Atgriezties pie raksta

Pazoles, skapis un soma – mozaīkas gabaliņi vēstures kopainā Foto

"Ogres Vēstis Visiem" uzsāk jaunu rubriku "Es esmu Latvija – latvietim toreiz", kurā iepazīstināsim ar lietām, kas glabājas mūsu apkārtnes muzeju krājumos un plašākai publikai pieejamas reti.

Ceļš, kā šie priekšmeti nonākuši muzejos, ir dažāds, un katram no tiem ir savs saistošs stāsts, kas palīdz izzināt mūsu valsts vēsturi no mazliet neierasta skatu punkta.


Ogres Vēstures un mākslas muzeja (OVMM) krājumos cita starpā glabājas trīs pirmajā brīdī šķietami savstarpēji nesaistītas lietas – kurpju pazoles, vācu armijas virsnieka skapis un soma. Šo priekšmetus muzejam dāvājis izcilā latviešu mākslinieka Ugas Skulmes dēls, arī gleznotājs un mākslas zinātnieks Jurģis Skulme. Šīs mantas savulaik atradušās ģimenes vasaras mājā Ogrē, Zilokalnu prospektā 3. Katrai no tām ir ar Skulmju dzimtu saistīts stāsts.


U.Skulme (1895 – 1963) kopš 1927.gada vairāk nekā 20 vasaras (un ne tikai) pavadījis savas dzīvesbiedres, ārstes un zinātnieces Ksenijas Skulmes vecāku – Andreja un Elmiras Grāveru – celtajā mājā Jaunogrē, Zilokalnu prospektā 3.


Minētā vasarnīca ir viena no pirmajām Mālkalnes rajonā, kuru Rīgas namīpašnieks A.Grāvers savas ģimenes atpūtai būvējis laikā no 1926. līdz 1929.gadam. Šajā mājā vasaras pavadījis arī Uga un Ksenijas dēls Jurģis Skulme, kurš pirms pāris gadiem devies aizsaulē un kuram šogad, tāpat kā Ogrei, apritētu 90 gadu. Te bieži viesojies arī Ugas brālis, gleznotājs Oto Skulme (pazīstamās mākslinieces Džemmas Skulmes tēvs).


Jāpiebilst, ka māja joprojām atrodas tur, kur tikusi uzbūvēta un tās jaunie īpašnieki šai skaistajai ēkai nav ļāvuši aiziet postā, to restaurējot un saglabājot.


Tieši Ogre bijusi iedvesmas avots daudziem U.Skulmes darbiem, kuros mākslinieks atainojis ikvienam ogrēnietim pazīstamus un mīļus Ogres un Jaunogres skatus. Pateicoties Jurģim, pirms pāris gadiem šos darbus, kuru lielākā daļa ir privātkolekcijās, bija iespēja skatīt OVMM notikušajā izstādē.


J.Skulme ar apbrīnojamu rūpību un pietāti saglabājis arī unikālas fotogrāfijas, dokumentus un lietas no savas bērnības vasaras mājā Ogrē, kas vēsta par Grāveru un Skulmju ģimeņu ikdienu. Daudzas šīs vēstures liecības tagad ir OVMM krājumos.


Zoles no auto riepām
Pateicoties Jurģim, OVMM krājumos nonākušas apavu zoles no auto gumijas riepām. Māksliniekam šajā sakarā ir arī stāsts. Otrā pasaules kara gados, vācu okupācijas laikā apavu, īpaši ādas apavu, iegāde, bija ļoti ierobežota, tāpēc nācies izmantot no autoriepām izgatavotas zoles. Konkrētās apavu zoles Skulmju ģimenē gan nav lietotas, taču, rēķinoties ar kara laika preču deficītu, tās tikušas iegādātas rezervei.


Nododot muzejam saglabātās gumijas zoles, J.Skulme dalījies atmiņās: "Cik man zināms, no autoriepām piegrieztās kurpju zoles pamanāmi parādījās vācu okupācijas laika sākumā. Par zināmu ierosinājumu varēja būt neatkarīgās Latvijas pēdējo gadu turīgo aprindu jauniešu (tajā skaitā zelta jaunatnes) kurpju un sandaļu biezo zoļu mode. Tolaik gan izmantoja tā sauktās biezpiena zoles, tāpat kaučuka zoles. Otrā pasaules kara notikumi Latvijā daudz izmainīja, kad pirmajā krievu okupācijas gadā vecie krājumi bija izlietoti un sekojošais vācu laiks neko klāt nenesa, stilīgo apavu tīkotāji meklēja un atrada biezajām zolēm piemērotus atvietotājus – nolietotas, braukšanai vairs nederīgas autoriepas. Liekas gan, ka pirmie autoriepu izmēģinātāji arī varēja būt kādi no māksliniekiem brāļiem Hermanovskiem. Varbūt vecākais – Askolds, kurš jau 30.gadu beigās no Anglijas uz Ameriku pārveda jahtu un dzimtenē vairs neatgriezās. Autoriepu zolēm par it kā labāko uzskatīja melnās gumijas daļu. Lietoja arī riepu gaišo iekšdaļu – gumijotos audus. Kura autoriepu daļa bija augstvērtīgāka, nezinu. Šā vai tā riepu zoļu pielīmēšanas pamatā vajadzēja pazoļotu ādas apavu augšdaļu."


Jāpiebilst, ka autoriepu zoļu piegriezumu procedūra norisa, riepas gabalus iemērcot ūdenī.


Kādreizējo mēbeļu vietā – vācu armijas virsnieka skapis
OVMM mantu glabātuvē atrodas vēl kāds no Zilokalnu prospekta 3 nogādāts priekšmets – skapis, kas gan nav gluži Skulmju ģimenes īpašums, bet par tādu kļuvis, ja tā var teikt, piespiedu kārtā.


2002.gadā izdotajā grāmatā "Ogre" J.Skulme dalās atmiņās: "1944.gada pavasarī Jaunogres vasarnīcu pārņēma vācu armija... Kad 1945.gada pavasarī vectēvs un māte aizbrauca uz Ogri apraudzīt īpašumu, atklājās nelāga aina: atlauztas durvis un slēģi, pievazātas istabas, kādreizējo mēbeļu tikpat kā nebija, toties bija uzradušās citas, ar nezināmu izcelsmi. Dažas glītas, savdabīgas, lai gan apskrambātas. Vēlāk sazinoties ar kaimiņiem, kuru mājās vācu atpūtnieki bija izklaidējušies, izdevās atrast kaut ko no mūsu mēbelēm un atdot viņējās. Tomēr palika tādas, kam saimniekus sameklēt neizdevās. Bija pamesti vācu armijai raksturīgie tipveida skapji formastērpu, apavu un dažādu formas piederumu glabāšanai, tāpat asprātīgas kostrukcijas galdi, pat kāds stūra dīvāns ar papīrauduma polsterējumu. Atradās pāris gultas ar papīrauduma salmu maisiem, kas gulēšanai bija labi diezgan. Šķūnītī uzgājām armijas masīvās mazgājamās bļodas ar vācu ērgļiem. Bišu drava bija pilnīgi izpostīta. Dārzs izmīdīts, piedrazāts. Tur juta ne tikai vācu zaldātu saimniekošanu."


Bēgļu gaitām pirktā soma....
Savs stāsts ir arī Ksenijas Skulmes somai, ko Jurģis OVMM uzdāvināja 2013.gadā. Otrā pasaules kara laikā tūkstošiem cilvēku kļuva par komunistiskā un nacistiskā terora upuriem. Kara beigās aptuveni 250 000 cilvēku devās patvēruma meklējumos uz Vāciju, Zviedriju, Austriju un Dāniju. Bēgļu gaitām gatavojās arī K.Skulme. Šim nolūkam viņa iegādājusies brūnu brezenta rokas somu, kuru praktisku un piemērotu tālam ceļam dara slēdzene un tās transformējamais izmērs – tukša soma salokāma uz pusi mazāka. J.Skulme atcerējās atmiņu ainu, kurā tēvs draudzīgi smējies par sievu, ka izsūtījumam pirktā soma vairāk atgādina modes dāmas rokas somu...


Bēgļu gaitās ģimene tomēr nedevās. Pēc kara Ksenija turpināja savu ārstes darbu, bet Uga, lai gan publiski tika zākāts par piesliešanos mākslā formālismam, turpināja darbu Latvijas Mākslas akadēmijā par pasniedzēju.


"OVV" par sadarbību raksta tapšanā pateicas OVMM darbiniekiem. 


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/41937

2018. gada 21. jūlijā, 10:20, Kultūra un izglītība
Dzintra Dzene, "Ogres Vēstis Visiem"

Jaunākie komentāri

Ogres muzejs • 2018. gada 24. jūlijā, 10:01
Daļa krājuma izvietota Ogres kultūras centra telpās, daļa atrodas pagaidu telpās bērnudārzā "Bitīte".
atbildu • 2018. gada 24. jūlijā, 09:51
klozetā labi glabājas
Atbildiet gan • 2018. gada 23. jūlijā, 13:04
Kur ttagad glabājas vēsturiskās - nodotās lietas Ogres muzejam? Kranciema ielas mājā Ogrē pie augstlēkšanas tramplīna taču nē, jo cits īpašnieks. Ja tagad notiek brīnums un uzrodas daudz "jaunu" liecību? ...

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet