Atgriezties pie raksta

Sadzīvot ar pusaudzi brīvlaikā

Ir vasara un bērni ir beiguši skolu. Pusaudži daudz laika pavada kopā ar vienaudžiem.

Ir normāli, ja jūs kā vecāks uztraucaties, ka jūsu bērnu pārāk daudz ietekmē vienaudži, vai ka viņš, lai starp saviem draugiem justos iederīgs, savas vērtības (vai jūsu) iemaina pret draugu vērtībām. Ir normāli uztraukties, ka bērns nespēs pateikt nē, ja jutīs spiedienu izmēģināt ko riskantu, piemēram, smēķēšanu vai alkohola lietošanu.


Daudz dzirdēts termins "vienaudžu spiediens", tomēr "vienaudžu ietekme" ir labāks nosaukums, lai aprakstītu to, kā veidojas pusaudža uzvedība, vēloties sajust piederību draugu vai vienaudžu grupai.‘Vienaudžu ietekme’ nozīmē darīt kaut ko tādu, ko pusaudzis citreiz nedara, jo vēlas justies pieņemts un novērtēts no savu draugu puses. Ne vienmēr tā būs rīkošanās pretēji savai gribai. Pie tam, vienaudžu spiediens jeb ietekme var arī būt pozitīva, piemēram, jūsu bērnu var ietekmēt kļūt pārliecinošākam, izmēģināt jaunas aktivitātes un vairāk iesaistīties skolas mācībās.   


Tomēr ietekmevar būt arī negatīva. Dažreiz pusaudži izvēlas izmēģināt lietas, par kurām līdz šim tie interesi neizrādīja, piemēram, smēķēšana vai antisociāla uzvedība.


Vienaudžu spiediena vai ietekmes rezultātā pusaudzis var:


-izvēlēties tādas pašas drēbes, frizūru vai rotas, kādas ir viņa draugiem;


-klausīties to pašu mūziku vai skatīties tos pašus TV šovus, ko viņa draugi;


-mainīt runas veidu;


-darīt riskantas lietas vai pārkāpt noteikumus;


-mācīties vairāk, vai arī vairs tik daudz nemācīties; 


-iepazīties; seksuālas aktivitātes;


-smēķēt unlietot alkoholu, vai citasatkarību izraisošas vielas.


Bet, klausīties to pašu mūziku, ko klausās draugi, un ģērbties tādā pat veidā kā draugi, nebūt nenozīmē to, ka jūsu bērns dara antisociālas vai riskantas lietas.Un, ja bērns ir apmierināts ar to, kas viņš ir, kā arī ar savām izvēlēm un vērtībām, tad maz ticams, ka viņu spēs ietekmēt citi cilvēki. Iespējams, viņš izvēlēsies darīt tikai dažas lietas, ko dara viņas draugi, bet ne visas. Un, šeit ir svarīga arī vecāku ietekme, kas ir lielākais faktors, kas veido bērna vērtības un ilgtermiņa izvēli.


Ja pusaudzis atrod līdzsvaru starp sevi un starp iekļaušanos grupā, tas nozīmē, ka viņš ar vienaudžu ietekmi tiek galā labi. Kā šajā visā savam bērnam palīdzēt?


1.Veidojiet sava bērna pašnovērtējumu un pašpārliecinātību:


Bērni, kuriem ir spēcīgs pašnovērtējums, labāk pretosies negatīvam vienaudžu spiedienam un ietekmei. Bērna pašnovērtējumu un pārliecību var veidot, mudinot viņu gan izmēģināt jaunas lietas, kas dod iespēju gūt panākumus, gantās turpināt pat tad, kad tās šķiet grūtas. Vecāks arī pats var kļūt par pārliecināta cilvēka paraugu un rādīt bērnam, kā rīkoties pašpārliecināti, kas būs pirmais solis ceļā uz pārliecību. Lai pašnovērtējums un pārliecība veidotos, svarīgi ir bērnu par viņa centieniem slavēt.  .


2.Uzturiet atvērtu komunikāciju:


To var izdarīt, uzturot kontaktu ar savu bērnu. Ja bērns jūt, ka ar vecāku ir iespējams runāt, tad jutīsies daudz vieglāk, ja būs iespēja izrunāt situācijas, kurās viņu māc šaubas. 


3.Iesakiet, kā pateikt "nē":


Iespējams, jūsu bērnam ir vajadzīgs padoms, kā pateikt nē, ja viņš jūt ietekmi darīt kaut ko tādu, ko darīt nevēlas. Piemēram, draugi, iespējams, mudinās viņu izmēģināt smēķēšanu. Tā vietā, lai vienkārši pateiktu "nē, paldies", viņš var teikt: "Nē, man ir astma" vai "Nē, man nepatīk, ka es smirdu". Ja bērns ir nonācis riskantā situācijā, tad būtu labi, ja viņam būtu iespēja jums nosūtīt īsziņu vai piezvanīt. Jūs kopēji ar savu bērnu varat pat vienoties par kodētu ziņojumu, ja jūsu bērns draugu priekšā nevēlas atrasties neērtā situācijā. Piemēram, viņš zvana un jautā, kā klājas slimajai vecvecmāmiņai, bet jūs zināt, ka tas nozīmē, ka viņam vajadzīga palīdzība. Ja bērns jums zvana, ir svarīgi koncentrēties uz bērna pozitīvo izvēli lūgt jums palīdzību, nevis uz riskanto situāciju, kurā viņš atrodas. Jūsu bērns, visticamāk, lūgs jūsu palīdzību, ja zinās, ka tas neradīs nepatikšanas.


4.Veiciniet to, ka bērnam ir plašs sociālais tīkls:


Ja bērnam ir iespēja nodibināt draudzību, pateicoties daudziem avotiem, tostarp sportā, ģimenes aktivitātēs, interešu pulciņos,tad tas nozīmē, ka, ja kāda no draudzībāmneizdodas, viņam būs daudz citu iespēju un atbalsta avotu.


Kad vecākam ir jāsāk uztraukties par vienaudžu ietekmi un vienaudžu spiedienu?


Ja pamanāt izmaiņas bērna garastāvoklī, uzvedībā, ēšanas vai gulēšanas ieradumos, kas, jūsuprāt, radušies viņa draugu dēļ, iespējams, ir laiks ar viņu parunāt. Nelielas garastāvokļa un uzvedības izmaiņas pusaudzim ir normālas. Bet, ja šķiet, ka jūsu bērnam ir slikts garastāvoklis ilgāk nekā divas nedēļas vai tas traucē tām nodarbēm, kurās viņš parasti jūtas labi, jums būtu jāsāk uztraukties par sava bērna garīgo veselību. Kā brīdinājums var kalpot:


-slikts garastāvoklis, raudulīgums, bezcerības sajūta;


-agresija vai antisociāla izturēšanās, kas jūsu bērnam nav ierasta;


-grūtības iemigt, gulēt vai agri pamosties;


-apetītes zudums vai pārmērīga ēšana;


-nevēlēšanās iet uz skolu;


-izstāšanās no darbībām, kas līdz šim jūsu bērnam patika;


-paziņojumi par vēlmi padoties, vai ka dzīve nav tā vērta, lai to dzīvotu.


Ja jūs māc bažas, tad ar bērnu ir jārunā. Nākamais solis ir saruna ar ģimenes ārstu, vai sazināšanās ar vietējo bērnu un pusaudžu centru vai citiem atbilstošiem speciālistiem.


Ir bērni, kurus vairāk kā citus apdraud negatīva vienaudžu ietekme. Piemēram, bērni ar zemu pašcieņu, bērni, kuriem ir maz draugu, bērni ar īpašām vajadzībām. Šādi bērni jūt, ka vienīgais veids, kā viņus  iekļaus un pieņems kādā sociālajā grupā, ir konkrēta grupas uzvedība, attieksme un izskats. Visstiprākais vienaudžu spiediens vai ietekme parasti notiek pusaudža vecumposma sākumā un vidū. Zēni vienaudžu spiedienam padodas vairāk, nekā meitenes.


Ja vecāks uztraucas par vienaudžu spiedienu un ietekmi, ir jāiedrošina un jāatbalsta bērna draudzība mājās, jo tā jūs varat labāk iepazīties ar bērna draugiem. Tas dod arī iespēju pārbaudīt, vai negatīvs vienaudžu spiediens un ietekme jūsu bērnam ir problēma. Ja bērns būs izjutis negatīvu vienaudžu spiedienu, tad laba komunikācija un pozitīvas attiecības ar bērnu mudinās viņu ar jums runāt. Ja uztraucaties, ka bērna draugi viņu ietekmē negatīvi, kritika pret draugiem var likt jūsu bērnam nostāties draugu pusē.


Ja jūsu bērns domā, ka jums viņa draugi nepatīk, viņš var izvēlēties tikties ar viņiem vairāk. Tāpēc ir svarīgi sarunāties un klausīties nenosodot un uzmanīgi palīdzēt bērnam ieraudzīt vienaudžu ietekmi. Tas nozīmē, sarunu ar savu bērnu par uzvedību, kas jums nepatīk, bet nevis par cilvēkiem, kas jums nepatīk. Piemēram: "Kad esi kopā ar draugiem, tu bieži iesaisties kautiņos". Tas būs labāk, nekā teikt: "Tev jāatrod jauni draugi". Tas palīdzē panākt kompromisu ar savu bērnu.


Piemēram, ļaujiet viņam valkāt kādu konkrētu apģērbu, vai griezt matus kādā konkrētā veidā. Tas var palīdzēt viņiem justies piesaistītiem saviem vienaudžiem, pat ja jūs pats nevēlaties savam bērnam ne zilus matus, ne saplēstus džinsus.


Ja ļausiet bērnam zināmu neatkarību, jūs samazināsiet daudz riskantākas bērna izvēles iespējas. Draugu esamība un saikne ar kādu grupu pusaudzim rada piederības un vērtības sajūtu, kas savukārt palīdz attīstīt pašnovērtējumu un pašpārliecinātību. Draudzība palīdz apgūt arī svarīgas sociālās un emocionālās prasmes, piemēram, būt jūtīgam pret citu cilvēku domām, sajūtām un komfortu. 


Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!


Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet


Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)


Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks „iestrēgst” situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.


Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā.


Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.    


 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/47194

27. jūnijā, 09:47, Viedokļi un intervijas
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet