Atgriezties pie raksta

Ogres un Ikšķiles skolēni dodas militāri patriotiskā pārgājienā Foto

5.septembrī dabas parkā "Ogres Zilie kalni" pie Dubkalnu ūdenskrātuves notika Juglas kauju 101.gadadienas atceres pasākums, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 skolēnu no Ogres un Ikšķiles novada.

Katra novada izglītības iestāžu skolēni devās aptuveni trīs kilometru pārgājienā, lai satiktos pasākuma norises vietā pie Dubkalnu ūdenskrātuves.


"Šis pārgājiens, ko organizējam kopā ar Ogres novada pašvaldību un Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūru "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa "Zilie kalni" attīstības aģentūra" nenotiek pirmo reizi. Katru gadu tiekoties, mēs apzināmies, ka kopībā un draudzībā ir spēks. Par to var pārliecināties sadarbībā ar Zemessardzes, Nacionālo bruņoto spēku, NATO sabiedroto pārstāvjiem, kuri atrod laiku, lai piedalītos mūsu patriotiskajā pasākumā. Vienmēr jāapzinās, ka var rasties situācija, ka vajag aizstāvēt savu ģimeni, skolu un valsti. Pēdējos 27 gadus esam dzīvojuši mierā, bet vienmēr jāpatur prātā, ka var būt arī citādi," pasākuma svinīgajā atklāšanā sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš.


Skolēnus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: "Mēs šodien esam sanākuši, lai atcerētos Juglas kaujas un latviešu strēlniekus. Latvijas valsts vēl nebija tapusi. Juglas kaujas spēja parādīt Latvijas gara vienotību. Veidojās tāds spēks, kas varēja izcīnīt savu valsti pirms simts gadiem. Tie bija tādi paši jaunieši, kā jūs. Cik mēs pašreizējā brīdi esam gatavi cīnīties par savu valsti un to aizstāvēt. Tas ir jautājums, uz kuru mums katram pašam ir jāatbild."


Latvijas vēsturē Juglas kaujas uzskatāmas par otru lielāko latviešu strēlnieku varonības apliecinājumu pēc Ziemassvētku kaujām. 1917.gada 1.septembrī Austrumu frontes Daugavas sektorā sākās lielākā vācu ofensīva triju kara gadu laikā ar mērķi ielenkt un iznīcināt Krievijas 12. armiju, kas aizsargāja Rīgu, un ieņemt pilsētu. Uzbrukums sākās tagadējo Salaspils un Ikšķiles novadu teritorijā, kur aizsardzības pozīcijas bija ieņēmuši latviešu strēlnieku pulki. Divdesmit sešu stundu laikā cīņā pret vāciešiem savas dzīvības atdeva vairāk nekā puse no 5. Zemgales pulka strēlniekiem un 80 procentu pulka virsnieku.


Skolēniem bija iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs un vērot paraugdemonstrējumus.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/42233

2018. gada 5. septembrī, 15:44, Kultūra un izglītība
Ogrenet

Jaunākie komentāri

ks • 2018. gada 6. septembrī, 17:10
saprotu, ka mūsdienās savādāk nevar, bet tas ir šausmīgi mācīt bērnam nošaut. Skaidrs, ka provizoriska šaušana varētu būt uz cilvēku...Apsveicu ar jaunajām rotaļām!
Eskudo • 2018. gada 6. septembrī, 09:51
Kanādas karogu es vēl saprotu. Bet ko šajā pasākumā dara Albānijas karogs (24.bilde)?
>xa xa • 2018. gada 6. septembrī, 08:21
Vai utis, tu kraupainais vaņka, jau esi paspējis izlasīt no savas pufaikas, ka tev atliek laika te ķēzīt savu stulbumu netā?

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet