Ogrenet
Atgriezties pie raksta

Ikšķiles Batņas "dumpja" gals jeb kā Ogre izglāba Zilo kalnu attīstības aģentūru

Ikšķile tomēr nepametīs Zilo kalnu attīstības aģentūru – šādu vienbalsīgu lēmumu trešdien pieņēma visi sēdē klātesošie Ikšķiles Tautsaimiecības komitejas deputāti. Atturējās vien šā savdabīgā "dumpja" idejas autors un iedvesmotājs, Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa, kurš tādējādi, acīmredzot, centās saglābt pēdējās pašcieņas druskas.

Tomēr kopumā jādomā, ka Ikšķiles novada "ievēlētājiem" [novada domes priekšsēdētāja Induļa Trapiņa lietots termins], zināmas mieles no šī traģikomiskā stāsta paliks, liekot arvien biežāk uz biežāk uzdot sev jautājumu – vai tik nekompetentu, nekonsekventu un nemākulīgu vadību mēs tiešām esam pelnījuši?


Batņas "sacelšanās" – īsais kurss
Ja kāds vēsturnieks reiz šķetinās Ikšķiles novada visjaunākās vēstures peripetijas, tad šī epizode, visticamāk, tiks nodēvēta vai nu par "vicemēra Batņas sacelšanās mēģinājumu pret kaimiņu despotiem", vai kādā tikpat cēlā vārdā. Lai gan tad, ja šo vēsturi rakstīs patiesi objektīvs pētnieks, tad epizode drīzāk tiks dēvēta par "neveiksmīgu mēģinājumu bīdīt nepamatotas ambīcijas". Bet - lai nu paliek iespējamais vērtējums. Šoreiz pavisam īsi par šī dīvainā stāsta hronoloģiju.


Česlava Batņas vēlme celt savas pesoniskās akcijas "ievēlētāju", t.i., ikšķiliešu acīs aizsākās jau nedaudz pirms trača ap Zilo kalnu aģentūras iespējamo nākotni. Pagājušā gadā Ogres novada dome izteica kaimiņiem pragmatisku priekšlikumu nedaudz mainīt novadu administratīvās robežas, padarot vienkāršāku un efektīvāku dažu nelielu teritoriju sakārtošanas perspektīvu, turklāt, nevis mēģinot kaut ko "nošņāpt" Ikšķiles pusei, bet gan padāvājot adekvātu apmaiņu. Šis būtībā pilnībā izprotamais un loģiskais ierosinājums pamodināja atsevišķos Ikšķiles novada domes deputātos neizskaidrojamas seperātisma jūtas – tolaik tika likta lietā tik skarba retorika kā "neatdosim ne pēdu savas zemes", izmantoti vēl virkne tikpat patētisku, bet ne mazākajā mērā ar reālo situāciju nesaistītu lozungu.


Cīņas priekšgalā, sajūtot populisma sniegto iespēju neatvairāmo vilinājumu, stājās no ZZS ievēlētais Česlavs Batņa. Ogre gan pēc tik histēriskas reakcijas no sava piedāvājuma atteicās, tomēr Batņas un citu "patriotu" sirdīs uguns laikam jau palika gruzdot.


Šī gada vidū Ikšķiles "neatkarības sargs" Batņa ieraudzīja jaunu iespēju "ieriebt" nemīlētajam Ogres kaimiņam. Kā tagad noskaidrojies, lāgā neiedziļinoties ne lietas būtībā, ne aģentūras dokumentos, vicemērs Česlavs Batņa uzsāka aktīvas darbības lai "torpedētu" jau sešus gadus sekmīgi strādājošo Zilo kalnu dabas parka attīstības aģentūru, ko 2012. gadā uz vienlīdzīgiem principiem kopā dibināja Ikšķiles un Ogres novadu pašvaldības (iespējamos Česlava Batņas patiesos mēķus, kurus, protams, līdz galam zina tikai viņš pats, paanalizēsim nedaudz vēlāk).


Ja sākotnēji cīņa tika izvērsta vien tā dēvēto "kuluāru" līmenī, mēģinot bīdīt aģentūras likvidācijas plānu (kas izčākstēja pat nedzimis), tad decembra sākumā Batņa beidzot metās atklātā cīņā, atrakstot Ogres novada domei oficiālu vēstuli, kurā paziņoja par Ikšķiles plānu skaidri, nepārprotami un nelokāmi izstāties no aģentūras. Turklāt, atkal atsaucoties uz Ikšķiles "ievēlētāju", atvainojiet, iedzīvotāju interesēm, pārmetot it kā pastāvošu Ogres puses uzskatu dominanci aģentūras darba uzraudzības struktūrā un piesaucot dažādus skaitļus (piemēram, lielās administratīvās izmaksas), kuras, kā šodien atzīst pats Batņas kungs, viņš pirms vēstules nosūtīšanas nav ne lāgā apkatījis, ne analizējis to atbilstību īstenībai.


Šodien vēstules parakstītājs visiem spēkiem cenšas pārliecināt, ka šim oficiālajam dokumentam esot bijis tikai informatīvs raksturs. Var jau būt, tomēr, ja atkal atceramies vēsturi, tad precīzi šādā stilā ieturētas "informatīvas" vēstules savulaik PSRS vadība sūtīja Baltijas valstīm. Vēlāk tās gan tika atzītas par ultimātiem...


Lai nu kā, tieši balstoties uz Batņas kunga vēstulē minētajiem argumentiem, tapa Ikšķiles domes lēmuma projekts par izstāšanos no pašvaldības aģentūras, kuru tad arī skatīja Tautsaimniecības komisijas deputāti (un, kā jau minēts, vienbalsīgi noraidīja).


Trapiņam nebija ne jausmas, ko īsti sarakstījis Batņa
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš, atklājot sēdi, teica visai piņķerīgu runu, kuras nolūks nepārprotami bija mazināt nesmukumu un mākslīgi radīto konfrontāciju starp kaimiņu novadiem. Mērs atzina, ka abu pašvaldību Zilo kalnu attīstības kopprojekts esot paraugs visai valstij, aģentūras darbs bijis labs, veiksmīgs, tas esot jāturpina, precizējot vien atsevišķas detaļas un vēl daudz ko citu tikpat izlīdzinošā un mierpilnā stilā.


Drusku misējās vien tad, kad Trapiņa kungs, mēģinot kaut nedaudz aizstāvēt savu karstasinīgo vietnieku, arī pievērsās vēstules "informatīvajam" un "lietišķajam" saturam. Mērs uzsvēra, ka šī vēstule esot vien labs un izdevies mēģinājums uzsākt diskusiju. Bez tam - tā ietverot konkrētas Ikšķiles puses ieceres kopīgā darba uzlabošani, piemēram, priekšlikumu par apgaismojuma ierīkošanu ceļā līdz Dubkalnu ūdenskrātuvei. Šis labi domātais mēģinājums ieiet pragmatisma gultnē gan izgāzās – Batņas kunga vēstulē nav ne burta, kas ietvertu kaut vai vienu konkrētu priekšlikumu, tai skaitā nekādā veidā nav pieminēta Induļa Trapiņa piesauktā Dubkalnu ceļa elektrifikācijas programma.


Secinājums ir skumjš – novada domes priekššēdētājs laikam jau tomēr nav pat izlasījis sava vietnieka parakstīto pamfletu, un viņa mēģinājums piesegt Batņas izgāšanos beidzās vien ar citu, šoreiz, paša izgāšanos. Tiesa gan, ne tik skaļu kā Batņas kunga, bet - tomēr. Visticamāk, tieši šī epizode vēlāk sēdē lika kādam no Ikšķiles domes deputātiem, rezumējot situāciju, atzīt – viss notikušais tiešām ir labs un izdevies mēģinājums lieku reizi atgādināt, ka novada domes vadība šobrīd atrodas nekompetentu, paviršu un neprofesionālu cilvēku rokās.


Īstas skaidrības nav arī pašam Batņam
Tālākā sēdes gaita iegāja nedaudz traģikomiskā gultnē – Batņas mēģinājumi skaidrot savu rīcību sapinās arvien trakākos un trakākos pretrunu mudžekļos. Īsta revolucionāra stilu, triecot dūri galdā, piesaucot sirdsapziņu un Visaugstāko, jau pēc dažiem mirkļiem nomainīja dīvaina izrunāšanās par Ogres sasniegumiem eglīšu rotāšanas jomā un vēl dažas tikpat jocīgas lietas.


Tomēr, atgriežoties pie Ogrei nosūtītās vēstules, Batņas kungs faktiski pats atzina, ka tā sagatavota ne līdz galam pārdomāti un ka turpmāk viņš labošoties un pats iedziļināšoties dokumentos, ko paraksta (!!!). Tieši šādus vārdus teica cilvēks, kurš jau pusotru gadu ir domes deputāts un augsta līmeņa pašvaldības amatpersona. Komentāri lieki.


Un vēl kāda epizode. Česlavs Batņa klātesošajiem klāstīja, ka pēc neformālas sarunas ar Ogres novada domes vadību pagājušās piektdienas un sestdienas laikā viņam "esot atvērušās acis" un viņš beidzot saskatījis paša bīdītā Ikšķiles izstāšanās plāna trūkumus. Nu, labi, ka vēl tā. Atliek vien cerēt, ka Batņas kunga acis tikpat spēji kā atvērās, kādā brīd atkal neaizkritīs ciet. Un vēl - ļoti gribas cerēt, ka citus savus lēmumus Batņas kungs ir pieņēmis "atvērtu acu" stāvoklī, jo citādi, kas to lai zina, kādi brīnumi vēl var atklāties Ikšķiles novada "ievēlētājiem"!?


Mērķi un tālākās perspektīvas
Atliekot malā trešdien notikušās sēdes gaitā vērojamo farsa elementu analīzi, nedaudz par visa šī notikuma iespējamajiem patiesajiem mērķiem un to, kā darbs varētu rināties tālāk.


Skaidrs, ka Batņas kunga iniciētais aiziešanas mēģinājums jau neradās tikai viņa pārspīlētā Ikšķiles lokālpatriotisma dēļ. Visticamāk, tā pamatā bija pavisam piezemētāki apsvērumi. Ņemot vērā, ka visu sešu aģentūras darbības gadu laikā tieši Ogres puse spējusi piesasitīt ievērojamu papildus finasējumu visam Zilo kalnu dabas parka attīstības projektam, Ikšķiles vicemērs, iespējams, šādā "izstāšanās" modelī saskatīja iespēju pārņemt savā valdījumā lielu daļu no citu, šajā gadījumā, Ogres partneru radītā un izveidotā. Neizdevās, jo pat savā viltīgumā netika izanalizēti visi apstākļi, piemēram, jautājums par īpašumtiesībām. Un vēl virkne citu aspektu.


Pats galvenais - Batņas kungs nerēķinājās, ka Ogres partneri varētu arī neiet viņa pavadā un vienkārši neiesaitīties šajā mākslīgi izveidotā konflikta "risināšanā". Ogres puse šajā gadījumā izvēlējās vienkārši turpināt aģentūras darbu, neatkarīgi no Ikšķiles puses nostājas, tādējādi faktiski izglābjot sešu gadu laikā paveikto no nepārdomātas un bezatbildīgas tā sagraušanas, vienlaikus saglabājot skaidru perspektīvu iesākto turpināt. Labi, ka vairumam Ikšķiles novada domes deputātu pietika izpratnes un pragmatisma, lai neatbalstītu iecerēto absurdo plānu un turpinātu strādāt kopā ar Ogres partneriem tikpat veiksmīgi kā līdz šim, meklējot arvien jaunas un uzlabojot esošās sadarbības formas.


Nobeigumā tomēr nav iespējams atturēties no vēl kāda komitejas sēdē izskanējuša Batņas kunga "domu grauda" piesaukšanas. Vicemērs pauda, ka lēmumus turpmāk nevajadzētu pieņemt - "balstoties uz domām".  Bet varbūt tomēr vajag? Proti, pirms ko darīt, vispirms - padomāt. Padomāt gan par katru pieņemto lēmumu pēc būtības, padomāt par iespējamajām sekām un, galvenais, padomāt, vai katrā konkrētā gadījumā personiskas ambīcijas tomēr nedominē pār kopējo labumu un visas sabiedrības interesēm kopumā.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/42926

2018. gada 13. decembrī, 12:15, Viedokļi un intervijas
Jānis Brīze, speciāli "OgreNet.lv"

Jaunākie komentāri

Tīnūži • 2018. gada 16. decembrī, 15:04
Žēl Ikšķiles pašvaldības vadību kuru neatbalsta pašu deputāti:( :
Ess to Ess • 2018. gada 16. decembrī, 14:19
Pēlēkā masa esi Tu rējējs un pilns ar naidu pret visiem un arī pret sevi!
Vidusskolniece kuru iekāroja skolas direktors • 2018. gada 16. decembrī, 14:07
Ikšķiles vadības virzītais lēmumprojekt tika noraidīts no deputātu puses. Laikam deputāti saprot , ka vadībā ir negudrivadītāji?

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet