Atgriezties pie raksta

Ko Darba likums saka par atvaļinājumu

Atvaļinājums – ilgi gaidīts periods  daudzu strādājošo dzīvē.  Uz jautājumiem par atvaļinājuma izmantošanu un ar to saistītajām neskaidrībām atbild SIA "Juridiskais serviss" valdes priekšsēdētāja Aina Driviniece.

Zināms, ka jaunā darbavietā jānostrādā vismaz seši mēneši, lai saņemtu apmaksātu atvaļinājumu. Vai ir iespējams doties atvaļinājumā agrāk – jau pēc trijiem vai četriem mēnešiem?

Darbinieks var prasīt ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu par pirmo darba gadu, ja viņš pie darba devēja ir nepārtraukti nodarbināts ne mazāk kā sešus mēnešus. Darba devējam ir pienākums šādu atvaļinājumu piešķirt pilnā apmērā (LR DL 150. panta 3. daļa). Ir iespējams saņemt ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu atrāk par likumā (LR DL 150. panta 3. daļā) noteikto termiņu šādos gadījumos:

•    ja sieviete pieprasa ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu vai tieši pēc tā neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie attiecīgā darba devēja;
•    ja darba līgums ar darbinieku ir bijis noslēgts uz noteiktu laiku, kas ir īsāks par laika periodu, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, piemēram, 3 mēnešiem, darba devēja pienākums ir izmaksāt darbiniekam atlīdzību par nesaņemtajām atvaļinājuma dienām;
•    darbiniekam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, un darbiniekam, kuram ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams vasarā vai pēc viņa vēlēšanās jebkurā citā laikā;
•     ja darbinieks, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, turpina iegūt izglītību, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums piešķirams, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē (LR DL 150. panta 3. un 4. daļa).

Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu var noteikt ātrāk - darba koplīgumā. Darba koplīgumu noslēdz uz noteiktu laiku vai uz noteikta darba izpildīšanas laiku (LR DL 19. panta 1. daļa). Nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Nav spēkā darba līguma noteikumi, kas pretēji darba koplīgumam pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli (LR DL 6.pants). Darba koplīgums ir saistošs pusēm, un tā noteikumi attiecas uz visiem darbiniekiem, kas tiek nodarbināti pie attiecīgā darba devēja vai attiecīgajā viņa uzņēmumā, ja darba koplīgumā nav noteikts citādi. Tam, vai darba tiesiskās attiecības ar darbinieku nodibinātas pirms vai pēc darba koplīguma spēkā stāšanās, nav nozīmes. Darba līgumā darbinieks un darba devējs var atkāpties no darba koplīguma noteikumiem tikai tad, ja attiecīgie darba līguma noteikumi darbiniekam ir labvēlīgāki (LR DL 20. panta 1. un 2. daļa).


Ja darbinieks pēc četriem nostrādātajiem mēnešiem ar darba devēja piekrišanu izmanto atvaļinājumu un pēc tam izdomā, ka uzņēmumā tomēr nestrādās, vai viņam atvaļinājuma nauda jāatmaksā?

Jā, darbiniekam jāatmaksā atvaļinājuma nauda darba devējam. To nosaka LR DL 78. pants - ieturējumi, kas izriet no darba devēja atprasījuma tiesībām. Izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, ja darbinieku atlaiž no darba pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, izņemot gadījumu, kad darba līgums tiek uzteikts, pamatojoties uz šā likuma 101.panta pirmās daļas 6., 7., 9. vai 10.punktu (LR DL 78. panta 1. daļas 3. punkts).

Cik lielai jābūt atvaļinājuma naudai? Cik procentu apmērā no algas?

Darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā (LR DL 73. pants). Atvaļinājuma naudu darbiniekam aprēķina šādi: jāaprēķina dienas vidējo izpeļņu - pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu un pareizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto stundu skaitu un reizinot ar astoņi (darbinieka normālais dienas darba laiks stundās), (LR DL 75. panta 5. un 9. daļa). Ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par darbu sešos mēnešos pirms šā perioda. Ja pēdējo 12 mēnešu laikā darbinieks nav strādājis un viņam nav izmaksāta darba samaksa, vidējo izpeļņu aprēķina no valsts noteiktās minimālās mēneša darba algas kopsummas pēdējos sešos mēnešos. Dienas vidējo izpeļņu šādā gadījumā aprēķina, darba samaksas kopsummu dalot ar darba dienu skaitu šajā periodā (LR DL 75. panta 2. un 3. daļas). Savukārt, ja darbinieks ir nodarbināts mazāk par sešiem mēnešiem, dienas vidējo izpeļņu aprēķina no darba samaksas par nostrādātajām dienām, tās kopsummu dalot attiecīgi ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu un pareizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā (LR DL 75. panta 7. un 9. daļa).

Cik ilgi iepriekš jāpiesaka atvaļinājums? Vai tas jādara rakstiski vai arī pietiek ar mutisku vienošanos?

LR DL nav noteikts konkrēts laiks, ilgums, kas regulētu, kad jāpiesaka atvaļinājums, parasti to nosaka darba kārtības noteikumos. Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku, ko sastāda darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem. Ar atvaļinājumu grafiku un tā grozījumiem iepazīstināmi visi darbinieki, un tam jābūt pieejamam ikvienam darbiniekam. Darba devējam ir pienākums, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes (LR DL 150. panta 1. un 2. daļa). Lai būtu sakārtota grāmatvedība, tas jādara rakstiski.

Vai atvaļinājuma nauda ir jāizmaksā pēdējā darbadienā vai arī ir iespējamas kādas atkāpes? Ogrenet saņēma sūdzību, ka budžeta iestādēs atvaļinājuma naudu izmaksā nevis pēdējā darba dienā, bet algas dienā, jo grāmatvežiem tā vieglāk rēķināt un izveidot atskaites. Vai tas ir likuma pārkāpums un ko darbiniekiem darīt?


Samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma (LR DL 69. panta 4. daļa). Tātad jebkurā laikā līdz atvaļinājumam.

Šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata (LR DL 2. pants).

Vai darba devējam ir tiesības nelaist darbinieku atvaļinājumā un kompensēt atvaļinājumu naudā jeb samaksāt dubultā – algu un atvaļinājuma naudu?

Likums nosaka, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis (LR DL 149. panta 5. daļa).

Ja darbinieks neizmanto atvaļinājumu vairākus gadus pēc kārtas, vai viņš kārtējā gadā, ejot atvaļinājumā, var saņemt atvaļinājuma naudu par iepriekšējiem gadiem?


LR DL nav teikts, kā rīkoties gadījumā, ja tiek uzkrāti vairāki atvaļinājumi, bet praksē, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējs cenšas izmaksāt kompensāciju par visiem neizmantotajiem atvaļinājumiem, jo viņš ir pārkāpis LR DL, nepiešķirot darbiniekam šos atvaļinājumus. Būtiski ir tas, kā kompensāciju par visiem neizmantotajiem atvaļinājumiem, kā arī atvaļinājumu vēlāku piešķiršanu nevar uzskatīt par savlaicīgi nepiešķirta atvaļinājuma saistību izpildi un darbinieks var vērsties tiesā ar prasību kompensēt zaudējumus, kas radušies, pārkāpjot viņa tiesības uz atvaļinājumu.

Pēc cik ilga laika darbinieks zaudē atvaļinājuma naudu, ja neizmanto atvaļinājumu vairākus gadus pēc kārtas?

Ja darba devējs nenodrošina ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu, tam darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā ir jānes risks par kompensācijas izmaksu par visu periodu, par kuru atvaļinājums nav izmantots, atbilstoši LR DL 31. panta nosacījumiem par prasības noilguma termiņu. Visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš (LR DL 31. panta 1. daļa).

Kāds ir minimālais ikgadējā atvaļinājuma ilgums?


Saskaņā ar LR DL 149. panta 1. daļu ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Ja atvaļinājuma laikā ir, piemēram, trīs vai četras svētku dienas pēc kārtas, vai šīs dienas izrēķina no atvaļinājuma un vai atvaļinājumu pagarina par trim vai četrām dienām?


Ja darbinieka atvaļinājuma laikā iekrīt svētku diena atvaļinājumu jāpārceļ vai jāpagarina attiecīgi par svētku dienu skaitu. To nosaka LR DL 149. panta 1. daļa - atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Kā arī saskaņā ar LR DL 144.panta 1.daļu, darbinieki netiek nodarbināti likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajās svētku dienās. Līdz ar to, ja svētku diena iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā, tad darbinieks netiek nodarbināts, bet darba devējs par šo dienu viņam samaksā vidējo izpeļņu.


Vai atvaļinājumu, piemēram, sadalīt uz trijām daļām?


Atvaļinājumu drīkst izmantot pa daļām, jo LR DL 149. panta 2. daļa nosaka, ka darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Tātad pārējo atvaļinājuma daļu var sadalīt arī īsākās daļās, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties.

Vai vienu atvaļinājuma daļu drīkst pārcelt uz nākamo gadu?

Drīkst pārcelt uz nākamo gadu, jo LR DL 149. panta 3. daļa nosaka, ka izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.

Ja darbinieks atvaļinājuma laikā saslimst, vai viņš var ņemt darba nespējas lapu un vai atvaļinājumu pagarina par tik dienām, cik dienas darbinieks ir slimojis?


Jā, darbinieks var ņemt darba nespējas lapu, jo LR DL 150. panta 6. daļa nosaka, ka ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pārceļ vai pagarina darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā. Darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā, atvaļinājumu jāpārceļ vai jāpagarina attiecīgi par pārejošas darbnespējas dienu skaitu.

***

Ja arī jums ir kādi jautājumi par atvaļinājumu vai citām juridiskām tēmām, rakstiet: info@ogrenet.lv

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/atbildam/7336

2008.07.03. 22:36, Jautājāt? Atbildam!
Ogrenet

Jaunākie komentāri

adzika 2009-06-03 14:29:34 Atvaļinājums pienākas 4 kalendārās nedēļas. Atvaļinājums piešķits ar 1.jūniju. Ar maija mēnesi darba vietā tika noteikta 4 darba dienu nedēļa, vai aprēķinot darba dienu skaitu atvalinājuma laikā par periodu līdz š.g. februāra mēnesim ttiek ņemts vērā jaunais noteiktais darba dienu skaits. Cik jābūt apmaksātām atvaļinājuma dienām 16 vai 20?
žiks 2008-07-06 17:50:16 He tas ir bezalgas atvaļinājums...
tapativienakate 2008-07-05 22:58:14 nu ja,uz sava reekjina vari iet atvaljinaajumaa..paldies laikam jaasaka ka vispaar atvaljinajumu dod.

Pievienot komentāru

Atzīmējot opciju Atcerēties mani Jūsu vārds un e-pasta adrese tiks saglabāti, un turpmāk, komentējot rakstus vai veicot ierakstus forumā, nebūs jāievada pa jaunu.
x aizvērt šo paskaidrojumu
(?)