Atgriezties pie raksta

Meistaru dienā Ciemupē ada maučus, krāso Lieldienu olas un stāsta pasakas Foto

Sestdien Ciemupes Tautas namā, tāpat kā visā Latvijā šajā nedēļas nogalē, jebkurš interesents tika aicināts uz pasākumu "Satiec savu meistaru!".

Meistaru dienas Latvijā notiek jau vienpadsmito reizi, un šī pasākuma būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par cilvēku, par viņa zināšanām un prasmēm, kas saglabātas un pārmantotas no paaudzes paaudzē. 


Pasākums "Satiec savu meistaru!" Ciemupē sākās neierasti – ar pasaku stāstīšanu. Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns un Bērnu folkloras kustības "Pulkā eimu, pulkā teku" vadītāja, Latvijas Stāstnieku asociācijas vadītāja, Tradicionālās kultūras biedrība "Aprika" vadītāja Māra Mellēna rosināja pasākuma dalībniekus izkopt stāstīšanas prasmi "Kā izstāstīt pasaku 21.gadsimtā".


"Iemācīties stāstīt pasakas var tikai stāstot. Mēs jau visi it kā protam stāstīt, bet nepieciešams šo prasmi attīstīt, pārvarēt bailes no uzstāšanās citu priekšā," skaidro G.Pakalns. "Katrs dalībnieks saņēma pasakas tekstu, kas jāmēģina izstāstīt, jo pieredzi iegūstam tikai darbībā."


Nodarbības sākumā visi klātesošie dalījās atmiņās par pasaku stāstīšanas tradīcijām ģimenē, kā arī viena no pasākuma dalībniecēm sevi atklāja kā labu pasaku stāstītāju. Nodarbības apmeklēja arī Ciemupes bibliotēkas lasītāju klubiņa "Dalies priekā!" dalībnieces, kurām tuva pasaku lasīšana un stāstīšana.


G.Pakalns uzsver, ka mūsdienās ir ļoti daudz situāciju un profesiju, kur prasme stāstīt ir ļoti vajadzīga. Šo prasmi var attīstīt stāstot pasakas un stāstus. Lai apgūtu stāstīšanas un uzstāšanās iemaņas, skolēniem katru gadu tiek rīkoti Stāstnieku un Anekdošu konkursi.


Tikšanās ar folkloristiem rosinoša bija arī meistariem, jo arī viņiem jābūt lieliskiem stāstītājiem, lai spētu jebkuram interesentam izskaidrot amata noslēpumus. 


Ciemupē un tās apkārtnē ir daudz prasmīgu un talantīgu sava amata pratēju, kuri labprāt savās zināšanās dalās ar citiem. 


Tā kā tuvojas Lieldienas, Māra Saleniece pamācīja, kā no dzijas izgatavot dekoru – Lieldienu putniņu, bet Daiga Sosnare demonstrēja Lieldienu olu krāsošanu ar dabas materiāliem.


Rūta Bāra atklāja interesentiem rakstainu dūraiņu un valnīšu adīšanas noslēpumus, kā arī bija atnesusi parādīt savu jaunāko darbu – austo lakatu -, kas vēl esot nepabeigts. Skaistais lakats tapis, liekot lietā Tautas lietišķās mākslas studijā "Draudzība" iegūtās prasmes.


Savukārt Māra Granīta ierādīja, kā adīt pusgarās tautiskās zeķes, bet Zigrīda Kļava dalījās pieredzē, kā adīt maučus.


"Šodien es mācu adīt maučus - gan pilnībā noklātus ar pērlītēm, gan ielasītiem pērlīšu rakstiem. Maučus var izmantot gan ikdienā, gan svētkos. Ikdienā tie ļoti labi silda plaukstu locītavas. Ļoti patīkama sildoša sajūta. Maučus iecienījuši tie, kuri strādā pie datoriem, kā arī vadot auto, jo, turot stūri, piedurknes saraujas uz augšu," stāsta Z.Kļava.


Daudzi no apmeklētājiem vēlas uzzināt, kas tie mauči tādi ir, tāpēc meistarei jāinformē par to rašanās vēsturi.


"Pirmsākumos tas bijis vīriešu apģērba piederums, jo vīriešu krekli bija bez aprocēm. Lai nebūtu auksti, adīja uzročus (maučus) un vilka pāri kreklam. Pamazām ar izrotātiem maučiem sāka greznoties sievietes, pārņemot tos savā ziņā, lai gan vīri arī tagad valkā. Mūsu ciemiņam Pakalna kungam arī bija mauči," saka Z.Kļava. "Mauči jau aizgājuši pa visu pasauli. Par tiem interesējas ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā un Japānā. Pagājušajā vasarā viena sieviete no Japānas divas dienas dzīvoja pie manis un mācījās adīt maučus. Šovasar solījās atkal atbraukt, jo praktiski rokdarbi raksturīgi tieši latviešiem."


"Protams, vienā šāda tikšanās reizē nevar apgūt adīšanas vai cita amata prasmi," atzīst Ciemupes Tautas nama vadītāja Daiga Sosnare. "Meistaru diena tiek rīkota, lai iedvesmotu cilvēkus brīvo laiku piepildīt ar jaunām prasmēm. Arī mūsdienās rokdarbi ir aktuāli, jo tā ir sava veida meditācija, kas palīdz atslēgties no ikdienas darba un problēmām."


Meistaru dienu pasākumos Ciemupē ir ļoti iecienīta iespēja apgūt kulinārās prasmes. "Esam cepuši pīrāgus, plānās pankūkas. Pirms Latvijas simtgades svinībām – 2017.gadā – mācījāmies cept lauku torti, savukārt pērn cepām maizi, kas arī simbolizē Latviju," stāsta D.Sosnare.


Tā bija suitu saldskābmaize, kuras recepti ciemupietei Zigrīdai Kļavai parādīja radiniece no suitiem. "Es pati arī esmu no Alsungas suitiem, bet līdz šim to nedarīju. Tikai kādu trešo gadu pati cepu. Pērn parādīju arī citiem," stāsta Z.Kļava.


Šajā Meistaru dienā Rasma Sidrēvica vārīja bukstiņbiezputru: "Šis manās mājās vienmēr ir bijis iecienīts ēdiens. Īpaši garšīgu to vārīja mans vīrs, kurš nu jau aizsaulē. Arī maniem kolēģiem bukstiņbiezputra ļoti garšo. To vāru ne tikai savās, bet arī kolēģu dzimšanas dienās. Tas visiem ir gardums, jo reti kurās mājās vāra putras ar gaļiņu, speķīti, sīpoliņiem. Putra ir garšīga tad, ja jo vāra lēnām un pamazām, lai tā uzbriest. Ar putras vārīšanu nedrīkst steigties. Tas jādara ar mīlestību."


Kā lielāko ieguvumu no Meistaru dienām D.Sosnare uzsver, ka šo pasākumu apmeklētāji tā iedvesmojas no šeit redzētā, ka pat maina savus ēšanas paradumus. Piemēram, dažas dāmas, kuras piedalījās pērn maizes cepšanas meistarklasē, maizi vairs nepērk veikalā, bet cep pašas mājās.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/43629

6. aprīlī, 23:18, Kultūra un izglītība
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Ilāna • 10. aprīlī, 15:31
Ļoti jauks pasākums bijis.Žēl,ka nezināju,būtu atbraukusi.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet