Atgriezties pie raksta

Par 2021. gada putnu izziņo lauku ainavas iemītnieci – laukirbi

Lai mudinātu sabiedrību aizdomāties par videi draudzīgu saimniekošanu laukos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2021. gada putnu izvēlējusies lauku putnu sugu – laukirbi (Perdix perdix).

"Laukirbe ir viena no tām putnu sugām, par kuras populācijas stāvokli un tā pārmaiņām zinām ļoti maz. Sugai ir ļoti slēpts dzīvesveids, tādēļ tās klātbūtni ne vienmēr izdodas konstatēt vietās, kur tā sastopama. Pēdējās desmitgadēs lauksaimniecība ir ievērojami mainījusies. Kolhozu laiks, kad lielos apmēros tika lietota agroķīmija, laukirbei bija ļoti nelabvēlīgs, bet populācija sāka atgūties deviņdesmitajos gados, kad lauksaimniecības intensitāte krasi samazinājās. Šobrīd lauksaimniecība atkal kļūst intensīvāka, bet trūkst skaitlisku datu par to, kā tas atsaucas uz laukirbi. Neskatoties uz to, tomēr ir zināms, ka kopš iepriekšējā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta, sagatavota šī gadsimta sākumā, laukirbes izplatība ir turpinājusi samazināties," stāsta ornitologs Ainārs Auniņš, kas ir arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors. Citur Eiropā laukirbju skaita samazināšanos izraisa ne vien lauksaimniecības intensitātes pieaugums un dažādu augu aizsardzības līdzekļu lietojums, bet arī ainavas dažādības samazināšanās lauku ainavā, īpaši drošai izligzdošanai piemērotu neapstrādāto zemes platību, tostarp grāvmalu, ceļmalu, zāles joslu starp laukiem samazināšanās.


Laukirbe ir rūsgani brūni raibs, drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īsu asti. Laukirbes kā lauku putni sastopamas laukmalās, grāvmalās, mežmalās, krūmājos, pļavās, ganībās, labības laukos, ziemā arī apdzīvotu vietu tuvumā. Lido nelabprāt, bēg skrienot, bet iztraucēta var pacelties spārnos un uzspurgt gaisā ar troksni. Peras sausās smiltīs. Laukirbes "ēdienkartē" ir gan augu valsts, gan dzīvnieku valsts barība, tostarp kukaiņi, bezmugurkaulnieki, sēklas, graudi, asni, pumpuri, lapas, ogas, augļi. Līdzīgi citiem vistveidīgajiem, arī laukirbe mēdz uzlasīt akmentiņus, lai guzā tie palīdzētu sasmalcināt barību. Laukirbe ir izteikta nometniece, kas paliek ziemot Latvijā. Laukirbes veido monogāmus pārus.


Kā norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Agnis Bušs, tā kā laukirbe ir samērā grūti konstatējama slēptā dzīvesveida dēļ, esošā situācija ir vien nojaušama, tāpēc jo īpaši svarīga ir šīs sugas novērojumu ziņošana. Tas palīdzēs pētniekiem apzināt sugas populācijas situāciju Latvijā. Par saviem laukirbes novērojumiem ikviens aicināts ziņot portālā vai mobilajā lietotnē Dabasdati.lv. Ligzdošanas laikā laukirbes čerkstošo riesta balsi visbiežāk izdodas dzirdēt vakara krēslā. Ja izdodas saklausīt laukirbi dabā, aicinām putna balsi ierakstīt, bet balss audio vai video ierakstus adresēt uz e-pastu atlants@lob.lv, norādot precīzu laiku un vietu, kur ieraksts veikts.


Laukirbes balss ieraksts šeit:


Gada putna akciju Latvijas Ornitoloģijas biedrība rīko jau 26. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015), dižraibais dzenis (2016), dzeltenā cielava (2017), pļavu tilbīte (2018), mežirbe (2019), zivju dzenītis (2020).


Informācija sagatavota pateicoties projektam "Latvijas Ornitoloģijas biedrības interešu pārstāvība un sabiedrības iesaiste", ko finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas grantu programmu "Aktīvo iedzīvotāju fonds". Projekta mērķis ir nodrošināt Latvijas Ornitoloģijas biedrības un plašākas sabiedrības līdzdalību stratēģiski svarīgajos lēmumos attiecībā uz dabas aizsardzību un dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Plašāk: www.activecitizensfund.lv.


Informāciju sagatavoja: Kitija Balcare, Latvijas Ornitoloģijas biedrības komunikācijas speciāliste

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/48885

10. janvārī, 11:21, Aktualitātes
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet