Atgriezties pie raksta

Bērni ir mājās

Ir neziņas, nedrošības un trauksmes pilns laiks.


Bez tā, ka mazgājam rokas, praktizējam sociālo distancēšanos, rūpējamies par tiem, kuri ir blakus, piedzīvojam arī to, ka ir aizvērtas arī skolas un daļēji bērnudārzi.

Bērni ir mājās. 


Un mēs tajā visi esam – kopā! 


Tādēļ, lūk, mani kopā būšanas ieteikumi:


-Pret kopā būšanas situāciju varam izturēties arī kā pret PIEDZĪVOJUMU. Katru jaunu lietu kopā apzināti piefiksēt, par katru lietu       pabrīnīties, pārrunāt, papriecāties vai gluži pretēji kopā izskumt par to, kas nav vairs tā, kā bija agrāk.  


-Pirmais bieds, par ko daudzi uztraucās, paliekot mājās ar jebkāda vecuma bērniem, ir – GARLAICĪBA. Tā kā ir pagājis jau kāds laiks jaunajos apstākļos, tad daudzi būs ievērojuši, vai arī tikai tagad sāk ievērot, ka garlaicība iesākumā ir tikai tāds kā uzpūsts burbulis. Tā vairāk biedē. Bet, kad ļaujam sev tajā pabūt – tā nemaz nav tik garlaicīga. Tātad vienkārši "nogaršojam", kāda šī garlaicība ir.


-Iedalīt LOMAS. Vai, piemēram, katrai dienai piešķirot citu nosaukumu, tematu. Rīt mēs būsim "citplanētieši". Vai "dinozuru ģimene". Un nākamo dienu izdzīvot šādā, atkal it kā jaunā fonā.   


-NOPIETNA GATAVOŠANĀS. Jebkam. Tiešām nopietni gatavoties vai nu iepriekšminētajiem 3 punktiem: garlaicībai, piedzīvojumam, vai tematiskajām dienām. Vai jebkurai citai nodarbei, ko veiksiet kopā.


-Radīt jaunu ikdienas RUTĪNU. Pie kam, karantīnas jeb īpašos un neierastos apstākļos šai rutīnai jābūt ļoti detalizētai un ieteicams – garāk izstieptai, nekā bijām pieraduši iepriekš. Te noderēs daudzie piedāvājumi no interneta, kā veidot nākamās dienas vai nedēļas dienasgrāmatu, kuru varam pielikt pie ledusskapja un tad katrai izdarītajai lietai pretī likt ķeksīšus, vai pelnīt pašu izveidotus žetonus par izpildīto. Pēc katriem 10 saņemtajiem žetoniem – balva! Galvenais atceramies – pat ierastajai zobu tīrīšanai šai jaunajā rutīnā ir jābūt 2 reizes ilgākai, nekā to darījām agrāk.


-Divas trešdaļas no ikdienas darāmajām lietām – censties izdarīt ar lielu BAUDU. Kā? To, nu, paši izdomājam. 


- Un, galu galā, ja arī pēc visiem piedāvājumiem kāds teiks: "Jā, bet tas ir grūti būt kopā ar bērnu mājās visu laiku", tad teikšu: Nu, neko darīt. Jā, tā ir. Būt vecākam nozīmē arī to, ka ir grūti. Piemēram, sēdēt naktīs pie slima bērna gultas...  Tā ir šī īpašā –VECĀKA STATUSA – atbildība. Mums taču arī darbā un citur mēdz būt grūti.


Pēc šāda "eksistenciāla" pēdējā punkta – novēlu gan vecākiem, gan bērniem - iekšēju stabilitāti un pozitīvismu!


Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet


Mg.Paed.


Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni) 


Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks „iestrēgst” situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.


Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.


Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.


 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/46478

28. martā, 10:18, Viedokļi un intervijas
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet