Pēc peldes āliņģī jūtas tā, it kā staigātu pa mākoņiem
Šodien pie Ogres vecupes ezera - «varžu dīķa» - uz tradicionālo ziemas peldi pulcējās Ogres roņi un viņu draugi no Rīgas un Carnikavas. Kā informēja biedrības Ogres roņi vadītājs Raitis Gultnieks, šie ziemas peldētāju paraugdemonstrējumi notiek par godu pilsētas 80.jubilejai.
«Roņu kustība Latvijā kļūst arvien populārāka, taču to joprojām nevar salīdzināt ar padomju laikiem, kad ziemas peldētāji nebija nekāds retums,» atzīst R.Gultnieks. Ogres roņu biedrībā ir 10 aktīvo peldētāju.
Pats R.Gultnieks savu roņa «karjeru» uzsācis 1998.gadā, nejauši ieraugot, kā veči peldas ledus aukstā ūdenī. Pasmēlies roņu gudrības speciālajā literatūrā, viņš ziemas peldēm pievērsās tik nopietni, ka tagad kopā ar citiem Latvijas roņiem pārstāv mūsu valsti pasaules mēroga sacensībās un gūst tajās panākumus. «Pasaules čempionātā Londonā, no kura nesen atgriezos, peldējām + 6 grādu aukstā ūdenī,» stāsta R.Gultnieks. Savukārt Ogres roņiem šodien bija jāplunčājas tikai + 1 grādu aukstā dīķī. "Vienkāršs cilvēks tik aukstā ūdenī var izdzīvot maksimums 20 minūtes, savukārt ronis varētu noturēties apmēram pusstundu," skaidro R.Gultnieks. Viņš atzīst, ka piecu grādu temperatūras starpību neizjūt, ūdens šķiet silts, ja tas sasniedz + 10 grādu temperatūru.
Nākamnedēļ Ogres roņi startēs Latvijas čempionātā, kas sāksies svētdien, 24.februārī, Bābelītes ezerā. Čempionātam pieteikušies arī peldētāji no Somijas un Igaunijas.
Savukārt ogrēniete Olga Silava ar ziemas peldēm nodarbojas jau no 1985.gada un, kā pati atzīst, kopš tā laika praktiski neslimo. Ar viņas aizraušanos saistīti arī vairāki kuriozi — Olga kopā ar līdzgaitniecēm devās peldēt uz Mežezeru aiz Ogres Meža tehnikuma. Ko gan varēja padomāt nabaga sētniece, rīta agrumā ieraugot dāmas, dodamies meža virzienā, turklāt viena nesot rokās cirvi?
Kas ir vajadzīgs, lai kļūtu par roni? Līga Saulīte no Carnikavas, ziemas peldētāja ar 13 gadu stāžu, uzskata, ka galvenais ir vēlēšanās, apņēmība un būtu vēlams arī atbalsts. «Dzīvoju netālu no jūras un reiz nejauši ieraudzīju, kā veci cilvēki, izģērbušies pliki, brida pa sniegu uz āliņģi, pieturot viens otru. Vērojot, kā sirmgalvji ledus aukstajā ūdenī plunčājas kā bērni, sapratu — man arī to vajag!» skaidro L.Saulīte. «Bērni par manu aizraušanos ir sajūsmā — visiem ir «šādas tādas» mammas, bet mūsējā peldas starp ledājiem un 65 gadu vecumā prot stāvēt uz galvas!» L.Saulīte uzsver — ronim ir svarīgi vienmēr būt formā. «Ja ūdens ir aizsalis, tad es vārtos sniegā un eju uz šķūni pēc malkas kailām kājām,» viņa stāsta. «Taču sajūtu pēc izlīšanas no āliņģa nevar aizstāt nekas. Izjūtu vieglumu un eiforiju. Pēc peldes man šķiet, ka staigāju pa mākoņiem.» Visaukstākais laiks, kādā L.Saulītei gadījies peldēt, bija kādā no Pasaules čempionātiem, kas notika aiz polārā loka. Ārā bija - 35 grādi, bet ūdenī + 1. "Mēs līdām ūdenī, lai sasildītos," atminas L.Saulīte.
Pašam uz savu galvu līst aukstā ūdenī tomēr nevajadzētu. Kā apgalvo Ogres roņu veterāns Evalds Liepiņš, ir jāsāk pakāpeniski un jābeidz pakāpeniski. Pats E.Liepiņš, kuram šogad aprit 80 gadu, tikai nesen pārgājis no ūdens peldēm uz gaisa peldēm.
Ja jums ir vēlēšanās kļūt par roni, taču trūkst apņēmības vai arī nav piemērotas kompānijas, esiet mīļi gaidīti Ogres roņu pulciņā! Informāciju par klubu var atrast www.roni.oic.lv








Jaunākie komentāri