterapiju, uztura speciālista konsultācijas, vizuālās plastiskās mākslas terapiju, kustību terapiju, psihologa konsultāciju, azioterapiju, fizioterapiju baseinā un logopēda, audiologopēda pakalpojumus. Projekts tiek īstenots arī bērniem. Savukārt deinstitucionalizācijas projekta ietvaros paredzēts izveidot vairākus pakalpojumus personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. 


Būtiski, ka, kopš pagājušajā gadā ir atklāta Ogres novada Sociālā dienesta un tā struktūrvienību jaunā mājvieta Upes prospektā 16, Ogrē, visi ar sociālo palīdzību saistītie pakalpojumi ir pieejami vienuviet, turklāt pilsētas centrā. 


Ogres novada pašvaldība ir viena no pirmajām pašvaldībām, kas uzsāka darbu sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai savā novadā un Latvijā. Pagājušajā vasarā tika atklāta renovētā ēka Brīvības ielā 18, kurā savulaik atradās Ogres iedzīvotāju un viesu iemīļota kafejnīca “Pie zelta liepas”. Kopš 2019. gada decembra kafejnīcā tiek nodarbinātas personas ar īpašām vajadzībām, tai skaitā viesmīļi, tehniskie darbinieki u.c. Domes priekšsēdētājs atzīst, ka šādas kafejnīcas pastāvēšana ir solis pareizajā virzienā. "Mēs varam maksāt pabalstus, bet ir svarīgi, ka cilvēki ar invaliditāti var pelnīt paši un sajust sevī spēkus un pārliecību," norāda E. Helmanis, atzīmējot, ka sabiedrībā joprojām valda stereotipi, tāpēc svarīgi ir turpināt izglītot un informēt iedzīvotājus. "Personas ar invaliditāti ir mūsu sabiedrības daļa, un šiem cilvēkiem ir jādod iespēja būt līdzvērtīgiem sabiedrības locekļiem." 


Informācijai


Labklājības ministrijas informācijas sistēmā pieejamie dati liecina, ka invaliditāte Latvijā ir katram 10. iedzīvotājam. 2019. gada decembrī Latvijā bija 196 159 personas ar invaliditāti, tai skaitā 17,39% ar kustību traucējumiem, 13,83% ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, 5,04% ar redzes traucējumiem, 1,3% ar dzirdes traucējumiem, 62,51% ar cita veida traucējumiem. Katru gadu šim skaitlim ir tendence pieaugt. 


Cilvēki ar invaliditāti bieži saskaras ar dažādiem šķēršļiem, kas viņiem apgrūtina vai dažreiz pat liedz darīt lietas, ko vairums no mums uzskata par pašsaprotamām, piemēram, iepirkties, strādāt vai izmantot sabiedrisko transportu. Invaliditātes dēļ viņiem nākas saskarties arī ar diskriminējošu attieksmi no sabiedrības puses, kas izpaužas dažādos veidos un ne vienmēr tā ir atklāta. 


Neraugoties uz pieejamajiem atbalsta pasākumiem, saglabājas salīdzinoši zems personu ar invaliditāti nodarbinātības līmenis. Vidēji 25% no kopējā personu ar invaliditāti skaita darbspējas vecumā ir nodarbinātas. Lai gan veselības un nodarbinātības pakalpojumi tiek nodrošināti atbilstoši likumam, lielākajai daļai cilvēku ar invaliditāti ir ierobežota piekļuve nodarbinātībai un veselības aprūpei, jo trūkst asistentu, pakalpojumu sniedzēju, infrastruktūra joprojām ir neattīstīta, un nav cilvēkiem ar invaliditāti īpaši pielāgotu programmu.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/47021

6. jūnijā, 09:17, Aktualitātes
ogresnovads.lv

Jaunākie komentāri

jazeps • 8. jūnijā, 08:28
Zvaniet, savu iespēju robežās mēģināšu palīdzēt.mob.29479643.
2,grupas invalids • 7. jūnijā, 10:54
socialie maz palidz invalidiem,es pats invalids ,cik reizes prasiju asistentu,vini saka pats mekle,maz maksa un vajag atskaitities cik reizes asistents ir palidzejis,atskaiti kopa ar cekiem,tas vienkarsi smejas par mums,sez ka kukas savas kabinetos un viniem nosplauties uz taviem problemam.
:( • 6. jūnijā, 20:32
Ogres cilvēkiem ar invaliditati ir daudz lielākas problēma nekā nepieejamais pasts. Žēl, ka nav cilvēku, kas to izprastu un risinātu.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet