Karogotais maijs

Gunvaldis Tarvids
Publicēts 2009-05-01 14:52:39 — « Uz sākumlapu — Viedokļi un intervijas»Drukāt

Palielināt attēlu

Lielais pārvērtību mēnesis ir klāt . Pelēkais zemes mundieris pārtop daudzkrāsainā ziedu villainē , zaļojas birztalas un necik ilgi , kad reibinās ievziedi un ceriņkrūmā sirdsredzības skats lūkos pēc pieclapītes . Bet daudzās svētku un svinamās dienas transparentos un karogos piepildīs ielas . Tiesa , jāatzīst , ka vairumam šiem svētkiem ir politizēta un nebūt ne viennozīmīga būtība , un svinēt , vai nesvinēt tos ir katra indivīda pārliecības un ideoloģiskās nostādnes jautājums . Tad nu īss kalendāriskais pārskats maršrutā maijs .

1.maijs. Darba svētki .LR Satversmes sapulces sasaukšanas diena .

Citādi darba svētkus varētu dēvēt arī par darba ņēmēju svētkiem .Lai gan tos svin daudzviet pasaulē , tiem joprojām piemīt šķirisks raksturs . Neizpaliek arī marksistiski – ļeņiniskās tēzes par visu zemju proletāriešu savienošanos un valsts pārvaldi diktatūras metodēm . Lai gan šodienas sociāldemokrātija vairāk savu ideoloģiju vērš uz darba ņēmēju interešu aizstāvību nevis uz marksistisko dogmatismu, pilnībā viņi no tā norobežoties nespēj . Saprotams priekšvēlēšanu laikā , sociāldemokrātiem un citiem kreisi noskaņotiem politiskiem spēkiem būs īpaša iespēja izrādīties , piesaistot vēlētāju uzmanību .
1.maijs ir arī LR Satversmes sapulces sasaukšanas , jeb Konstitūcijas diena . Konstitūcija ir katras valsts tiesiskais pamats un katram Latvijas pilsonim godā turama . Protams , lokālā un globālā ekonomiskā krīze izraisa ne vien pieaugošu depresiju , bet arī neiecietību pret visu kas saistās ar valsti . Daudzi politiskie spēki to izmanto sev izdevīgām spekulatīvām manipulācijām cīņā par varu . Spilgtākais piemērs bija ,,lietussargotā ‘’ revolūcija , kur ignorēts tika demokrātijas pamatprincips par varu vairākumam , tātad Satversmes pseidouzlabojums , kas daļēji arī īstenojās . Ticiet , Satversme nebūt nav mūsu nelaimju cēlonis . Cita starpā , pieminētie sociāldemokrāti bija aizdomājušies vispār par jaunu konstitūcijas pieņemšanu , ko izstrādāja augstas raudzes čekists Juri Bojārs . Šajos laikos politiķu populārākais sauklis ir – mēs taču visi kopā to varam . Diemžēl , mēs katrs individuāli daudz ko varam , bet savā kolektīvajā apziņa mēs vislabāk protam kaut ko ,,norakt ‘’ , bet ne vienoties kopējo ideālu sasniegšanai .Šī pati Satversme katram Latvijas pilsonim paredz tiesības piedalīties valsts un pašvaldību vēlēšanās . Nu kā tad tas nākas , ka vienmēr (pašu vārdiem runājot) savēlam tikai zagļus un pašlabuma meklētājus . Padomāsim par to varbūt tieši Satversmes sapulces sasaukšanas dienā!
 Tomēr ir jau 1.maijam vēl kāda svinama vai bēdājama noskaņa – pieci gadi kā esam Eiropas Savienības dalībvalsts . Nevar noliegt , ka bez daļējas valstiskās suverenitātes zaudēšanas , esam vīlušies Briseles administrējošā birokrātismā , īpaši centralizētās ekonomikas jomā .Eiropas Savienības regulas ir kraha priekšā novedušas daudzas tautsaimniecības nozares .Un šaubos vai platību maksājumi zemniekiem nes lielāku labumu par ražošanas kvotām un apšaubāmām kvalitātes direktīvām . Katrā ziņā , ja referendums par iestāšanos savienībā notiktu šodien , Latvijas vārds būtu – nē . Kaut gan nav jābūt gaišreģim , lai saprastu , ka ES gaida tāds pats liktenis kā Romas impēriju . Vienkārši nacionālo interešu paritātes formulu tik lielā mērogā nav iespējams atrast .

4.maijs.Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena .

Neatkarības deklarāciju mēs pasludinājām , diemžēl, savā ziņā leģitimējot PSRS okupāciju . LPSR vēlēšanās piedalījās civilokupanti , PSRS militārais kontingents un vēlēšanas notika pēc okupētājvalsts jurisdikcijas . Pilsoniskās nepakļaušanās ceļš mums , acīmredzami , bija par grūtu . Arī LTF iekšienē valdīja negatīva un noraidoša attieksme pret nacionāli radikāliem cilvēkiem un grupējumiem , it īpaši pret Pilsoņu komiteju .
Varētu jau par to nerunāt , ja mērķis par valstiskās neatkarības atgūšanu īstenojās . Tomēr māc bažas , ka daudziem šī neatkarība aprobežojās tikai ar simbolikas maiņu , bet morāle palika iepriekšējā . Šādiem cilvēkiem valsts allaž būs tikai vieta savu merkantilo interešu realizēšanai , bet vara , vienalga zem kādas ideoloģijas , kalpos alkatīga pašlabuma sasniegšanai . Banāli , bet varbūt pie visām problēmām vainojams patriotisma trūkums .
 

8.(9.) maijs.Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena .

Globālā skatījumā jā , bet Latvijai šī diena neatnes neko citu kā verdzību padomju okupācijā. Brīnumam ticēja nacionālie partizāni , taču lielvaras jau par visu bija vienojušās . Seko represijas , izsūtīšanas , kolektivizācija .Tādas bija Otrā pasaules kara beigu sekas Latvijā . Latvijai klaji naidīgi spēki šo dienu atzīmē ik gadu . Atšķirībā no 16.marta – leģionāru atceres dienas , 9.maijā viss ir atļauts .Arī lietotā komunistiskā simbolika , kas dažkārt aicina uz valsts varas gāšanu , netiek pamanīta .Ļaudis , kas pulcējas pie Uzvaras pieminekļa Rīgā , vislabprātāk gaidītu atgriežamies Staļina laikus .Latvju zeme un tauta viņiem ir nulles vērtē . Bet lai nu paliek okupantiem okupantu sindroms . Man vienkārši ļoti interesē cik likumsargi sastādīs administratīvos protokolus par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās , jo likums taču viens visiem ... .

10.maijs. Mātes diena.

Mīļš sveiciens visām māmuļām! Patīkami , ka šie svētki bez lielas ažiotāžas palēnām veidojas kā sirsnīga tradīcija . Mātes diena ir ierobežotas saskarsmes svētki , tādēļ nepāraug stulbās ārišķībās , masu pasācienos un liekuļotās sveikšanās , kas ir tik raksturīgi proletāriski feminizētajam 8.martam . Tiešām , mīļumam jau nevajag neko citu kā mīļumu .

31.maijs. Vasarsvētki.

Patiesībā šie ir kristīgās pasaules svētki un to svin 50. dienā pēc Lieldienām kā baznīcas dzimšanas dienu . Latviešiem svētkus svinēja kā vasaras iestāšanos . Un varbūt tiešām šajā dienā sintezējoties ar dabu , tās krāšņumu , ļausimies vienkārši pozitīvām izjūtām , ignorējot dažu ikdienas paskarbāku realitāti. Tātad saulainu saskarsmi Vasarsvētkos !