Atgriezties pie raksta

Krapes skolai 145 balti gaismas gadi

Vakar, 11.augustā, Krapes pamatskola gaidīja savus bijušos absolventus, pedagogus un darbiniekus uz skolas piekto salidojumu.

Zināms, ka Krapē pirmais skolotājs bijis Oto Ozoliņš (1818.gads). Mācības notika Ozolmuižā. Krapes skola dibināta 1867.gadā Rīgas apriņķa Krapes pagastā, uz barona Nikolaja Fītinghofa dāvinātās zemes. Pie izglītības iestādes atradās 17,8 hektāri zemes. Skolas pārziņa Hermaņa Poļanska laikā (1880.-1886.) tika iestādīts augļu dārzs, apkārtne apzaļumota ar kokiem. Vienstāva ēka celta no laukakmeņiem 1912.gadā (šogad – apaļi šūpuļsvētki...). Cēsu meistara Mežciema vadībā par 3120 rubļiem uzcēla (darbs uzdots mazāksolīšanā) otru stāvu biedrības vajadzībām. Kopumā pārbūve izmaksāja 6000 rubļu. Netālu no skolas bija klēts, piedarbs ar riju un kūts.


Jaunie un jaunākie vēstures grieži
1.pasaules kara laikā skolas ēka stipri cieta – tika izpostīts inventārs un mācību materiāli, apakšstāvā iemitināti zirgi. Vācu okupācijas laikā Krapē nokomplektētas septiņas klases, direktora amatā Āboliņa kungs. Ar 1962./63.gadu Krapes septiņgadīgā skola kļuva par astoņgadīgo pamatskolu. 1965.gadā mācījās 108 skolēni (šobrīd – sapnis...) un strādāja 13 pedagogi. 1989./90.mācību gadā izglītības iestāde  jau deviņgadīgās pamatskolas statusā. Nav iespējams pateicībā nosaukt visus Krapes gaismas pils vadītājus, skolotājus un tehniskos darbiniekus, kuri darījuši visu, lai bērni tiktu izglītoti, audzināti un dzīvotu sakārtotā vidē.


Kodīgi melnā 1993.gada 10.novembra ugunsgrēka laikā izdega skolas iekšpuse. Cita starpā gāja zudībā visa rūpīgi vāktā laikmeta hronika un vēsturiskā ekspozīcija, kā arī unikāli materiāli, kurus bija sakrājusi pensionētā skolotāja Vija Liepiņa. 1995.gada 15.septembrī mācības atsākās renovētajā skolas ēkā. Ar 2011.gada 1.septembri Krapes pamatskola ir Madlienas vidusskolas filiāle.


Muzeja vēsturiskais krājums kļūst arvien biezāks
Bagātīgas liecības par izglītības attīstību Krapē glabājas skolotājas Maijas Auziņas vadītajā skolas muzejā, kas veidots ar pašu iedzīvotāju atbalstu. Vispirms jāteic – krapiešiem ir sava pagasta grāmata. 2005.gadā nāca klajā "Stāsti par Krapes pagasta senatni – cilvēki un mājas" – Jāņa Līča rakstīto atmiņu kopojums, ko izdeva viņa meita. Protams, muzeja krājumā ir materiāli ne tikai par 145 gadus vecās skolas gaismas ceļa gājumu, bet arī par 1925.gadā dibinātās Krapes slavenās pienotavas laikiem, kolhoza vēsturi, evaņģēliski luteriskās un pareizticīgās baznīcas dienām un nedienām.


Unikālus materiālus ir atdevis bijušais pienotavas direktors Verners Pūpols. Dažādus sadzīves priekšmetus, atmiņas, albumus, notikumu hronikas, publikācijas par Krapes skolas absolventiem sniegusi Anna Rudzīte, Ilga Vītoliņa, Milda Zaķe, Antoņina Zariņa, Anna Žura u. c. Lielu ieguldījumu muzeja paplašināšanā dod esošie pedagogi, dokumentālos aprakstos iemūžinot bijušo kolēģu un tehnisko darbinieku gaitas. No jaunākā pienesuma jāmin Aijas Blittes rakstītais atmiņu stāsts un Vijas Liepiņas materiālās vēstures liecības.


Krapes pedagogi un darbinieki optimismu nezaudē
Kāda noskaņa sirmajā skolā pirms vēsturiskās jubilejas un kārtējā mācību cēliena? Krapes pamatskolas absolvente, mācību pārzine Rita Sandore: "Šobrīd visi darbinieki, kuri savu skolu godā tur, cītīgi strādā, lai pienācīgi sagatavotos svētkiem. Skolas kolektīvs saka paldies visiem, kuri palīdzējuši, atbalstījuši un sponsorējuši savu izglītības iestādi, bet vislielākais paldies Padegu ģimenei, skolas absolventiem – Laurai Labucei un Jānim Kaktiņam. Mūsu skolas nams visos laikos ir bijis un būs dižs un varens, un vērs durvis nākamajām paaudzēm".
 


 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/izglitiba/21132

2012. gada 12. augustā, 07:17, Jauniešiem
Uldis Prancāns, "Ogres Vēstis Visiem"

Jaunākie komentāri

to kra • 2012. gada 13. augustā, 20:44
Tomes un Rembates skolas atrodas Ķeguma novadā! Tur tie likvidētāji..
Lunis • 2012. gada 12. augustā, 12:28
Forša skoliņa , kā jau vairums mazās vietējie kultūras centri. Visas dibinātas ~130-150 gadus atpakaļ par vietējo cilvēku naudu zemnieki bērnu izglītošanai uz kultūras un nacionālo aktivitāšu pacēluma , VAIRMS nolikvidē uz apļā, jubilejām . Tomi un 130 , Rembati uz 140 laikā kag katra klercene laimīga paguldīt savu atvasi zem kāda ķinižera vai englendera pašas ar turp aiztīties kādam drebeklim pie sāniem. Žēl tik 150 gadus vien izturēja , vāja publika.
kra kra • 2012. gada 12. augustā, 11:55
Tu kaut ko nejauc, skola tur ir vēljoprojām

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet