Atgriezties pie raksta

Ogres Mākslas skolā izstāde par tautastērpu stāstiem

12. novembrī Ogres Mākslas skolā notika Latvijas mākslas skolu audzēkņu darbu izstādes "Dārgumi: Ko stāsta tautastērps" atklāšana. Izstāde būs atvērta līdz pat 13. decembrim.

Izstādes atklāšanās piedalījās Ogres novada pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, kurš pateicās Ogres Mākslas skolai, Latvijas Nacionālajam kultūras centram un visiem atbalstītājiem par ideju un ieguldīto darbu, organizējot šādu konkursu, kā arī konkursa dalībniekiem par piedalīšanos, un pauda prieku, ka aizvien vairāk cilvēku apzina, iepazīst un pēta šo mūsu tautas bagātību – tautastērpu. 


Ogres Mākslas skolas direktore Astra Rubene atklāja, ka šonedēļ skolā ir Patriotu nedēļa, kuras ietvaros 11. novembrī skolas foajē tika atklāts pašu audzēkņu un pedagogu veidots Latvijas valsts identitātes stends, turpinot tēmu – izstādes "Dārgumi: Ko stāsta tautastērps" atklāšana. A.Rubene pauda cerību, ka šāda veida projekts, audzēkņiem pētot tautas tradīcijas, tiks turpināts. "Esmu pārliecināta, ka nevar būt nekas svarīgāks par to, ka jūs zināt savas tautas, savu senču tradīcijas, kuras ir unikālas un tādas nav nekur citus pasaulē, un uz tām jāmēģina skatīties radoši, mūsdienīgi," sacīja A.Rubene.


Izstādes atklāšanā piedalījās LNKC direktore Signe Pujāte, kura atklāja, ka ir iznācis LNKC ikgadējais sienas kalendārs jeb Dienrādis 2020. gadam, tas ir veltīts bērnu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām, iezīmējot nākamā gada XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus. Jauno kalendāru saņēma arī visi izstādes “Dārgumi: Ko stāsta tautastērps” darbu autori. S.Pujāte pateicās visiem, kuri piedalījušies un īstenojuši brīnišķīgo projektu par tautastērpu stāstiem – parādot, stāstot, attīstot idejas, iedvesmojot un radot.


"Šis projekts ir mēģinājums pieslēgt mākslas izglītības procesā dažkārt iztrūkstošu, bet ļoti būtisku aspektu – tēmas izpēti. Mēs vēlējāmies ieinteresēt mākslas skolu audzēkņus nevis vienkārši radīt darbus pēc pieaugušo iedota temata, bet ļaut viņiem izzināt un pētīt savu dzimtu tautastērpu stāstus, lai tos transformētu jaunā, mūsdienīgā veidā," sacīja LNKC mākslas izglītības eksperte un izstādes kuratore Ilze Kupča. 


Radīta telpas interjera rota un filmiņa


Izstādē apskatāmi divi Ogres Mākslas skolas audzēkņu darbi - Agates Bičkovskas, Kristiānas Budovska kopdarbs "Zaļenieki trendā" un Kates Skarneles, Lotes Skarneles kopdarbs "Cool stars vai super zvaigznes". Agatei iesaistīties šajā projektā rosinājis skapī uzietais omītes austais svārku audums, savukārt Kristiānai – jo likās interesanti pētīt senos tautas tērpus – kā to raksti un ornamenti radušies, kā tie saistīti ar tautastērpiem, kas ir mūsdienīgāki. Meitenes, iedvesmojoties no Zaļenieku brunču ziediņa, izveidojušas apjomīgu un viļņveidīgu objektu, kas, veidojot noteiktu ritmu, rotā telpas interjeru. Kate un Lote ir māsas, un savam darbam iedvesmu smēlušas, pētot seno latgaļu arheoloģisko villaini. Sākumā meitenes no folijas veidoja gredzenus un rokassprādzes, vēlāk nonāca pie idejas par filmiņas veidošanu – tajā iekļauta ne tikai meiteņu radīta animācija, bet arī mūzika. Sīkie bronzas gredzentiņi villainē viņām šķiet kā mazas, no debesīm nokritušas zvaigznes, un filmā mazās zvaigznītes pārtop par superzvaigznēm.


Raksts no krekla pārcelts uz krūzēm


Izstādē apskatāms arī Jēkabpils mākslas skolas audzēknes Sindijas Minalto darbs "Padzeries gaismas!". Meitene stāsta, ka viņai iepaticies izšuvums uz "Aizupiešu" māju saimnieces Martas baltā krekla, ko saucot par "baltajiem darbiem". Tā kā skolā meitene strādā ar balto mālu, nolēmusi izgatavot savus "baltos darbus" no māla – izveidojusi krūzītes formu un tajā iespiedusi rakstiņus, ko redzējusi uz Martas krekla. Meitenes "baltie darbi" izstādē izvietoti uz galda, kas atrasts kādās pamestās mājās.


Latviešu ikdienas apģērbs senāk un šodien


Savukārt Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas audzēkne Paula Burgmane radījusi darbu "Šodienas tautas tērps". Meitene vērojusi Dziesmu un deju svētku dalībnieku tērpus, aplūkojusi grāmatas par tautastērpiem, kur izzinājusi ne tikai par latviešu svētku tērpiem, bet arī par seno latviešu ikdienas apģērbu, ziemas un vasaras apģērbu. "Šis pētījums mani uzvedināja uz pārdomām par to, kāpēc tautastērpu mēs valkājam tikai atsevišķos dzīves gadījumos, kāds ir mūsdienu apģērbs, kuru izvēlas nēsāt pusaudži, kas ietekmē apģērba, materiāla izvēli. Rezultātā tapa fotouzņēmumi, kur es atspoguļoju, kādu apģērbu izvēlos es un mani draugi. Fotogrāfijās es izdzīvoju gada ciklu no pavasara līdz ziemai, cenšoties radīt arī atbilstošu gadalaika sajūtu. Lai skatītājs varētu noķert sajūtu “agrāk un tagad”, fotogrāfiju sēriju papildina krāsainas izdrukas no seno latviešu tērpu zīmējumiem," savu darbu raksturo P.Burgmane. 


Josta, kas apjož daudzdzīvokļu māju


Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas audzēkne Justīne Sondare radījusi darbu "Ap-jo-stā Māja". "Viss sākās no manā ģimenē mantojumā atstātās Augšzemes novada jostas. Pēc veiktā pētījuma nācās secināt, ka mūsdienās tautastērpam ir liela simboliska nozīme. Tas vieno cilvēkus un liek sajusties īpaši. Arī manas ģimenes relikvija – josta – nes informāciju par vēsturi un saliedē mūsu ģimene. Mans darbs izsaka manu vēlmi, lai daudzdzīvokļu mājas, kādu Latvijā ir ļoti daudz, un dažādie cilvēki spētu saliedēties kopīgās, cilvēciskās pamatvērtībās, nevis vienkārši dzīvotu zem viena jumta, cits citu nepazīstot," saka J.Sondare.


Informācija par konkursu


2018. gada nogalē Latvijas Nacionālā kultūras centrs organizēja konkursu "Ko stāsta tautastērps" Latvijas mākslas skolu audzēkņiem. Konkursa pirmajā kārtā mākslas skolu audzēkņi LNKC iesūtīja savus izpētes darbu aprakstus, kurus pēc tam mentora vadībā attīstīja jaunrades darbos. Izstādes atklāšana ir šī projekta noslēdzošais posms.


Izstādē apskatāmi Latvijas mākslas skolu audzēkņu veidoti darbi, kas radušies, pētot tautastērpu – piemēram, brunču, jostu vai krekla rakstus. Tautastērps izvēlēts kā vienojošs motīvs izstādes darbu kolekcijai, un dārgumus, kas vienkopus eksponēti izstādē, vieno katra autora izceltais īpašais notikums vai pieredzētais. Izstādes dārgumi ir gan senie brunči, gan pētniecības gaitā iepazītie cilvēki, viņu stāsti, gan arī jaunradītie mākslas darbi. Tieši profesionāla mākslinieka vai mākslas skolotāja atbalsts jaunrades procesā palīdzējis jauniešiem paplašināt savas varēšanas robežas un celt darbu māksliniecisko kvalitāti. Izstāde parāda, kā tautastērpa pētīšana palīdz ieraudzīt citu cilvēku dzīves, vēsturi, domāt par sevi un Latviju. 


Izstādes ekspozīcijā iekļauti deviņi darbi, ko radījuši 16 jaunieši no kopumā 6 mākslas skolām Latvijā – Ogres Mākslas skolas, Aizputes Mākslas skolas, Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas, Jēkabpils Mākslas skolas, Alsungas Mūzikas skolas un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas. 


Izstādes mākslinieks ir Artūrs Arnis, izstādes kuratore - Ilze Kupča.


Izstādi organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Ogres Mākslas skolu.


Projekta “Ko stāsta tautastērps” ietvaros LNKC 29. novembrī Ogres Mākslas skolā organizēs semināru mākslas skolu pedagogiem par kultūras mantojuma tēmu iekļaušanu mācību procesā. Pieteikties semināram var ŠEIT.


 

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/45221

13. novembrī, 17:06, Kultūra un izglītība
ogresnovads.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet