Atgriezties pie raksta

Ar ogrēniešiem atkal runā kaijas

Kāds ogrēnietis portāla Ogrenet foruma sadaļā aizsāka diskusiju par kaiju straujo savairošanos pilsētas centrā.

"...Viss Mālkalnes prospekts mokas ar tiem putniem, bet neviens neko nedara. Tie lien balkonos un lodžijās, protams, tur arī "pietaisa". Pa naktīm neļauj gulēt, īpaši ap četriem no rīta. Nevar atvērt logus, jo tieši naktī tur lidinās putnubars - kliedz un kaujas... Varbūt dala teritoriju? Agrāk to tik daudz nebija! Vai tiešām nevar neko izdarīt, lai nepieļautu tik strauju putnu savairošanos Neesmu pret putniem, bet - tiešām - tas jau nav normāli, ka to ir tik daudz..." situāciju no sava skatu punkta izklāsta satrauktais iedzīvotājs.


Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus telefonsarunā ar Ogrenet norādīja, ka patiesībā tā īsti neko vairs izdarīt nevarot. "Ogrē putnu ir mazāk, bet lielāks skaits ir uz māju jumtiem Rīgā. Pilsētā ir labas barošanas vietas - miskastes un atkritumu urnas, bet par labām ligzdošanas vietām kalpo ēku jumti, kur putni jūtas drošībā. Un kaiju populācija, visdrīzāk, ies uz augšu nevis mazināsies," tā V.Ķerus, kurš aicina iedzīvotājus sadzīvot ar kaijām.


Savukārt putnu, tostarp arī kaiju, eksperte Antra Stīpniece, kura dzīvo Ogrē, atzīst, ka šobrīd kaijas - sudrabkaijas - ir aktīvas tāpēc, ka ir izauguši to mazuļi. "Kaijas sāk plivināties no jumta lejā un sargā mazuļus, vienlaikus izdvešot skaļo balsi."


Runājot par putnu lielo apsēstību ar daudzdzīvokļu namu jumtiem, A.Stīpniece skaidro, ka putns šajā gadījumā redz klinti - lielu un smuku akmens veidojumu, kur nedz lapsas, nedz arī citi plēsīgie dzīvnieki nevar uzlīst, un neviens netraucē. Namiem ir plakans jumts, kas garantē ligzdu stabilitāti.


Putnu atrašanos uz dzīvokļu mājām ir iespējams iegrožot, bet tas esot jādara kompleksi - uz vairākiem namiem vienlaicīgi. "Var vienoties ar namu apsaimniekotāju, lai izveidotu jumtus neapdzīvojamus. Piemēram, Rīgas autoostā ir uzstādīti dzelksnīši, kas liedz kaijām un baložiem atrasties uz jumtiem," atzīmē A.Stīpniece. Apspriežot cita veida "apkarošanu", piemēram, kā foruma diskusijā norādījis kāds lasītājs, - kaijām nemanot, savākt neizšķīlušās oliņas - putnu eksperte izsakās kritiski. "Tīri no biologu viedokļiem jebkurš genocīds ir utopija. Vai kāds ir jāgalē nost, tikai tāpēc, ka putns grib dziedāt? Un to visu var redzēt arī bērni. Pat no ētiskā viedokļa tas ir nepieņemami. Cilvēks pats ir iznīcinājis putnu biotopu un dzīvesvietu. Kaijas ir gluži vienkārši radušas pieeju, kā izmantot apdzīvotās pilsētas. Kā Dieva sūtīta blakus ir barotava - atvērts konteineris... un vēl ūdens tuvums, kur nomazgāties. Līdzīgus zvanus esam saņēmuši no Valmieras, bet Rīga ir jau sen kaiju apsēsta," turpina putnu eksperte. 


Kaiju skaļā uzvedība saglabāsies, kamēr mazuļi iemācīsies lidot. Tāpēc pāris nedēļas vēl būšot jāsamierinās ar skaļu  "kaijināšanu".


A.Stīpniece ar Ogrenet starpniecību vēlas aicināt iedzīvotājus atzīmēt portālā www.dabasdati.lv, kurās vietās ir manītas kaijas, kas savukārt vēlāk varētu, iespējams, palīdzēt situāciju atrisināt.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/32792

2015. gada 18. jūlijā, 10:15, Viedokļi un intervijas
Ogrenet

Jaunākie komentāri

kaija • 2015. gada 26. jūlijā, 16:34
Tā jums arī vajag...
ke • 2015. gada 25. jūlijā, 01:11
Nervozi gan cilvēki palikuši.. Man naktīs nāk miegs un nav laika klausīties kaijās - dzirdēt dzirdu, bet netraucē. Uzdirsa mašīnai? Nu nomazgājiet! Labāk būtu pašvaldības policija naktīs naskāk apbraukājusi Mālkalnes bērnu laukumiņus un pagalmu soliņus - tur katru nakti dzerstās un bļaustās krietni pāraugušie bērni. Lūk tie tiešām traucē, nevis kaijas!
Observer • 2015. gada 23. jūlijā, 15:47
Kad tās sudrabkaijas beidzot no Ogres māju jumtiem izsvēpēs?

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet