Atgriezties pie raksta

"Latvijas skolas soma" pasākumi Suntažu vidusskolā

Programmas "Latvijas skolas soma" mērķis ir radīt iespēju izzināt un klātienē iepazīt Latvijas vērtības, stiprināt jaunās paaudzes nacionālo identitāti, pilsoniskuma, valstiskās piederības apziņu, attīstīt kultūras izpratnes un izpausmes kompetenci.

Ir patiess prieks, ka latvisko tradīciju kultūra pamazām atdzimst. Pirmie priekšstati par identitāti, dzimtas saknēm un tradīcijām, protams, veidojas ģimenēs. Bet ne vienmēr tā notiek. No dažādām kultūrām aizgūtie svētki visdziļākajā būtībā arī balstās uz šo konkrēto zemju tradīcijām, kas mums ir svešas, ne vienmēr izprotamas.


Cerībā, ka strauji pieaugs cilvēku skaits, kas jaunajai paaudzei mācīs, piemēram, Mārtiņdienas tradīcijas, nevis Helovīna bezjēdzīgo diedelēšanu (latviskajā izpratnē), Suntažu vidusskolas sākumskolas skolotāji nolēma katram skolēnam atvēlētos "Latvijas skolas somas” naudas līdzekļus izmantot, sniedzot skolēniem zināšanas par gadskārtu svētkiem latviskajā dzīvesziņā. Un vislabāk to darīt tieši sākumskolas posmā.


Apgūstot svētku tradīcijas, ir svarīgi atklāt katru svētku būtību un rituālu nozīmi, proti, svētku galvenais uzdevums ir veicināt labestību, atvairīt ļaunumu, paust pateicību par iegūto un sasniegto, nodrošināt auglību un labu ražu nākamajā laika posmā. Katri svētki atspoguļo gadalaika raksturīgos apstākļus un vajadzības ļaužu dzīvē. Ne mazāk svarīgi pieminēt, ka katros svētkos neatņemama tā sastāvdaļa ir dziedāšana, dejošana, rotaļas. Visi svētki ir ne tikai saimes svinības, bet tiek gaidīti viesi (gan tuvāki, gan tālāki), no Rudens saulgriežiem līdz Meteņiem tie ir ķekatnieki/budēļi/ čigāni utt. 


Būtiski svētkos ir arī ēšanas tradīcijas, katriem svētkiem ir savi raksturīgie ēdieni, kuriem arī   ir nozīme labklājības nodrošināšanai. Latviskajā dzīvesziņā svētki netika   pretstatīti darbam, tie nebija atpūta vai bezdarbība, bet cilvēka darbīgās dzīves likumsakarīga daļa, kas bija tikpat nozīmīga kā tiešais, aktīvais darbs.


Pie sevis Suntažos esam svinējuši Mārtiņdienu (mums ir pašiem savs Mārtiņs - skolas direktors), Ziemas saulgriežus un Ūsiņdienu. Šoreiz uzrunāja Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja piedāvājums skolām un, vienojoties ar atsaucīgajiem muzeja darbiniekiem Ievu Bērziņu un Imantu Vekmani, Mārtiņdienu aktīvi un izglītojoši nosvinējām muzeja teritorijā.


Starp daudzajām lietainajām dienām, šī izcēlās ar spožu rudenīgu sauli. Noskaņojumu vēl draiskāku radīja folkloras kopa un mājās darinātās maskas. Pēc divām aktīvām, svaigā gaisā pavadītām stundām, tikām cienāti ar gaiļa zupu. Izrādās – gailis ziemas periodā tika uztverts tikai kā patērētājs, tātad viss skaidrs!


Pārliecība, ka latvisko tradīciju izzināšana un kopšana tieši sākumskolas posmā dod vislabāko rezultātu, liek mums skatīties nākamo svētku virzienā. Pavasara godi jau vairs nav aiz kalniem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/45222

13. novembrī, 17:15, Kultūra un izglītība
ogresnovads.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet