Atgriezties pie raksta

Krapes skola atzīmē 150 gadu jubileju Foto Video

Sestdien Krapes pamatskolā notika bijušo absolventu, pedagogu un darbinieku salidojums, kurā atzīmēja skolas 150 gadu jubileju.

Malkas krāmēšanas un kartupeļu lasīšanas talkas
Krapes skolas salidojumā satikušies četri klasesbiedri, kuri tolaik Krapes astoņgadīgo skolu absolvēja 1964. gadā, - Voldemārs Žukelis, Gunta Loka (skolas laikā Grīnbauma), Ausma Valtere (skolas laikā Stabiņa) un Alma Ansone. Tolaik šīs klases audzinātājs bijis skolotājs Tālivaldis Zariņš. Visi kopā atminas fizkultūras skolotāju Jēriņu, matemātikas skolotāju Liepiņu, skolotājus Dārzniekus. Voldemārs dzīvo turpat netālu no savas skolas. Atminoties skolas laiku, viņš smejoties atceras, ka gājis pētīt zaļās vārnas turpat pie skolas un aktīvi piedalījies kartupeļu talkās kolhoza saimniecībā. G.Loka šobrīd dzīvo Rīgā, bet Krapē ir vecvecāku mājas, uz kurām dodas katru vasaru, tad sanāk arī apciemot savu skolu. Smejoties viņa saka: “Pamatskolas atmiņas ir tās stabilākās, visu ļoti labi atceros... Skolas laikā taču meitenēm gribējās stāvēt blakus puisim, kas patika. Ja kāds iesita ar malkas pagali “netīšām” pa galvu, tā bija tā lielākā simpātiju izpausme. Kad notika fotografēšanās, gājām pie līkā bērza. Atceros – tikai tad, kad nokusa sniegs un izžuva sporta laukums, mēs garajā starpbrīdī drīkstējām iziet ārā. Tā bija liela laime! Mēs daudz laika pavadījām ārā pie skolas.” A.Valtere uz skolas salidojumu atbraukusi no Valmieras. Viņai atmiņā lielās malkas talkas - skola apkurināta ar malku un skolēniem šī malka rudenī bija jāsakrāmē šķūnī pie skolas.


Par nedarbu saņem pērienu
1977. gadā Krapes astoņgadīgo skolu absolvējis Agris Makarovs. Togad skolu absolvējuši 9 skolēni. Agris dzīvo turpat Krapē un uz salidojumu ieradies ar sievu Initu un dēlu Aivi. Inita šajā pat skolā un vienā klasē ar Agri mācījusies līdz 7. klasei, tad iestājusies skolā Skrīveros. Vēlāk abu dzīves ceļi atkal krustojušies, nodibināta ģimene, pasaulē nākuši trīs dēli – Uģis, Aivis un Mārtiņš. Visi trīs mācījušies Krapes skolā, 2003. gadā to absolvējis Aivis. “Skolas laikā es dzīvoju skolas internātā, tas atradās ēkas 2. stāvā. Tolaik bija tikai aukstais ūdens. Lai nevajadzētu mazgāties, vakarā noskrūvēju visus ūdens krānus. Par šo nedarbu uz skolu izsauca tēti, dabūju piezīmi un pērienu,” savus skolas laika nedarbus atminas Agris. Inita Makarova atklāj, ka bijis ļoti grūti pēc mazās Krapes skolas mācības uzsākt Skrīveros. “Krapes skola bija maza, mīļa skola, ļoti daudz gaišu un mīļu atmiņu par skolas laiku,” viņa saka.


Uz salidojumu ieradies 1946.gada absolvents
Uz salidojumu Krapes skolā bija ieradušies 122 absolventi un bijušie skolas darbinieki. Pirms svētku atklāšanas visi veica reģistrēšanos. Vecākais salidojuma dalībnieks bija 1946. gada absolvents, savukārt aktīvākie bija 1995. gada absolventi, no kuriem salidojumu apmeklēja gandrīz visi bijušie skolēni. Savas skolas jubilejas svinībās piedalījās arī vairāki bijušie skolas darbinieki.


Skola gadu laikā mainījusies
Godinot sirmās skolas vēsturi, salidojums tika atklāts ar Latvijas valsts himnu. Madlienas vidusskolas Krapes filiāles vadītāja Rita Sandore, sveicot svētkos šo nozīmīgo svētku lieciniekus, atklāja, ka cilvēki bieži vien spēku smeļ pagātnē, un nereti, kavējoties bērnības pasaulē, tur zāle, šķiet, bijusi zaļāka un debesis zilākas. “Atmiņas - tā ir milzīga bagātība, un atmiņas par mīļo skolu neizdzisīs nekad. Krapes skola gadu laikā mainījusies. Tā darbojas kopš 1867. gada, pateicoties barona Nikolaja Fītinghofa dāvinājumam. Laiks rit, bet Krapes skola uzcītīgi it visos laikos ir bijusi vieta, kur iegūt zināšanas, iemācīties dažādas dzīves gudrības un justies laimīgiem.”


Izglītība vienmēr bijusi nepieciešama
Svētku dalībniekus uzrunāja arī Madlienas vidusskolas direktors Edgars Viņķis, kurš atzina, ka Krapes skolai aiz muguras ir 150 gadu gara vēsture, kas pierāda, ka, lai arī kādi laiki, kādi gadsimti būtu, cilvēkiem izglītība ir bijusi viena no nepieciešamībām. Gadiem ritot, skolā strādājuši dažādi skolotāji, zinību ceļu gājuši dažādi skolēni, mainījušās paaudzes. E.Viņķis uzsvēra, ka šis laiks iezīmējas kā straujas attīstības laiks gan politiskajā, gan tehnoloģiju un arī izglītības jomā, un pauda gandarījumu, ka šo straujo pārmaiņu laikā Krapes skola, lai arī kā Madlienas skolas filiāle, turpina darbu, nodrošinot konkurētspējīgu izglītību. Direktors klātesošajiem šajā svētku vakarā vēlēja jaukas, sirsnīgas un atklātas sarunas, atminoties skolas gados piedzīvoto savā Krapes skolā, kā arī pateicās filiāles vadītājai Ritai Sandorei par veikto darbu.


Pateicas skolas vadītājiem un darbiniekiem
Skolas jubilejai par godu Krapes skolas skolēni bija sagatavojuši pārsteigumu – iestudējuši nelielu izrādi, kurā skanēja mūzikas skolotājas Ilzes Bonderes komponētās dziesmas. Izrādē piedalījās arī skolas absolventi.


Krapes filiāles vadītāja  kopā ar skolotāju Maiju Auziņu teica mīļus paldiesvārdus gan skolas bijušajiem un esošajiem direktoriem (Miervaldis Ozoliņš, Arvīds Žukelis, Rita Kiršholce, Alda Karaseva, Edgars Viņķis) un skolotājiem, skolas sadarbības partneriem, atbalstītajiem un kaimiņiem, gan pagasta pārvaldes un novada pašvaldības vadībai. Ar klusuma brīdi tika pieminēti aizsaulē aizgājušie Krapes skolas darbinieki un absolventi.


Svinīgo pasākumu bagātināja viens no Latvijas talantīgākajiem akordeonistiem Kaspars Gulbis.


Skolā aizvadīto laiku  kā skolas vadītājai ar gaišām atmiņām pieminēja bijusī direktore Rita Kiršholce. Viņa pateicās bijušajam Ogres rajona padomes priekšsēdētājam Andrejam Bogdana kungam par to, ka skola pēc 1993. gadā piedzīvotā postošā ugunsgrēka netika aizvērta, atjaunota un atsāka darbu. Par veiksmīgo sadarbību 17 gadu garumā pateicās arī toreizējai Ogres rajona Izglītības pārvaldes vadītājai Rutai Krūklei. Par atbalstu skolai, par iespēju attīstīties, uzceļot sporta halli, - Krapes pagasta pārvaldes vadītājai Inesei Sandorei. Par ieguldīto darbu, apkopojot un saglabājot skolas vēstures liecības, bijusī skolas direktore pateicās matemātikas skolotājai Vijai Liepiņai, par paveikto darbu skolas labā – Madlienas vidusskolas direktoram E.Viņķim un Krapes filiāles vadītājai R.Sandorei.


Latvija, pirmkārt, ir tās lauki
Klātesošos uzrunāja arī Ruta Krūkle, atklājot, ka ikviens, kurš atradis laiku un ieradies uz Krapes skolas salidojumu, izrāda cieņu savai skolai un saviem skolotājiem. “Kad daba kaut ko traku sadara, uzsūtot plūdus, zibeni vai uguni, cilvēki var saņemties un visu vērst par labu. Tā cilvēki saņēmās un pēc ugunsgrēka Krapes skolu atjaunoja. Kad cilvēki ar savu “saimnieciskumu” Latviju ir noveduši līdz tam, ka no Latvijas aizbrauc cilvēki, tad gan mums visiem ir grūti kaut ko vērst par labu. Gribētos, lai mēs atcerētos – Latvija nav tikai Rīga un vēl dažas lielās pilsētas, bet Latvija pirmkārt ir lauki – skaisti, sakopti, mīļi lauki, kur pilns ar cilvēkiem. Tāda ir Latvija. Dod Dievs, lai kāds patiesi sāktu domāt par Latvijas laukiem – īsti un saimnieciski. Krapē kādreiz visas mājas bija pilnas ar cilvēkiem, bija lielas saimniecības, pienotava. Dzīvība kūsāja. Daži sāka runāt par ekonomisko attīstību un “noekonomēja” līdz tam, kā mēs dzīvojam tagad. Mīļie! Neviens cits Krapi nenoturēs, kā tikai katrs no jums. Sākat ar pašu vienkāršāko – radiet bērnus!” smaidot aicināja bijusī Ogres rajona Izglītības pārvaldes vadītāja Ruta Krūkle, saņemot skaļas ovācijas no publikas.


Skolu jubilejā sveica arī Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības Ogres starpnovadu arodbiedrības priekšsēdētāja Airisa Lepere, kurai Krapes skola bijusi pirmā darbavieta četrus gadus. A.Lepere vadīja fizkultūras stundas un bija arī pionieru vadītāja. Viņa vēlēja skolai vēl daudzus gaišus darba gadus, lai skolas absolventus un bijušos darbiniekus vienmēr vestu ceļš uz savu skolu.


Dāvina grāmatu par mākslas vēsturi
Ar savām atmiņām dalījās arī skolotāja Vaira Zālīte, kura pēc Latvijas Universitātes absolvēšanas darba gaitas uzsākusi Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Piektajā klasē tolaik mācījusies mīļa, gaiša meitenīte, kurai skolotāja mācījusi latviešu un vācu valodu. Pēc daudziem gadiem, kad skolotāja jau bija devusies pensijā, pie viņas ieradusies kāda dāma. “Es apmēram nojautu, kas ir šī dāma. Tā izrādījās tā pati Rita,  kuru es atcerējos kā savu skolnieci. Tagad, kā izrādās, jau Krapes skolas direktore. Viņai vajagot “ielāpiņu” latviešu valodā, jo skolotāja Ināra saslimusi. Un vajagot arī sporta skolotāju. Tā mēs abi ar vīru pēc 42 darba gadiem vēl divus nostrādājām Krapes skolā,” atminējās skolotāja Zālīte, kura kopā ar savu vīru pasniedza skolai sarūpētu dāvanu – grāmatu “Stāsti par mākslas vēsturi”.


Pēc svinīgās Krapes skolas jubilejas atklāšanas sekoja balle, kurā absolventi satika savus bijušos klasesbiedrus un skolotājus, un dalījās atmiņās un stāstos par tiem – labajiem laikiem.


Par skolas vēsturi
Zināms, ka Krapē pirmais skolotājs bijis Oto Ozoliņš (1818. gads). Mācības notika Ozolmuižā. Krapes skola dibināta 1867. gadā Rīgas apriņķa Krapes pagastā, tā atradās uz barona Nikolaja Fītinghofa dāvinātās zemes. Pie izglītības iestādes atradās 17,8 hektāri zemes. Skolas pārziņa Hermaņa Poļanska laikā (1880.-1886.) tika iestādīts augļu dārzs, apkārtne apzaļumota ar kokiem. Savukārt vienstāva ēka no laukakmeņiem celta 1912. gadā.


1. pasaules kara laikā skolas ēka stipri cieta – tika izpostīts inventārs un mācību materiāli, apakšstāvā iemitināti zirgi. Vācu okupācijas laikā Krapē nokomplektētas septiņas klases, direktora amatu ieņēma Āboliņa kungs. Ar 1962./63.gadu Krapes septiņgadīgā skola kļuva par astoņgadīgo pamatskolu. 1965. gadā mācījās 108 skolēni un strādāja 13 pedagogi. 1989./90. mācību gadā izglītības iestāde ieguva deviņgadīgās pamatskolas statusu.


1993. gada 10. novembrī skolā notika ugunsgrēks, tika iznīcināta visa rūpīgi vāktā laikmeta hronika un vēsturiskā ekspozīcija, kā arī unikāli materiāli, kurus bija sakrājusi pensionētā skolotāja Vija Liepiņa. 1995. gada 15. septembrī mācības atsākās renovētajā skolas ēkā. Ar 2011. gada 1. septembri Krapes pamatskola ir Madlienas vidusskolas filiāle.


Liecības par izglītības attīstību Krapē glabājas skolotājas Maijas Auziņas vadītajā skolas muzejā, kas veidots ar pašu iedzīvotāju atbalstu. Krapiešiem ir sava pagasta grāmata. "Stāsti par Krapes pagasta senatni – cilvēki un mājas" tika izdota 2005. gadā.  Grāmatā apkopotas Jāņa Līča atmiņas, ko izdeva viņa meita. Protams, muzeja krājumā ir materiāli ne tikai par 150 gadus vecās skolas darbības laiku, bet arī par 1925. gadā dibinātās Krapes slavenās pienotavas laikiem, kolhoza vēsturi, par evaņģēliski luterisko un pareizticīgo baznīcu.


Unikālus materiālus ir atdevis bijušais pienotavas direktors Verners Pūpols. Dažādus sadzīves priekšmetus, atmiņas, albumus, notikumu hronikas, publikācijas par Krapes skolas absolventiem sniegusi Anna Rudzīte, Ilga Vītoliņa, Milda Zaķe, Antoņina Zariņa, Anna Žura u.c. Lielu ieguldījumu muzeja paplašināšanā dod esošie pedagogi, dokumentālos aprakstos iemūžinot bijušo kolēģu un tehnisko darbinieku gaitas.


Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/izglitiba/39443

2017. gada 16. augustā, 14:54, Jauniešiem
www.ogresnovads.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet