Atgriezties pie raksta

Portugāli redzējušā viedoklis kompetentāks?

Pilsētas centralizētās siltumapgādes totālā gazifikācija līdz šim, šķiet, bija viena no principiālākajām municipālpolitikas nostādnēm Ogres pilsētā.

Pat neraugoties uz to, ka dabasgāze jau sen ir kļuvusi gan ļoti dārga, gan politiski "nemoderna", jo padara mūs pilnībā atkarīgus no Kremļa kaprīzēm. Šīs nostādnes aizstāvji, acīmredzot, vēlas nosargāt ierasto kārtību pret jebkuru potenciālu apdraudējumu vai tikai apšaubīšanu. Pat, ja tas būtu Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesores Dagnijas Blumbergas gluži teorētisks priekšlasījums Ogres novada domniekiem par alternatīvās enerģētikas priekšrocībām (zinātnieces pozīcija koncentrētā veidā interesentiem atrodama šeit). Iespējamos cēloņus šai konsekventajai vēlmei kurināt tikai un vienīgi ar gāzi esmu aplūkojis agrāk (skatīt šeit).
 
Tāpēc gluži loģiski, drīz vien pēc tam, kad Blumberga izteica pārmetumus par apkures dārdzību ogrēniešiem, pašvaldības aģentūras “Mālkalne" tehniskais direktors Alberts Vilcāns uzņēmās neklātienē atspēkot RTU profesores teikto. Izmantojot interneta vidi, viņš lika pat uzrunātajiem manīt, ka RTU Vides zinātnes programmas direktore varētu mānīt publiku. Vilcāns uzskata sevi par krietni vien kompetentāku arī alternatīvo energoresursu jautājumos – bet viņa pārliecībai ir noteikts pamats. Jo pērnā gada septembrī aģentūras tehniskais direktors kopā ar tās vadītāju Aigaru Rozi devās deviņu dienu ilgā komandējumā uz Portugāli, lai, kā ierakstīts atskaitēs, tur iepazītu biokurināmā ražošanu, pielietojot jaunās tehnoloģijas siltuma un elektrības ražošanā.


Valsts kontroles (VK) revidenti, kuri šogad aprīlī veica pārbaudi pašvaldībā, arī "Mālkalnē", bija diezgan pārsteigti, ka aģentūrai šāds pieredzes gūšanas brauciens šķitis tik nepieciešams. Jo, kā atgādināts VK ziņojumā, "saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu Ogres novadā plānots attīstīt centrālo siltumapgādes sistēmu, veidojot pieslēgumu centrālai gāzes piegādes sistēmai, un pašvaldībā nav plānota ne biokurināmā ražošana, ne arī elektrības ražošana". Turklāt revidentiem aģentūrā nav varēts uzrādīt šī komandējuma plānoto programmu.


Acīmredzot, abi komandētie šajā braucienā par 2 134 latiem jeb 3 048 eiro (no aģentūras klientiem samaksātās naudas) papildus nostiprināja savu iepriekšējo pārliecību, ka par gāzi ogrēniešiem nekas cits labāks nevar būt – turklāt, tādējādi iegūstot savai kompetencei, tā teikt, starptautisku dimensiju. Jo, kā gan kaut kāda RTU profesore, pašmāju šķeldas cildinātāja, var diskusijā spēkoties ar cilvēkiem, kuriem iekrāta šāda vērtīga informatīvā bagāža un nu radies globāls skatījums uz problēmu?

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/30062

2014. gada 20. oktobrī, 23:20, Viedokļi un intervijas
Dainis Lemešonoks, speciāli "Ogrenet"

Jaunākie komentāri

Jankam • 2014. gada 22. oktobrī, 17:22
100% taisnība , cepums Tev pie vakara tējas
rozīte un vilcene • 2014. gada 22. oktobrī, 17:19
SPILGTS CITĀTS (Belševica ) Tu biji kails un vēju aplauzts koks. Es lapots vītenis ar ziliem ziedu zvaniem, Pie stumbra rētainā, kas smalkām stīgām plok, Nu pilni zari maniem ziedu zvaniem...
Janka • 2014. gada 22. oktobrī, 16:49
Mūsu platuma grādos kurināt ar gāzi var tikai valsts, kurai pašai ir gāzes ieguves iespējas vai nav citu kurināmo. Mums tādi i, Ogre ir viens no mežainākajiem novadiem valstī, tikai stulbs vadonis var turpināt apgalvot, ka par gāzi nekā izdevīgāka novadam nav. Lai novads attīstītos tam ir maksimāli sevi jāapgādā ar visu nepieciešamo kā arī jāspēj eksportēt lielāks apjoms nekā importējam. Gāze noteikti novadu padara nabadzīgāku, jo nauda no novada tiek aizpupēta prom un cilvēkiem vairs nav naudas ar ko attīstīt biznesu.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet