Atgriezties pie raksta

Cilvēkstāsti: Divu lauberiešu raženie dzīves, darba un vaļasprieku gadi Foto

Lauberes bibliotēkā un tagad arī "Grāmatu klētī" radoši strādā Maiga Livčāne. Viņu atbalsta daudzu profesiju, talantu un vaļasprieku īpašnieks, vīrs Juris Jūlijs Livčāns.

Maigas dzimtā puse ir Mērsrags. Augusi kolhoznieku ģimenē, tāpēc no agras bērnības iepazinusi dažādus lauku darbus, gājusi ganu gaitās. Pēc Mērsraga 7 – gadīgās skolas iestājusies Rīgas kooperatīvajā tehnikumā, apgūstot grāmatvedības specialitāti. Kas to varēja domāt, ka grāmatas un Lauberes bibliotēka no 1979.gada kļūs par dzīves uzdevumu, projektu rakstīšanu, darba vietas labiekārtošanu. Mūžā saņemtas daudzas pateicības, viena no tām – Gaismas nesējas tituls 2009.gadā.


Lauberes bibliotēkā – jauniešu radošo izpausmju centrs
Maiga Livčāne uzsver, ka jauniešu radošo izpausmju un ideju centrs nav atsevišķs veidojums, bet viena no bibliotēkas sastāvdaļām, jo mūsdienu grāmatu krātuve pilda ļoti dažādas funkcijas, apmierinot visu paaudžu iedzīvotāju vajadzības. Šādas ievirzes centra ideju Maigai piespēlēja Ogres Centrālās bibliotēkas direktore Jautrīte Mežjāne, kura darba vizītē Vācijā bija apmeklējusi bibliotēkas un guvusi "tālejošus" iespaidus. 


Kāpēc arī mums nepārņemt pieredzi? Domāts – darīts! Gluži laikus Lauberes bibliotēkas namā atbrīvojās pāris "stūrīši", pretimnākoša bija pagasta pārvalde, arī pašai grāmatu krātuves saimniecei izdevās ietaupīt līdzekļus, un "lieta aizgāja".


Nākotnes plānu netrūkst
Nu bērniem un jauniešiem nav "jārakājas" pieaugušo fondos, ērts ir tematiskais kārtojums, gaumīgi veidotajās telpās var īstenot visdažādākās ieceres. Jau risinās radošās darbnīcas, tiek organizētas izstādes. Netiek aizmirsti pieaugušie.


Nākotnes plānu netrūkst. Jauniešiem būs iespēja pašiem veidot savu vidi – sastrādāties ar centru "Dardedze", kuras darbības galvenais mērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības, ar citām nevalstiskajām organizācijām, rīkot pasākumus, atklāt savus talantus, doties brīvā dabā – pārgājienos, pētīt Lauberes vēsturi, vākt materiālus kultūrvēsturiskai monogrāfijai utt. Lauberieši izvēlējušies pretstatīt vietējo Zarumu dabas parku un starptautiski pazīstamo Belovežas gāršu...


Valstij tuvojas 100, Jūlijam Jurim Livčānam jau ir 70
Sarunā Jūlijs Juris Livčāns uzsver savus kreisos uzskatus un vispār latviešu tautas pašapziņas veidošanos. Latvijas Republikas izveidi saista ar kreiso kustību, kas vērsta pret ilgstošo tautas paverdzināšanu un izpaudās 1905.-1917. gadu revolūcijās (tagad gan pirmo sauc par muižu grautiņiem, otro – par boļševiku apvērsumu), latviešu strēlnieku varoņgaitās…).


Juris šādu nostāju skaidro ar to, ka piedzimis lielā (septiņi bērni) bezzemnieka ģimenē, kura pēc Jura tēva Donāta stāstītā it bieži Jurģos brauca pie saimniekiem, pārdodot savu čaklo, prasmīgo roku veikumu zemes kopšanā, ēku celtniecībā (tēvs bija prasmīgs namdaris), tādējādi nodrošinot kuplajai ģimenei iztikšanu un bērniem skološanās iespējas.


Juris kā pēdējā atvase ģimenē šai saulē ieradās 1947.gadā toreizējā Ikšķiles ciema "Lejniekos". Bija Staļina laiks. Lielās nodevas. Ik vakarus pēc ganu gaitām – putojoša, kā no pupa slaukta piena krūzīte… Dienā – reizēm "ātrumsacīkstes" ar bizojošiem lopiņiem, bet pārsvarā, kamēr lopiņi rāmi pildīja vēderus, "ieniršana" dabā – ziedi, taureņi…, putni…, saule, vējš, negaiss…  


Ziemā ik dienas kājām ceļš uz septiņus kilometrus attālo Elkšņu septiņgadīgo skolu pie Jaunogres. Fiziskā slodze, acīmredzot, radīja pamatu vēlākajiem sekmīgajiem startiem vidējo distanču skriešanā un kalnu virsotņu sasniegšanā.


Tad 1961.gadā pamatīga konkursa pārvarēšana, iestājoties Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā (REMT), kurš tika absolvēts 1965.gadā, iegūstot radiotehniķa – konstruktora kvalifikāciju. Sekoja darbs Rīgas Popova vārdā nosauktajā Radio rūpnīcā (RRR), strādājot par montieri, radioregulētāju un beidzot par ražošanas meistaru tranzistoru cehā. Vēlākos gados skolotāja un direktora vietnieka gaitas Lauberē un Suntažu internātpamatskolā.


Liktenīgā tikšanās
Trauksmaino jaunību, kura bija pārgājusi zināmā rutīnā, par 180 grādiem izmainīja kāda nejauša tikšanās, pēdējā brīdī paspējot uz vilcienu, ielecot ne tajā vagonā, kurā parasti Juris brauca no darba. Viņš uzrunāja pretī sēdošo glīto meiteni ar lūgumu – pamodināt Saulkalnē (bija nostrādājis divas maiņas). Jauneklis neaizmiga. Meiteni sauca Maiga Sakare (nu jau 46 gadus dzīvesbiedre).


Sekoja randiņš pie Selēku ezera. Pēc slapjdraņķī sabristajiem brīnumskaistajiem zamša zābaciņiem un ar vienu sērkociņu iekurtā varenā ugunskura ezera krastā…, kurā brīnumainā kārtā līdzās slapjām skujām dega ūdeņainais sniegs…, nesot dzirksteļu šaltis naksnīgajās debesīs, Maiga kļuva Jura Jūlija dzīves un uzskatu līdziniece. Tas notika 1971.gada Ziemassvētkos, 25.decembrī. Radās bērni – dēls Ints 1972.gadā, meita Vita 1974.gadā, un sākas dzīves telpas meklējumi.


Turpina J.J.Livčāns: "1978.gadā iestājos LLA Ekonomikas fakultātē, kuru, neklātienē mācoties, absolvēju 1983.gadā, iegūstot ekonomista – organizatora kvalifikāciju. Pēc dažādām peripetijām – cēlumiem un kritumiem – 1985.gadā atgriezos šajā mācību iestādē – sākotnēji strādājot par laboratorijas vadītāju Ekonomikas fakultātes Vadīšanas katedrā, vēlāk par mācībspēku, mācot studentiem vadīšanas teoriju un vienlaikus rakstot zinātņu kandidāta disertāciju un kārtojot zinātņu kandidāta minimuma eksāmenus. 


Sazarojušie "Zarumi"...
Visas pūles, brīvais laiks, līdzekļi tika kopīgi ar Maigu ieguldīti Lauberes "Zarumos" – cērtot, rokot, mūrējot, pļaujot, kraujot, audzējot un kaujot… Mūsu 30 "Zarumos" pavadītajos gados esam ietilpinājuši senos, vidus un jaunos laikus – rudzus statos (ar vienroci pļauti rudzi, ar izkapti – siens), bezzirga 19 liellopu saimniecību, vienzirga saimniecību, divu modernu traktoru saimniecību. Vienlaikus šo to mācīju Lauberes pamatskolā un Suntažu internātpamatskolā.


Lielākais prieks – meitas Vitas, znota Alda (tagadējā "Zarumu" īpašnieka) un viņu dāvāto mazdēlu Niklāva, Kristera, Ričarda ieguldījums "Zarumu" izaugsmē un sakārtošanā.  


Izcili un laikā nodots stafetes kociņš! Un, kas vēl nozīmīgāk, neesmu pretrunā ar sirdsapziņu – man kā "kreisajam" nekā nav… Un, ja nekā nav, varu censties iztālēm sekot vienīgajam cilvēkam, kurš izpildījis visus morāles kodeksa principus – Kristum (ja neticat, izlasiet Kristus sprediķus – cik tie "kreisi"! Un pati demonstrētā dzīve… 


Tagad, esot pensijā, varu veltīt laiku meža stādījumu ierīkošanai un izkopšanai, pa reizei uzkāpt "Nacionālajā bibliotēkā", pavērties uz apkaimi no zema putna lidojuma vai "paspēlēt kariņu" pašbūvētā bunkurā…, vai "iekabināt" mazdēliem, uzspēlējot "mīnusus"…


Dīķi ar zivīm (izvilkta sešus kg smaga līdaka, trīs kg karpas…); uzcelts ir skatu tornis, tilti (akmens – "Dieva acs"; vanšu…), lapene, sakopts priežu sils, akmens pagrabs, māja, saimniecības ēkas, aploks ar hailanderu ģimenēm. Ir astoņi mazbērni. Niklāvs un Kristers izcili motobraucēji – uzvarējuši daudzās pašmāju un starptautiskās sacensībās. Lielākā mazmeita Elva vairākkārt bijusi mums līdzi kalnos, rādot izcilu sniegumu. Pa reizei kalnos bijuši arī Niklāvs un Kristers. Arī pārējie gaida savu kārtu…


Viss piepildīts! Patiešām. Divas sabiedriski ekonomiskas formācijas un visi laiki, sākot no senajiem… Tas viss satilpis vēl nepabeigtā dzīvē… dāvājot Latvijai sakoptu, ainavisku zemes pleķīti."


Nepilnīgā grēksūdze
Fragments no Jura Jūlija Livčāna grēksūdzes, kurā ar humoru, ironiju, bet reizē ar sirdssāpēm izskan apgalvojums – "kaunos par sevi"... 


"Kaunos, ka esmu bijis spiests bezpalīdzīgi noraudzīties, kā Latvijā apdraud un iznīcina labi nostādītas un no vides aizsardzības viedokļa sakārtotas ražotnes (piemēram, piena lopkopība, cukura ražošanas sistēma), to vietā Zemgalē un citur Latvijā izvietojot veco dalībvalstu cūku monstrus;


ka nespēju neko mainīt absurdajā valsts politikā, kas vērsta uz Latvijas tautas izmiršanu, degradāciju, kura izpaužas kā veselīga, harmoniska dzīvesveida neveicināšana, apdraudot sporta, mūzikas un mākslas skolu pastāvēšanu, sodot cilvēkus un atņemot tiem 70% no mūža darba garantētā rezultāta par to, ka, pateicoties veselīgam dzīvesveidam, pensijas gados saglabājuši veselību un spēj sekmīgi konkurēt darba tirgū;


ka, kādreiz klausoties zinātņu kandidāta minimuma lekcijas, ironizēju un vīpsnāju par terminu "pūstošais kapitālisms", jo tagad esmu pārliecinājies, ka tas patiešām ir morāli un ekonomiski pūstošs vispārcilvēcisko vērtību degradētājs, pat lielākā mērā nekā "attīstītais sociālisms", jo šeit pat visnotaļ cienījami cilvēki noteiktos apstākļos, naudas kāres pārņemti, zaudē pašcieņu un veselo saprātu; šeit valda bezatbildība, nihilisms un pilnīgs naudas kults."


Kalnos kāpēja svarīgākās virsotnes
Sasniegta Elbrusa rietumu virsotne (5642 m); kopā ar Maigu iekarota Momblāna virsotne (4810 m), kur sievai dāvāts augstākais skūpsts; pieveikta Čon To (Ļeņina smaile) Pamirā (7134 m); treks Tjanšanā (4 kalnu pārejas ap 4000 m), sasniedzot Hantegri bāzes nometni; sasniegtas tehniski sarežģītās Eigera (3818 m) un Materhorna (3920 m) virsotnes Alpos, kā arī grūtā Austrijas augstākā virsotne Grosglokners (3798 m). Bez alpīnisma vaļasprieku vidū ir riteņbraukšana, makšķerēšana, ledainas peldes u.c.


Regulāri tiek rakstīti dažādi projekti, kuri veicina iedzīvotāju izglītošanos, brīvā laika saturīgu izmantošanu, bibliotēkas materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanu, apkārtējās dzīves vides uzlabošanu, kultūrvēsturiskā mantojuma pieejamības un saglabāšanas nodrošināšanu.


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/40256

2017. gada 28. novembrī, 09:36, Viedokļi un intervijas
Uldis Prancāns

Jaunākie komentāri

ok! atturībniekam • 2017. gada 1. decembrī, 05:29
Savādi gan sanāk, “alkoholiķi” skrien vidējās distances Latvijas PSR izlasē, tos ievēl par partijas sekretāriem, tie iekopj skaistas saimniecības, atbildīgi strādā un “trīcoši dreboši no paģirām” uzkāpj Eiropas augstākajās un sarežģītākajās virsotnēs, ieskaitot “Ļeņina smaili” Pamirā. Savukārt “atturībnieki” 20 gadus nosēž amata krēslā, nespējot parādīt, ko veikuši, un kā ielu lūdzēji dzīvo uz pagasta iedzīvotāju rēķina, no novadā izlūgtajām pāris minimālajām mēnešalgām… Vai kāds brīnums. ka raksts ir par pirmajiem nevis otrajiem.
Bet patiesi, visādi laiki • 2017. gada 28. novembrī, 23:53
No malas izskatās viss tik sakarīgi, Ogrē, t.i. lasītāja.
pūpēdis • 2017. gada 28. novembrī, 18:33
Partijas sekretārs? Livčāns godīgi atzīst, ka viņam ir "kreisi" uzskati."Milestība" uz alkoholu? Bet nenodzērās taču, pārvarēja savu "mīlestību"!Domāju, Livčānu virzienā vien tas var akmeni mest, kas savu dzīvi "pareizi", bez mazākajiem meliem nodzīvojis. Es neesmu savā dzīvē tikai pareizi dzīvojis, tāpēc no citu kritikas atturēšos.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet