Kur pazudusi Ogres domes uzņēmējdarbības komisija?

Ogrenet
Publicēts 2009-01-26 16:26:30 — « Uz sākumlapu — Jautājāt? Atbildam!»Drukāt

Palielināt attēlu

Tāds jautājums izskanējis portāla Ogrenet komentāros. Uzņēmējdarbības komisijas sekretāre un reizē arī domes Perspektīvās attīstības nodaļas vadītāja Jana Briede  sacīja, ka tā neesot pazudusi – komisija sapulcējoties pēc vajadzības, tad, kad ir sakrājušies apspriežami jautājumi.

2008.gadā kopā pulcējās reti

J.Briede atzīst, ka pagājušajā gadā komisija kopā sapulcējusies diezgan reti – vairākas reizes gadā. Kārtējā komisijas sēde esot paredzēta  27.janvārī.

“Pulcējamies tad, kad ir aktuāli jautājumi”

Komisijas vadītāja Līvija Rijze portālam Ogrenet pastāstīja, ka komisija darbojas, tās locekļi  savā starpā sazinās elektroniski un kopā sapulcējas tikai tad, ja ir kāds apspriežams jautājums. “Es un komisijas locekļi nekādu atalgojumu nesaņemam un kopā nesanākam tikai sanākšanas pēc, jo taupām cits cita laiku,” skaidro L.Rijze. “Mēs jau neesam sabiedriska organizācija, kurai ir  lielāka teikšana, mēs, sanākot kopā, varam izstrādāt priekšlikumus, kurus saistošo noteikumu veidā iesniedzam domes tautsaimniecības komitejā, un tā lemj, vai mūsu priekšlikumus atbalstīt. Ja dome mūsu priekšlikumus apstiprina, mūsu darbam ir rezultāts, tomēr tālākais darbs no mums vairs nav atkarīgs – domei jākontrolē saistošo noteikumu izpilde. Katram jādara savs darbs. Pagājušajā gadā bija divas galvenās aktualitātes, par kurām runājām komisijā – pirmā bija graustu jeb pamesto ēku un būvju problēma, pēc mūsu ierosinājuma dome pieņēma saistošos noteikumus, noteica soda lielumu, bet tā piemērošana vairs nav mūsu kompetencē. Otrs jautājums bija par Ogres mājas lapas izveidi, tāda lapa top,” stāsta L.Rijze un piebilst, ka komisijā ir uzņēmēji, kuriem līdz ar valsts ekonomikas lejupslīdi jācīnās par sava biznesa izdzīvošanu.

Iepazīstinās ar valdības rīcības plānu

“Mūsu darbība ir atkarīga arī no valdības lēmumiem. Piektdien biju Ekonomikas ministrijā, kur notika Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības  konsultatīvās padomes sēde. Valdības pārstāvji mūs iepazīstināja ar valdības rīcības plānu, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons runāja par banku politiku. Ar dokumentiem iepazīstināšu uzņēmējdarbības komisijas locekļus, kopāsanākšana paredzēta otrdien,” saka L.Rijze.

Pusotra gada laikā - 20 sēdes

Uzņēmējdarbības komisijas dibināšanas iniciators bija SIA „Ogres Prestižs” valdes priekšsēdētājs Andrejs Ceplītis – tieši pēc viņa ierosmes 2005.gadā komisija sāka darbu 9 cilvēku sastāvā. 2007.gada maijā viņš amatu atstāja. Toreiz viņš portālam sacīja, ka tas bijis sabiedrisks amats, kura krēsls nav pielaulāts, un esot jādod iespēja pastrādāt arī citiem. Toreiz uzņēmējs atklāja, ka komisijas vadīšana aizņēmusi daudz laika – no divām līdz pat četrām stundām katrā tikšanās reizē: pusotra gada laikā notikušas 20 sēdes, kurās lemts par dažādiem jautājumiem.

A.Ceplītis: “Komisijā esmu nevēlama persona”

Tagad, jautāts, kur pazudusi komisija, A.Ceplītis ir daudz atklātāks un tiešāks. Viņš saka, ka sēdes nenotiek, bet toreiz komisijas vadītāja amatu esot atstājis tādēļ, ka uz viņu ticis izdarīts spiediens – dažiem deputātiem un uzņēmējiem neesot patikušas viņa aktivitātes un darba metodes, un komisijas vadītāja maiņa esot bijis politisks pasūtījums. A.Ceplītis jau pašā sākumā esot ierosinājis citu komisijas sastāvu, iekļaujot tajā uzņēmējus, kuru kandidatūras dome nav apstiprinājusi. Trīs komisijas locekļi ir arī deputāti. Pēc A.Ceplīša domām, deputātu klātbūtne komisijā esot bijis politisks solis. Vairāki deputāti  pret viņu izvērsuši arī aktivitātes saistībā ar Sietiņielas izbūvi. A.Ceplītis uzskata, ka uzņēmējdarbības komisijas darbu traucē politika –  deputāti cīnoties par savām biznesa interesēm, un viņš komisijā esot nevēlama persona.   

A.Ceplītis arī atzīst, ka komisijai nav juridiska spēka, domes tautsaimniecības komitejā tā var iesniegt vienīgi savus priekšlikumus. Tos apstiprināt vai noraidīt – tas jau ir domes ziņā.

Jautāts par nozīmīgākajiem darbiem, ko pusotra gada laikā izdevies paveikt komisijas vadītāja amatā, A.Ceplītis atbild, ka  tie ir vairāki: izstrādāti noteikumi par nodokļu atvieglojumiem tiem uzņēmējiem, kas rada jaunas darba vietas Ogres novadā; pilsētas graustu īpašniekiem noteikts soda apjoms, un vairāki graustu īpašnieki tikuši sodīti; izstrādāti noteikumi domes līdzfinansējuma piešķiršanai tiem, kas būvē ielu. Ierosme šo jautājumu apspriešanā un noteikumu izstrādāšanā nākusi no komisijas, bet galīgo lēmumu pieņēmusi dome.

Uzņēmējiem apsīkušas idejas

Komisijas loceklis deputāts Arvis Auziņš portālam Ogrenet pauda viedokli, ka komisijas darbs apstājies, jo uzņēmēji nav ierosinājuši idejas,  kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi Ogres novadā un kā uzlabot sadarbību ar pašvaldību.  

Vairāk vai mazāk veiksmīgi komisija ir darbojusies

Savukārt cits komisijas loceklis un arī deputāts Gunārs Kārkliņš portālam Ogrenet sacīja, ka uzņēmējdarbības komisija tika veidota ar mērķi apzināt un palīdzēt novērst mazo un vidējo uzņēmēju problēmas saskarē ar pašvaldības iestādēm, kā arī savu iespēju robežās palīdzēt tiem organizatoriski un finansiāli attīstīt uzņēmējdarbību. “Vairāk vai mazāk veiksmīgi komisija ir darbojusies savu iespēju robežās un ir pieņemti  saistošie noteikumi  par graustiem Ogres pilsētā, gan par līdzfinansējumu ielu sakārtošanā, gan par nodokļu atlaidēm, palīdzēts novada iedzīvotājiem atrisināt tiem svarīgus jautājumus,” teica G.Kārkliņš.

Deputāts: “Andreja Ceplīša ierosinājumi bija saistīti tikai ar viņa biznesa interesēm”

G.Kārkliņš uzskata, ka ar politiku ne Ogres novada dome, ne uzņēmējdarbības komisija nenodarbojas un galvenokārt tie esot saimnieciskas dabas jautājumi. “Tā var runāt tikai cilvēki, kuriem nav nekādas sapratnes par pašvaldības ikdienas darbu un mērķiem,” viņš sacīja.  “Īstenībai neatbilst Andreja Ceplīša apgalvojums, ka viņš pats atstājis komisijas vadītāja amatu - par viņa atstādināšanu nobalsoja vairākums komisijas locekļu. Iemesls pavisam vienkāršs - ierosinājumi, kuri nāca no Andreja Ceplīša, bija saistīti tikai ar viņa biznesa interesēm, bet ne mazo un vidējo uzņēmēju biznesa vides uzlabošanu  un nebija pieņemami visiem komisijas locekļiem.”

“Runājot par Sietiņielas izbūvi, kuru piemin Andrejs Ceplītis, iedzīvotājiem ir jāzina fakts, ka pašvaldības finansējums šās ielas izbūvē ir 30 procentu jeb naudas izteiksmē  ir 32 560 latu. Vai tiešām šī iela, kuru vairākums Ogres iedzīvotāju droši vien pat nezina, bija vissliktākā Ogrē un to vajadzēja līdzfinansēt Ogres novada domei? Vai šie saistošie noteikumi par ielu izbūves līdzfinansēšanu bija pielietoti tur, kur tos varbūt visvairāk vajadzēja pielietot? Dīvaina sakritība, ka Sietiņiela atrodas  tuvu  pie Andrejam Ceplītim piederošā veikala „Ogres Prestižs” un dzīvojamajām ēkām. Varu vienīgi piebilst, ka deputāti netika informēti un domes lēmuma par pašvaldības finansējumu 30 procentu apmērā 32 560 latu apmērā Sietiņu ielas izbūvei Ogrē  nav. Taču ne man spriest par šī pašvaldības finansējuma tiesisko un morālo pusi, ar to lai nodarbojas kompetentas iestādes. Mans secinājums, ka komisijas darbs jāturpina, bet, ja kādi uzņēmēji  negrib tajā piedalīties, tad tā ir viņu brīva izvēle,” sacīja G.Kārkliņš.

Preses dienests: domes lēmums nebija vajadzīgs 
 
Ogrenet sazinājās arī ar Ogres novada domes preses dienesta vadītāju Nikolaju Sapožņikovu. Viņš informēja, ka, pēc domes finanšu ekonomikas nodaļas vadītājas Silvijas Velbergas informācijas, ja pieteikums, kā to paredz saistošie noteikumi, ir iesniegts laikus un domes līdzfinansējums tiek iekļauts gada budžetā, tad atsevišķs lēmums par to neesot vajadzīgs. 2007. gada budžeta izdevumu sadaļā līdzfinansējums ielu labiekārtošanai un izbūvei pavisam bija paredzēts Ls 74 185 apjomā, bet izlietoti Ls 32 896  Sietiņu ielas izbūvei (šis skaitlis ir ņemts no vadības ziņojuma par 2007. gada Ogres novada domes budžeta izpildi, apstiprināts 2008. gada 12. jūnija sēdē).