Atgriezties pie raksta

Cilvēkstāsti: Izcils mūža ieguldījums Madlienas kultūras dzīvē Foto

Madlienas pagastam patiešām laimējies, ka no 1964.gada Madlienas kultūras dzīves veidotāja, stiprinātāja un uzturētāja ir Pārsla Jēkabsone.

Jau izsenis zināms, ka Madliena ir kultūras un mākslas svētīgi apgarots pagasts ar senu un bagātu vēsturi. Kultūras dzīves aizsākumos nozīmīga vieta bija mazajām Gaismas saliņām – skolām Plāterē, Zādzenē un pašā Madlienā. Savu darbu paveica talantīgie novada mākslinieki, mūziķi, literāti; turīgās ģimenes un garā bagātie cilvēki – tika godam uzturēta radošā aura.


Jauno gadu gaitas – lielās dzīves panākumu aizmetņi
Pārsla dzimusi Tukuma rajona Viesātu pagasta "Puriņos". Pirmās četras klases pabeigtas vietējā pamatskolā, pēc tam sekoja mācības Irlavas vidusskolā, kas atradās 15 kilometru attālumā no mājām, tāpēc meitene dzīvoja internātā. Sestdienās nācās iet kājām prāvo distanci – nebija visai omulīgi, jo ceļā gan mežains apvidus, gan kapi.


Par skolu bijusī audzēkne neko sliktu teikt nevar – kūsāja interesanta, radoša sabiedriskā un kultūras dzīve. Pārsla dziedāja ansamblī, nevairījās no solo numuriem, dejoja, spēlēja teātra trupā, pasākumos runāja dzeju. Piedalījās koncertos apkaimes padomju saimniecībās un kolhozos. Viss kopā rosināja pievērsties mākslai un pašdarbībai. Skolas direktore Bērziņa (Venta Vīgante) sarakstīja lugu "Palmas zaļo vienmēr". Izglītības iestādē viesojās Dailes teātra aktieri (lielu iespaidu atstāja aktrise Mudīte Šneidere); pirmo reizi Latvijā skanēja "Silavas valsis". Skolas kolektīvs tika ielūgts uz Dailes teātri.


Pēc Irlavas Pārsla devās uz Jelgavas Mūzikas skolu, kur pedagoģes bija Valentīna Butāne un Irēna Kalsone, bet istabiņas kolēģe – vēlākajos gados izcilā operdziedātāja Solveiga Raja. Tālākais ceļš skaidrs – Konservatorija, Valsts koris vai Operetes teātris.


Īstenības ceļi tomēr veda ne tajā virzienā, kā rādīja sirds. Republikas skolām vajadzīgi mūzikas pedagogi. Liktenīgs bija Izglītības ministrijas sadales komisijas lēmums. Lai gan trīs reizes Pārsla atteicās no šāda karjeras piedāvājuma, pēc vairākkārtējas kaunināšanas, piesaucot komjaunietes pienākumu, viņa padevās un parakstīja norīkojumu uz Madlienas skolu cerībā, ka tā nav tālu no Rīgas, un izdosies apmeklēt galvaspilsētu, lai gatavotos iestājpārbaudījumiem augstskolā. Gan jau gadu nostrādās skolā un tad īstenos savu sapni.


Madlienas laikmets
1964.gadā sākās Madlienas laiks. Tā nu gadījās, ka uz jauno darbavietu Pārslu aizveda šoferis Paulis Jēkabsons... Skolā tika vadītas dziedāšanas stundas, audzināta klase, apmācīts 2.-4.kl., 5.-8.kl. koris un masu koris. Nākamajā gadā jau 2.vieta rajona koru skatē un TV konkursā "Ko tu proti". Togad Pārslas vadībā dibināts arī sieviešu vokālais ansamblis.


1965.gadā Madlienā uzcēla arodbiedrību kultūras namu – pirmo tāda tipa iestādi Latvijā. No 1969.gada 15.februāra līdz pat jaunās tūkstošgades sākumam – 2000. gadam – Madlienas kultūras nama direktores grūto, skrupulozo, reizēm nepateicīgo, bet tajā pašā laikā radošās enerģijas, sasniegumu un gandarījuma piepildītu darbu veica Pārsla Jēkabsone.


Galvenais – atbildība par visu kultūras darbu pagastā; to vajadzēja saglabāt, uzturēt, vērst plašumā un dziļumā. P.Jēkabsone ir pateicīga īstiem sava amata profesionāļiem – Ainai un Andrim Šrāderiem, Mildai un Jānim Rinkusiem, Jānim Sprancmanim. Drīz vien A.Šrāderes vadītais deju kolektīvs līdzvērtīgi spēkojās ar Lielvārdes "Lāčplēsi"; tāpat arī diriģenta J. Rinkusa koris. Nozīmīga bija Madlienas kopsaimniecības direktora Jūlija Beļavnieka līdzdalība kultūras dzīvē, palīdzot iegādāt mūzikas instrumentus, jaunus tērpus, nodrošinot transportu utt.


1976.gadā pēc kultūras nama vadītājas sarunas ar maestro Imantu Kokaru kori sāka vadīt viņa dēls, Konservatorijas I kursa students Juris Kokars. Panākumi neizpalika. Koris ieguva laureāta godu zonas skatēs, dziedāja LU aulā. Jura pēctecis Madlienas kora diriģenta postenī bija brālis Uldis. Kolektīva līmenis arvien cēlās. Noteikti jāpiemin kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāji Jānis Seržāns, Aivars Jansons, Maija Jansone. Diriģenta Jāņa Baltiņa vadībā koris kļuva par nopietnu konkurentu pārējiem rajona koriem. Madlienas pagastā nostiprinājās Dziesmu un deju svētku piederības tradīcija. Pūtēju orķestra veiksmēs vislielākie nopelni ir Dimitrijam Grozovam, kurš to priekšstāvēja vairāk nekā divus gadu desmitus.


Protams, padomju laiku zīmē kultūras namam nācās īstenot virkni "obligāto" pasākumu, vispirms jau rakstīt mēneša, ceturkšņa, gada un piecgades plānus, "atskaitīties" Rīgā, organizēt lekciju ciklus, tematiskos vakarus lopkopējiem, cūkkopjiem, putnkopjiem, mehanizatoriem, taču arī tiem tika dots sirds siltums. Skaisti savulaik skanējuši cikli "Zemei uzticīgi" vai "Maizei kalpot". Veltījums mazajiem madlieniešiem bija bērnu svētki katrā gadalaikā "Cīrulis uz saules stara". 1984.gadā izcilais dzejnieks Imants Ziedonis uzrakstīja grāmatu par Madlienu «Tik un tā». Tās atvēršanas svētki izvērtās par savdabīgu ilustrētu sarunu par grāmatu, Ziedoņa vārdiem runājot – par piederības atskaiti.


No 1975.gada līdz pat 1990.gadam Madlienas kultūras namā darbojās metodiskais centrs piecu apkārtējo rajonu 20 kultūras namiem. Tas bija pamatīgs teorētisks un praktisks darbs, semināri, metodiskie materiāli, pieredzes apmaiņa.


Īpašs stāsts par kafejnīcu vakariem – "Avotiem"; tie svaigā strūklakā "izlauzās" paši. Noteicošā bija vidējās paaudzes cilvēku vēlme sanākt kopā un skaisti atpūsties. Daudzu gadu garumā madlieniešus priecēja teātru izrādes, koncerti, tikšanās ar vairāku Valsts teātru aktieriem, mūziķiem, māksliniekiem skatītāju pārpildītā zālē. Nozīmīga izvērtās sadarbība ar Aizrobežu mākslas muzeju. Vienmēr zālē bija kāda ekspozīcija. Skaistas ir atmiņas par pirmo nometni 3x3, kas notika Latvijā.


Joprojām sirdis modras un balsis spodras...
Par sava kolektīva dzimšanu, gaitām un panākumiem vēsta vadītāja Pārsla Jēkabsone: "Madlienas senioru ansamblis "Tik un Tā" dibināts 1997.gadā. Pirms tam dziedāja sievas, bet no 1997.gada viņām pievienojas vīri. Tā radās "Tik un tā". Jau ar pirmajiem darbības gadiem ansamblis piedalījās visos pasākumos, gan vietējos, gan rajona skatēs. Liels paldies koncertmeistarēm Vitai Ervaldei un Sarmītei Paeglei. Radās daudz draugu, līdz ar to iespēja dziedāt dažādās Latvijas vietās. Senioriem ir draugi Lapmežciemā, Ādažos, Valmierā, Jaunpilī, Baložos, Ikšķilē, Ķeipenē, Lēdmanē, Suntažos, Saulkrastos un citviet.


Divas reizes kolektīvs bijis latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieku sastāvā. 2004.gadā notika pirmā republikas ansambļu skate. Pārvarot trīs atlases kārtas, ansamblis izcīnīja iespēju piedalīties finālskatē Tumē, kur tika iegūta 4.vieta un nodrošināta dalība Dziesmu svētkos.


Ar 2008.gadu ansambļiem dota iespēja piedalīties Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Finālsacensībās seniori ieguva 3.vietu republikā. 2013.gada Dziesmu svētkos dziedājām sešās dažādās vietās ielu koncertos Vecrīgā, piedalījāmies arī Dziesmu svētku gājienā.


Šobrīd "Tik un tā" sastāvā dzied Vija Virsnīte, Malda Lapiņa, Anita Stauža, Jānis Kļaviņš, Maija un Arvīds Bindemaņi, Pārsla un Paulis Jēkabsoni, Ausma Liepiņa; koncertmeistare Sarmīte Paegle.


Seniori vienmēr ir bijuši draugos ar dziesmu. Daudziem tas nozīmē gūt sirdsprieku un sirdsmieru. Kad cilvēks dzied, viņa dvēsele atveras, un sejā staro gaišums. Būt draugos ar dziesmu nozīmē atdot tai sevi un reizēm tās labā atteikties no mierīgām stundām ģimenes lokā, no darbiem, kas mēģinājumu dienās paliek nepadarīti. Tas nozīmē arī justies drošam un stipram kopā ar citiem – tādiem pašiem kā tu, dziesmai ziedoties gribošiem un varošiem. Būt kopā šādā kolektīvā – tas ir liels spēks."


Mazliet pietuvināta atkāpe
Runājot par dvēseliski sadzīviskām un vaļasprieku lietām, P.Jēkabsone ir gandarīta par ģimenisko ceļa gājumu. Kopā ar dzīvesbiedru Pauli izaudzināts dēls Lauris un meita Laila. Pieteikušies pieci mazbērni. Vaļasprieku vidū svarīga vieta piemājas dārzam, kurā dominē puķes un zemenes. Nav peļama lieta adīšana, patīk iet sēnēs, gatavot ziemas krājumus – salātus, ievārījumus, kompotus utt. Mūziķi joprojām "uzrunā" mūzika – Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, no dižgariem īpaši tuvi Mocarts, Verdi, Pučīni. Lasīšanā prioritāte biogrāfiskajiem darbiem.


Lai seko ražens turpinājums!
Pirms diviem gadiem Madlienas kultūras nams radošā degsmē un pilnasinībā svinēja savus pirmos 50. Šobrīd kopā ar līdzcilvēkiem var godam lepoties ar vairāk nekā 200 pašdarbniekiem un daudziem stipriem mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem. Neatsverams ir ilggadējās Madlienas kultūras nama direktores un vairāku kolektīvu vadītājas Pārslas Jēkabsones ieguldījums, lai joprojām dzīva būtu radošā māksla un iedzīvotāju interese par to. Vienmēr mūsu vidū būs ļaudis, kurus iedvesmos dziesma, dzejiskais vārds, instrumentālā mūzika, teātris un deja.


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/40522

6. janvārī, 10:00, Kultūra un izglītība
Uldis Prancāns, "Ogres Vēstis Visiem"

Jaunākie komentāri

inga • 6. janvārī, 18:22
skaists mūžs......... lai veselība!

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet