Atgriezties pie raksta

Egils Helmanis: Aicinu savus oponentus uz atklātu diskusiju

Pēdējos gados visvairāk apspriestā politiskā persona Ogres novadā viennozīmīgi ir no Nacionālās apvienības (NA) "Visu Latvijai!" Ogres novada domē ievēlētais deputāts Egils Helmanis, kurš ir piekritis portālam Ogrenet sniegt atklātu interviju gan par domes, gan arī par 90.-tajos gados paveiktajiem darbiem.

Jūnijā notikušajās vēlēšanās Nacionālā apvienība (NA) ieguva piecus deputāta mandātus – tikai par vienu mazāk kā ilggadējā varas partija "Ogres novadam", kuras jaunizviedotā koalīcija politisko līkloču rezultātā neuzticēja NA deputātiem nevienu amatu novada domē, praktiski atstumjot no jebkādas reālas ietekmes uz visam novadam svarīgu lēmumu pieņemšanu. Tomēr, kā mēdz teikt, nav ļaunuma bez labuma – esošajai varai Ogres novadā šodien izveidojusies spēcīga opozīcija, kas jau paguvusi sacelt ne vienu vien vētru līdz šim visai rāmajā domes "dīķī".


Šodienas viens no redzamākajiem "nemiera cēlājiem" domes deputāts Egils Helmanis sarunā ar Ogrenet stāsta par aizvadītajiem trim mēnešiem opozīcijas statusā, nākotnes plāniem un dažiem gluži personiskiem jautājumiem, aicinot uz atklātību arī savus politiskos oponentus.


Pagājušā sasaukumā NA bija tikai divi deputātu mandāti, jaunajā – pieci, bet tieši šajā modelī vieta domes vadības struktūrās apvienības pārstāvjiem vairs neatradās. Tagad, kad kaislības un emocijas nedaudz rimušās, vai varat atklāt, kas tad notika tajā "politiskajā virtuvē" uzreiz pēc vēlēšanām?


Viss jau patiesībā bija ļoti vienkārši – jau iepriekšējā sasaukumā mēs, neskatoties uz nelielo mandātu skaitu, paguvām tik pamatīgi "sakrist uz nerviem" līdz šim rāmā apcerē strādājošajai mēra komandai, ka kaut kā sariebt mums bija gandrīz vai galvenais koalīcijas veidošanas pamatnosacījums. Mēs jau iepriekšējos četros gados mēģinājām šķetināt daudzas lietas – kaut vai to pašu neskaitāmu likumpārkāpumu pavadīto "Fazer Amica" darbošanos nesaprotamas labvēlības gaisotnē no domes vadības puses. Rakstījām gan pieprasījumus, gan iesniegumus, uzdevām jautājumus, kas tā arī palika neatbildēti. Es vispār jau no pirmajām darba dienām pašvaldībā neslēpu, ka man nu nekādi nebūs pieņemama prakse, ka daži darboņi ar domes amatpersonu tiešu atbalstu rosās novadā kā savā privātā uzņēmumā. Laikam jau neuztvēra mani nopietni, cerēja, ka es arī kaut kā iekļaušos šajā politbiznesa vidē. Nu, neiekļāvos un netaisos iekļauties arī turpmāk. Tas varas turētājus kaitināja, traucēja un, es ļoti ceru, arī nojauca vienu otru viņu jau saplānotu darījumu.


Vēl viena lieta – lai gan spēki mums pagājušajā sasaukumā nebija lieli, mēs izdarījām daudzas konkrētas lietas – sarunās ar ministriju izdevās atrast 50 tūkstošu latu finasējumu Zilo kalnu skatu torņa celtniecības sākšanai, ar toreizējo satiksmes ministru Aivi Roni izdevās vienoties par naudas piešķiršanu gājēju un riteņbraucēju celiņam Ciemupē. Manuprāt, tikai tā jau var kaut ko reālu panākt – jāformulē skaidra ideja, jāizdara precīzi aprēķini un jāsagatavo argumenti un tad jāatrod konkrētas problēmas risinājums.


Pirms tam dome bieži rīkojās tā – uzrakstīja pāris formālas vēstules, saņēma tikpat formālus attiekumus, bet pēc tam plātīja rokas – mēs jau gribējām, bet, re kā, mums nedeva. Šāda pieeja apliecina tikai un vienīgi politisku un saimniecisku mazspēju, kas uz mūsu padarītā fona, izskatījās sevišķi nepievilcīgi. Tas "koda kaulā" un noteikti arī bija viens no iemesliem, lai atbīdītu mūs no reāliem darbiem – pašu nepadarītais kļūst mazāk pamanāms. Es nelielos, bet, piemēram, to pašu sabiedrisko tualešu jautājumu es trīs mēnešos būtu atrisinājis, nevis atrakstījies ar žēlabainu vaimanu pilnu vēstuli par naudas trūkumu, kā to izdarīja Bartkevičs. Viss, ko es te minēju, arī ir pamatā tai šausmīgajai politiskajai greizsirdībai, un nereti pat tādam pret mums vērstam kā naidam no novada varas puses.


Portāla lasītāji bieži jautā – kāpēc tikai tagad Jūs skaļi runājat par dažādām nebūšanām un likumpārkāpumiem domes darbā, kur tad Jūs bijāt agrāk, kad kaut daļēji atradāties pie varas grožiem?


Es jau atbildēju – mēs šobrīd tikai turpinām to, ko bijām iesākuši jau atrazdamies pozīcijā. Jā, varbūt šodien darām to skaļāk un uzstājīgāk, galu galā ir vairāk laika, jo, ja tā ironiski var teikt, no praktiskas darbošanās jau esam atbrīvoti. Es gan nedomāju, ka Ogres novada iedzīvotāji nebūtu pamanījuši mūsu paveikto – mēs taču esam vienīgie, kuri jūnijā notikušajās vēlēšanās ieguva daudz lielāku deputātu vietu skaitu kā iepriekš. Tas taču ir darba kvalitātes apliecinājums, vai ne?


Tomēr līdz galam nav skaidrs – kā izdevās NA pilnībā atbīdīt no reālas ietekmes domē? Politiskā loģika laikam jau diktēja, ja ne palielināt šo ietekmi, tad vismaz saglabāt līdzšinējā apjomā?


Savu izpratni par politisko loģiku mēs jau nodemonstrējām, vienbalsīgi atbalstot Edvīnu Bartkeviču arī kā nākamo domes priekšsēdētāju. Savukārt mērs un viņa partija kaut kā spītīgi ignorē faktu, ka viņi vēlēšanās ieguva tikai vienu vietu vairāk kā mēs. Mums uzticību izteica faktiski tikpat daudz novada iedzīvotāju, cik "Ogres novadam" – matemātiskā atšķirība ir neliela. Ja vēlētāju aktivitāte būtu nedaudz lielāka, iespējams, mēs šobrīd atrastos tieši pretējās pozīcijās. Bet ne jau tas ir galvenais. Būtiskāk, man šķiet, ka vēlēšanu rezultāti radīja iespēju izveidot visplašāko koalīciju, kas, galvas un rokas liekot kopā, tiešām novada attīstībā varētu izdarīt daudz. Man vispār nešķiet pareizi, ka tagad Ogres novada iedzīvotāji kaut kā mākslīgi tiek sašķelti. Nebūtu jābūt ne Bartkeviča, ne Helmaņa, ne Pūķes, ne Gailes, ne vēl kāda cita atbalstītājiem – būtu jābūt tikai un vienīgi Ogres novada atbalstītājiem, un viss domē notiekošais būtu jāanalizē un jāvērtē tikai no šāda skatpunkta. Es un mani kolēģi esam tam gatavi joprojām un ceram, ka agrāk vai vēlāk to sapratīs arī pārējie ievēlētie deputāti, visaugstākās novada amatpersonas ieskaitot.


Pabeidzot atskatu uz jūnija vēlēšanām un tām sekojošajiem notikumiem – kas tomēr šķiet vislielākais zaudējums un kas vislielākais ieguvums?


Ja kā zaudējums domāts mans domes prieksšēdētāja amats, tad tas nudien nav tas lielākais, vismaz man personiski noteikti nē. Vēlētājiem – varbūt, jo dažas manas ieceres un uzsāktie darbi palika nepabeigti, un šodien es redzu, ka šobrīd amatos esošie lāgā ne grib, ne var turpināt manis iesākto. Es gribu uzsvērt vienu būtisku lietu – lai gan pagājušā sasaukuma laikā skaidri iezīmējās uzskatu atšķirības daudzos jautājumos starp mani un citiem novada vadītājiem, tomēr atrastā sadarbības forma bija pietiekami laba esošajai situācijai, lai kopējie darbi virzītos uz priekšu. Tagad, manuprāt, iznācis tā, ka šis līdzšinējais, varbūt ne ideālais modelis ir nomainīts ar kaut ko ievērojami sliktāku. Man rodas pamatots jautājums – tad kāda jēga vispār ir kaut kādām pārmaiņām, ja tās ved nevis attīstības, bet trulas stagnācijas virzienā? Var jau būt, ka es kaut ko nesaprotu no "politiskās ābeces", bet man tas nudien nešķiet gudri darīts. Un vēl pie zaudējumiem atkārtoti jāmin neizmatotā iespēja apvienot visus spēkus novada labā, ko gan ir iespējams mainīt, ja vien ambīcijas vai bailes no iepriekš sastrādātā nonākšanas atklātībā beigs dominēt pār visa novada iedzīvotāju interesēm.


Par ieguvumiem? Man personīgi un visai Nacionālajai apvienībai kopumā tas ir gandarījums un apziņa, ka līdz šim esam strādājuši pareizajā virzienā.


Vēl kā ieguvumu varu minēt dažu politisko spēku pārstāvju patiesās iedabas atklāšanos – man, piemēram, liekas visai nožēlojami pirms vēlēšanām publiski paust vienu, bet rīkoties pilnīgi citādi. Es runāju par "Vienotības" deputāti Valdu Gaili, kura vēl maijā bezmaz ar asarām acīs apliecināja uzticību kopējai platformai ar mums, bet tikai dažas nedēļas vēlāk ar tādām pat asarām acīs pieņēma mēra Bartkeviča piedāvāto "sviestmaizi" prieksšēdētāja vietnieces amata formā. Atzīšos, ka pēc notikušā, man, parakstot politiķei Gailei adresētus iesniegumus, ar visai lielu piespiešanos nākas lietot vispārpieņemtos starndartu "ar cieņu. E.Helmanis". Bet, lai jau paliek, gļēvulīga pārdošanās jau nav nekas jauns Latvijas politikā.


Un, varbūt, nedaudz atkārtojoties, pie ieguvumiem būtu jāpieskaita arī tas, ko es minēju arī kā šā brīža zaudējumu – joprojām ir iespēja veidot plašu un darbaspējīgu koalīciju.


Ja vēlēšanu rezultātā svaru kauss tomēr būtu nosvēries NA pusē, kurš šobrīd ieņemtu mēra krēslu un vai koalīcija būtu veidota pēc citiem principiem?


Pirmkārt, gribu teikt, ka pats personīgi noteikti nepretendēju uz domes vadītāja amatu – tam man pagaidām trūkst gan politiskās, gan saimnieciskās pieredzes. Otrkārt, gribu uzsvērt, ka šāda varbūtību apcerēšana šobrīd nav īpaši aktuāla, pie tā atgriezīsimies pēc nākamajām vēlēšanām. Nacionālā apvienība vienmēr ir rēķinājusies un ņēmusi vērā tautas vairākuma pausto – ja tā kaut ar nelielu pārsvaru, bet šoreiz tomēr vislielāko balsu skaitu atdeva "Ogres novadam", tad Edvīna Bartkeviča atrašanās domes priekšsēdētāja krēslā ir saprotama, pat, ja to aizēno aizdomas par ne gluži godprātīgu un nesavtīgu rīcību. Personīgi man arvien dīvaināk un neizprotamāk šķiet tas, ka šīs aizdomas pats mērs tikai pavairo, izvēloties augsprātīgu un paštaisnu klusēšanas taktiku. Es varbūt izmantošu iespēju un aicināšu Bartkeviča kungu izbeigt šo praksi – ja viņš uzskata, ka mans viedoklis par atsevišķiem jautājumiem ir nepareizs un aplams, tad varbūt izteiksim savus argumentus publiskā diskusijā, lai beidzot saņemtu atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem! Es no savas puses esmu gatavs šādam dialogam, jo, iespējams, arī esmu kaut ko sapratis ne līdz galam pareizi un kaut kur kļūdos. Tad beidzot atklāsim sabiedrībai, piemēram, visas Ogres estrādes privatizācijas peripetijas, arī Tautas nama privatizēšanas gaitu, izdiskutēsim atsevišķu pirkumu un pasūtījumu lietderību utt.


Manuprāt, tas mazinātu spriedzi un tikai kalpotu par labu pamatu, lai vairums ogrēniešu atgūtu uzticību savai pašvaldībai. Protams, nevaru izslēgt iespēju, ka Bartkeviča kungam tā īsti nemaz nav ko teikt – tādā gadījumā viņa klusēšanu tomēr arī var uztvert kā zināmu atbildi. Nešaubos, ka vēlētāji agri vai vēlu sapratīs, ko šāda "atbilde" īsti nozīmē.


Atgriežoties pie uzdotā jautājuma par manu redzējumu uz koalīcijas veidošanu, atkal nākas atkārtot, ka tā būtu jāveido plaša un daudzpusīga. Ja situācija būtu labvēlīgāka mums, šāds ceļš noteikti tiktu izvēlēts. Nebūt nav teikts, ka Edvīns Bartkevičs būtu noteikti zaudējis domes prieksšēdētāja amatu, viņam, vistaicamāk, tiktu dota iespēja to saglabāt, protams, gan tikai tad, ja būtu saņemtas atbildes uz daudziem jautājumiem un neatklātos kādi jauni negaidīti viņa līdzšinējās darbības patiesie aspekti. Katrā ziņā, mūsu pieeja, veidojot koalīciju, būtu citāda – mēs neesam intrigu pinēji, domes darbu noteikti organizētu tā, lai tajā būtu iesaistīts pēc iespējas plašāks politisko spēku spektrs un katram būtu dota iespēja sevi apliecināt darbos, tādējādi attaisnojot uzticēto atbildību.


Tagad par dažiem jautājumumiem, kurus uzdevuši portāla Ogrenet lasītāji un apmeklētāji. Ar ko Jūs īsti nodarbojāties 90.-to gadu sākumā?


Jā, jā, es saprotu, ka šodien daži jau nu ļoti grib izplatīt baumas, ka Helmanis bijis sasitīts ar organizēto noziedzību. Tie ir pilnīgi murgi un izdomājumi, kas man nereti pat izsauc smaidu. Patiesībā, es aktīvi darbojos, lai tā saucamie "Rīgas bandīti" grieztu Ogrei lielu līkumu. Kad deviņdesmito gadu sākumā arī Ogrē sāka attīstīties privātuzņēmēju darbība, dabiski, tā nepalika bez toreiz uzplaukušo reketieru un visādu "jumtu" veidotāju uzmanības. Tolaik virkne Ogrē zināmu uzņēmēju sanāca kopā un nolēma – mēs tik viegli nepadosimies šim spiedienam. Es jau tolaik, lai gan salīdzinot biju vēl "zaļš gurķis", nodarbojos ar dažādiem cīņas veidiem un biju guvis arī zināmus panākumus. Tāpēc uzņēmēji vērsās pie manis ar ideju, ka vajadzētu pašiem veidot savu apsardzi. Viņu vidū bija gan Juris Feodorovs, gan brāļi Aldis un Ainārs Zēbergi, gan Alberts Naglis, gan Aldis Visockis, gan Raimonds Pabrieža, gan vēl virkne citu, atvainojiet, ja kādu esmu piemirsis. Es piekritu, un drīz vien mēs firmas "Monta" paspārnē izveidojām atsevišķu apsardzes strauktūrvienību, kam bija visi nepieciešamie sertifikāti un licences, ieskaitot arī ieroču nēsāšanas atļaujas. Visas mūsu darbības laikā mēs vairākkārt tikām pakļauti nopietnai kontrolei no likumsargājošo iestāžu puses. Turklāt, gribu uzsvērt, ka mūsu pakalpojumus izmantoja tikai un vienīgi tie uzņēmēji, kuri paši to vēlējās – mūsu attiecības noteica stingri sastādīti līgumi, par kaut kādu piespiedu līgumu slēgšanu runāt ir gluži vienkārši smieklīgi – to apliecinās ikviens no manis nosauktajiem uzņēmējiem. Vai mūsu darbība bija veiksmīga? Domāju, ka jā, lai gan to vislabāk varētu novērtēt jau pieminētie ļaudis, kuru īpašumu un veselību mums izdevās nosargāt. Brīžam jau gāja pat diezgan karsti, bet tās nianses jau lai paliek vēsturē, iespējams, tagad atsevišķās reizēs būtu rīkojies ar vēsāku galvu nekā tolaik, kad biju jaunāks. Vienu gan vēlos pateikt – es esmu gandarīts par tolaik paveikto un ne mirkli nešauboties arī šodien ar visu savu līdzšinējo pieredzi pieņemtu šādu piedāvājumu. Man nav ne par ko kaunēties, ne ko nožēlot – tieši otrādi, esmu lepns, ka arī es esmu devis ieguldījumi, lai "bandītu" laiki mūsu valstī būtu tikai pagātnes atmiņas.


Daudzus ogrēniešus interesē, kā māja Krasta ielā 17/19 tad īsti nonāca Helmaņa īpašumā un vai tas nenotika kādu nelikumīgu darbību rezultātā?


Arī par manas mājas lietu man nācies dzirdēt tik daudz muļķību, ka pat grūti tās visas atcerēties. Tātad – 1993.gadā tika nodibināta biedrība "Duksis", kas bija pirmssākums manai Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skolai, kas sekmīgi darbojas vēl šodien. Tā kā biedrība meklēja telpas savai darbībai, tika atrasta ēka Krasta ielā, kas tolaik praktiski bija grausts. Tā kā Ogres pilsētas dome šo objektu bija iekļāvusi privatizējamo objektu sarakstā, biedrība nolēma šo iespēju izmantot un kļuva par būves īpašniekiem. Nedaudz vēlāk kļuva skaidrs, ka izmaksas ēkas atjaunošanai būs par lielu sabiedriskās organizācijas iespējām, turklāt jāatceras, ka nekādus ienākumus "Duksis" neguva, izņemot privātus ieguldījumus. Tāpēc tika nolemts objektu pārdot, lai iegūto naudu novirzītu biedrības darba turpināšanai, kas arī tika izdarīts. Tās baumas par kaut kādiem tumšiem darījumiem slēpjas tajā apstāklī, ka es biju gan faktiskais vienīgais biedrības ieguldītājs, gan arī jaunais ēkas īpašnieks. Īstenībā, nekā "tumša" tur nav – es nevarēju atļauties tolaik tik lielus ieguldījumus tikai sabiedriskā organizācijā, lai gan tas bija paša radīts un izlolots projekts, man vajadzēja sakārtot arī savu personisko dzīvi kā ikvienam normālam cilvēkam. Tāpēc es izlēmu atpirkt šo īpašumu pats no savas biedrības, lai vēlāk, daudzu gadu garumā, pārviedotu to par dzīvojamo ēku. Vienlaikus es turpināju ieguldīt līdzekļus arī biedrībā, ko turpinu darīt līdz šai dienai, un kopējais ieguldījumu apjoms šodien jau krietni pārsniedz vairākus desmitus tūkstošus latu, nerunājot par tiem projektiem, kam biedrības vārdā arī esmu ziedojis samērā lielas naudas summas, piemēram, 16 tūkstošus strēlnieku piemineklim kapos, vairāk kā tūkstoš latu piemiņas zīmei uz saliņas un citos ar Latvijas vēstures saglabāšanu saistītos projektos. Bez tam, biedrība "Duksis" ir pārtapusi par labi zināmu skolu, kuras sniegtās iespējas bez maksas šodien var izmantot ikviens ogrēnietis. Tātad, atgriežoties pie īpašuma pārdošanas – vai visā šajā darījumā bija kaut kas nelikumīgs? Noteikti nē – privatizācija bija pilnīgi atklāta un likumīga, ēka vēlāk tika pārdota par tolaik adekvātu cenu, nekādas īpašas priekšrocības tās iegūšanā man nebija, citi pretendenti uz īpašumu nepieteicās, arī nekādu īpašu "sakaru" ar Ogres toreizējo pašvaldību man tolaik nebija. Tas arī viss stāsts, un, ja kāds šodien mēģina saskatīt kaut kādas manas nelikmīgas darbības, tas vai nu vienkārši maldās, vai arī meklē melnu kaķi tumšā istabā, kura tur piedevām nemaz nav.


Joprojām turpinās tiesvedība pret Helmani par izspiešanu, kas it kā notikusi pirms četriem gadiem? Kas jauns šajā jomā?


Par to gan es sīkāk nevēlos runāt, lai visu izlemj tiesa. Šis safabricējums mani tiešām ir nogurdinājis, un, ja tāds bija to autoru mērķis, tad tas ir sasniegts. Tiesas spriedumu gaidu bez jebkādām bažām, jo labi zinu, ko esmu vai neesmu darījis. Man vienīgi nedaudz žēl Latvijas noslogoto tiesnešu, kuriem ir jāskata arī ar tik "baltiem diegiem" sašūtas lietas. Brīnums, ka šogad netika sacerēts kāds jauns stāsts – atkal taču bija vēlēšanas, tomēr šoreiz aprobežojās ar kārtējiem mēģinājumiem sabotēt manas skolas darbu. Tas viss ir nožēlojami un netīri, man patiešām negribas to visu sīkāk analizēt.


Vēl daudzi jautā – kāda Helmanim ir sasitība ar priekšvēlēšanu laikā Ogrē izplatīto izdevumu "Bartkevičam jāiet"?


Es skaidri un gaiši vēlos pateikt, ka neesmu ne šīs avīzes izdevējs, ne izdevēju draugs, ne biznesa patneris un pat ne paviršs paziņa. Kāpēc viņi uzņēmās šādas informatīvas avīzes veidošanu, ir jājautā viņiem pašiem. No savas puses varu vien noņemt viņu priekšā cepuri, jo, manuprāt, šis izdevums pamatīgi sapurināja Ogres samērā konservatīvo politisko vidi un kā daudzu jautājumu katalizators izrādījās ļoti veiksmīgs. Šīs avīzes sakarā man gan rodas pavisam cits jautājums – kāpēc Latvijā visus vairāk uztrauc nevis publiski izpaustās informācijas būtība, bet gan tas, kurš to ir paudis? Man, piemēram, daudz vairāk interesē nevis šo autoru personības, bet gan tas, vai rakstos minētie fakti tiešām atbilst patiesībai.


Ik pa brīdim Jūs uz ilgāku vai īsāku laiku izbraucat no Latvijas, to pamanījis vai katrs ogrēnietis. Ar ko saistīti šie ārzemju braucieni un vai tie nekaitē Jūsu kā novada deputāta darba kvalitātei?


Šie braucieni ir tieši saistīti ar manu profesiju – esmu ieguvis kvalifikāciju dažādās skolās kā militārās tuvcīņas speciālists, man ir arī septītais dans filipīniešu cīņā. Acīmredzot, mana profesionālā sagatvotība tiek vērtēta pietiekami augstu, tāpēc saņemu piedāvājumus apmācīt dažādu valstu militāros formējumus. Esmu pasniedzis speciālus kursus gan ASV Vestpointas kara akadēmijā, gan strādājis tādās eksotiskās valstīs kā Somālija, Ruanda, arī Afganistāna un daudzās citās – kopumā to skaits jau pārsniedz 100. Diemžēl Latvijas aizsardzības struktūrās manas iespējas un profesionālais pienesums tādu īstu interesi neraisa, tāpēc esmu spiests pieņemt šos ārvalstu piedāvājumus. Tomēr uzskatu, ka tur gūtā pieredze man nekādi netraucē pildīt ne domes deputāta pienākumus, ne darboties mūsu valsts politikā kopumā. Ik reizes atgriežoties no kāda brauciena, es arvien skaidrāk un noteiktāk apzinos, ka vienīgā vieta, kam es esmu piederīgs un tā pa īstam vajadzīgs, ir tieši Latvija – visur citur es esmu un būšu vien viesis. Tieši tāpēc jau es pirms četriem gadiem izlēmu kandidēt pašvaldības vēlešanās – pēc daudzajiem ārvalstīs pavadītajiem mēnešiem es skaidri sapratu, ka spēju kaut ko paliekošu dot savai valstij un savam novadam, nevis tikai kritiski noraugoties uz notiekošo no malas, bet gan tieši un aktīvi iesaistoties. Domāju, ka šis lēmums bija veiksmīgs, jo arvien skaidrāk redzu un zinu, ko un kā vajadzētu mainīt, lai mans novads un līdz ar to arī visa valsts ietu pa attīstības, nevis regresa ceļu. Turklāt, pats būdams tieši atbildīgs par novadā notiekošo, es šo atbildības sajūtu vislabāk varu nodot tālāk saviem pieciem bērniem, kuriem būs jānes tālāk gan savas valsts, gan Ogres novada patriotisms.


Bez tam, būdams aiz mūsu valsts robežām, es, kā mēdz teikt, turu acis un ausis vaļā un vēroju, kā Ogrei līdzīgas nelielas pilsētas dzīvo citur, kādus attīstības modeļus tās izvēlas, kādām prioritātēm pievērš uzmanību un tā tālāk. Tas noved pie daudziem ļoti prakstiskiem secinājumiem, kas tieši noder ikdienas darbā. Piemēram, mana aktīvā iestāšanās pret lielveikala celtniecību Ogres centrā lielā mērā nostiprinājās pēc vairākām lietišķām sarunām ar līdzīgu pašvaldību pārstāvjiem citās pasaules valstīs. Būtisks jau ir nevis formāli deputāta krēslā nosēdētais stundu skaits, bet gan reāli padarītais novada labā.


Pilnas vai daļējas intervijas pārpublicēšanas gadījumā sazināties ar portāla Ogrenet redakciju - info@ogrenet.lv!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/25747

2013. gada 16. septembrī, 17:47, Viedokļi un intervijas
Ogrenet

Jaunākie komentāri

:| • 2017. gada 22. maijā, 11:48
Ak, Dievs - kas par cau..ju!!!
Anete • 2014. gada 29. aprīlī, 17:41
Šis vismaz runā...
Helmanim • 2014. gada 29. aprīlī, 16:32
Piekrītu Ogrenietei Lukševca Ogri kā latvisku, sabojāja. To tik viegli nedrīkst piedot.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet