Pagānisms – kristietības pretmets vai paralēlisms ?

Gunvaldis Tarvids
Publicēts 2009-04-10 13:44:40 — « Uz sākumlapu — Viedokļi un intervijas»Drukāt

Palielināt attēlu

Kristīgā pasaule atzīmē Lieldienas - Jēzus ciešanu un augšāmcelšanās laiku. Kristīgā pasaule ... – uzruna ne tikai baznīcā no kanceles , bet arī komunikatīvajā telpā , kas it kā iezīmē kulta piederību , savejādu Dievības un ētikas monopolu . Protams , katrs sev var uzdot jautājumu – vai Dieva personificēšana (kā tas ir kristietībā) ir Dievības augstākā atzīšanas vai nolieguma pakāpe .

Ja ar Dievību izprot kosmosofisko likumsakarību sintēzi ar cilvēka apziņu , tad drīzāk jau nolieguma , jo šī kulta pamatā ir dogma un filosofijas viens no pamatjautājumiem par pirmcēloni , pirmavotu tiek ētiski vulgarizēts . Kristietība ar savu ideoloģiju ,laika gaitā ir kalpojusi tautu mentālo īpatnību izskaušanai , liekot aizdomāties ne tikai par šī kulta garīgo , bet arī ekonomisko faktoru , jo cilvēci var pārvaldīt tikai vienots morāli garīgais kodekss . Pētot tautu tradīcijas un kultus kristietība ir piemērojusies pagānisma tradīcijām , nevis otrādi . Īpaši tas ir attiecināms ekvinokciju (saulgriežu) svētkiem . Konkrēti Lieldienas ar pavasara saulgriežiem un mūsu senči tās atzīmēja pēc Māras dienas .Folkloras materiāli pārliecinoši rāda , ka Māras diena nav saistāma ar kristietismu .Tā ir dabas atmodas diena ,kas ar nepacietību tiek gaidīta tumšajā ziemas periodā .Pēc tautas ticējumiem šajā dienā no ziemas miega mostas lācis, čūskas u.c. dzīvnieki , atdzīvojas kukaiņi ,sākas dzīvības procesi mežos un laukos . Pēc Māras dienas top svinēti pavasara saulgriežu svētki – Lieldienas . Daudzas no Māras un Lieldienu ieražām ir identas ; to pamatā ir seni uzskati ar centrālo pamatdomu – reizē dabas atmodu rosīgs dzīves posms jāsāk zemes kopējiem .Tāpat kā ziemas saulgriežu svētku , arī Lieldienu ieražu tēlojumā nav vērojamas nekādas kristietisma ietekmes.

Tiesa ir piesaukts gavēnis , bet nivelējošā aspektā :

,,Vai , vai Lieldieni ,

Tavu lielu gavēni

Apēdi māmiņai

Deviņus pīrāgus,

Deviņus pīrāgus

Trīs pūri kaņepes .”

Galveno vietu Lieldienu ieražās ieņēma šūpoļu kāršana un šūpošanās . Ticējumos ir norādījumi par šūpošanās maģisko raksturu : jo augstāk lidos šūpoles , jo garāki augs lini,  rudzi un cita labība . Tautasdziesmās visvairāk uzmanības veltīts šūpoļu gatavošanai , vietas izraudzīšanai ,pašam šūpošanās procesam

Senu tradīciju atbalsis un to tālāku attīstību var saskatīt putnu dzīšanas un olu šaušanas jeb pēršanas ieražās . Nav šaubu ,ka jauno plaukstošo pumpuru un pūpolu izmantošanā , ‘tāpat kā olu prasīšanā , slēpjas plaukstošās dzīvības un auglības simbolika . Pastāv versija , ka gan šūpošanās , gan līgošana vasaras saulgriežos pauž seksuālu rituālu, tātad turpinājuma , nepārtrauktās esības jēgu .

Lieldienās-pavasara sākumā – zemnieku sētā vairs nav tās pilnības , kāda bija Ziemassvētkos .Lieldienas atnākušas ,,tukšu roku’’ un galvenais cienasts šajos svētkos bija olas, kas gandrīz visām tautām ir auglības , jaunas dzīvības simbols .Arī latviešu gadskārtu ieražas rodam ziņas par olu vārīšanu , krāsošanu un dāvināšanu Lieldienās .

Nav liecību par sišanos ar olām un domājams , ka šī tradīcija latviešu vidē ieviesusies jaunākajos laikos.

  Pēc kādām tradīcijām svinēt Lieldienas , protams , ka ir katra paša ziņā . Tomēr pagānismā nevajadzētu meklēt negatīvas noskaņas . Vai kristietība kā svešas tautas mīts ir atbilde uz latviskās esības jautājumu – diezin vai ... .

Kar ,brālīt , šūpolītes ,

Nekar meža maliņā :

Siliņā asi zari ,

Norauj manu vainadziņu .