Atgriezties pie raksta

Vērtē autoritāte

Visās lietās vajadzīgs enerģisks, mērķtiecīgs darbs ciešā sazobē ar dzīves un sirds gudrību. Šoreiz uz sarunu esam aicinājuši Taurupes pamatskolas Mazozolu filiāles struktūrvienības vadītāju Veru Gruzniņu. 

Vizītkartei:


Vera Gruzniņa


* Dzimusi 1948.gadā Ķeipenes pagasta Kastrānē.


* Pēc Taurupes vidusskolas absolvēšanas izglītības gaitas turpinātas Liepājas Pedagoģiskajā institūtā, iegūstot sākumskolas skolotājas kvalifikāciju; Latvijas Universitātes Vadošo kadru fakultātē; Rīgas Pedagoģiskās izglītības vadības augstskolā (RPIVA).


* Lauksaimniecības Universitātē Jelgavā iegūts maģistra grāds pedagoģijā. 


* No 1977.gada Mazozolu pamatskolas direktore. Mācību priekšmeti: mājturība, vizuālā māksla, ētika, sociālās zinības.


* Trīs bērni, pieci mazbērni un mazmazdēliņš.


* Lielākais vaļasprieks – dārza darbi, īpaši puķu audzēšana – sākot no sniegpulkstenīšiem un sniega rozēm līdz pat miķelīšiem. Favorītes: lilijas, tulpes, rozes un peonijas.


* Dzied Siguldas k/n «Devons» senioru ansamblī «Melodija», savukārt vīrs Leons turpat – vīru vokālajā ansamblī «Saltavots». 


– Ilgus gadus nenogurstoši strādājat izglītības druvā. Kas šobrīd aktuāls vienotajā sistēmā un mācību iestādēs lauku reģionos – konkrēti Mazozolos?


– Pēdējā laikā daudz tiek runāts par kompetenču izglītību. Manuprāt, vajadzētu būt vairāk vispusīgu pētījumu, lai rastos skaidrība, kā darboties un strādāt. Finansiālā nodrošinājuma un materiālās bāzes nav. Ir tas, kas skolā ir... Ne vienmēr sasniedzami gala mērķi, ko pieprasa kompetenču pieeja. Daudz tiek gaidīts no skolotāju iniciatīvas, taču nav papildus stundu, kompetenču metodikas īstenošanas reālā veida vai mehānisma. Zināmu iemeslu dēļ jaunie uz augstā aroda misiju nesteidzas, skolās trūkst vīriešu. 


Runājot par izglītības iestādēm laukos, jāapliecina bieži paustais teiciens – kas gan būtu lauku apdzīvotā vieta bez skolas? Visā Latvijā notiek skolu tīkla optimizācijas pasākumi, bieži vien radikāli un sāpīgi. Mani gandarī tas, ka pašreizējā Ogres novada vadība atbalsta perifērijas mazo skolu pastāvēšanu. Mazozolu gadījumā tā nav tikai pastāvēšana, eksistence, bet attīstība. Izmantojot projektu iespējas, esam spējuši «atsperties», augt, pieņemt jaunus izaicinājumus, lai gan resursi tie paši, pedagogi arī. Mērķtiecīgi strādājam, lai skolēnu skaits arvien palielinātos, piesaistītu jaunus. Šobrīd pie mums zināšanas, prasmes un iemaņas apgūst 46 bērni; pirmskolā – 23. Vecāki var neuztraukties, strādāt algotu darbu, jo vismazākās viņu atvases (divus un četrus gadus jaunās) tiek pieskatītas līdz pat 17 pēcpusdienā.


Ļoti svarīgi, ka viena mācību gada laikā jaunie mazozolieši piedalās 50 – 60 dažādās aktivitātēs. Katram dota iespēja izpausties. Visi bērni un arī skolotājas attiecīgajās reizēs var uzvilkt projekta ietvaros saņemtos tautastērpus. Pedagogu kolektīvs ir stabils, viens par visiem, visi par vienu. Daudziem darba stāžs no 30 līdz 40 gadiem. Ja nepieciešams, netiek žēloti savi līdzekļi, transporta pakalpojumi. Audzēkņi skolotāju ieinteresētā vadībā veiksmīgi piedalās mācību olimpiādēs, radošajos konkursos, sporta sacensībās. Bērnu zināšanu un emocionālo apvārsni paplašina skolas muzejs, ko turpina veidot, labiekārtot un bagātināt vadītāja Daiga Zamarina, protams, izmantojot kolēģu, citu līdzcilvēku atbalstu un pienesumu. 


– Un veselības aprūpes jomā? Nav taču tikai mīnusi vien...


– Jā, priecājos, ka Ogres novada pašvaldība nodrošinājusi ERGO apdrošināšanas iespēju, daudzviet tās nav. Savus uzdevumus veic ģimenes ārsts. Skolēniem noderīgs ir zobārstniecības busiņš, kas regulāri atbrauc un nekust no vietas, kamēr nav vajadzīgā procedūra veikta rindas pēdējam bērnam. Mazozolu pagasts neliedz savu transportu, lai vietējos ļaudis nogādātu ārstniecības iestādē vai pie daktera.


– ... bet pietiek arī negatīvo aspektu. 


– Gribu uzsvērt – valstij jāizstrādā īpaša, cilvēkus atbalstoša programma, lai nebūtu jāvāc ziedojumi. Šādas akcijas jau kļuvušas sistēmiskas. Skaidrs, ārkārtas gadījumā ziedojumi patiešām vajadzīgi nekavējoties. Vēl viena problēma – mūžīgās rindas, gaidot izmeklējumus un vizīti pie nozares speciālista. Arī šis ir valstisks pasākums – tālu ne visi slimnieki spēj samaksāt privātpraksei.


– Kas ir pārdomu vērts sociālajā jomā?


– Labi, ka pensionāri kaut nedaudz jūt pretimnākšanu. Pensijas tiek indeksētas, taču sirds sāp par padomju režīmā dzīvojušo cilvēku mūža darba nenovērtējumu. Godprātīgi nostrādāti 40 – 50 gadi, bet atmesti eiro graši...


Mani skumdina maznodrošināto, darbaspējīgo, jauno laucinieku (un ne tikai) nevēlēšanās meklēt darbu, iesaistīties profesionālajā tirgū. Drīzāk viņi izmanto savam statusam pienākošos finansiālo piešprici. Jau vairākas paaudzes eksistē no pabalstiem un bieži vien nievājoši izturas pret tiem, kas godīgi strādā.


– Kā vērtējat reģionālās reformas ieceri? 


– Vienmēr būs ļaudis, kuri «turēsies» pie aizgājušo laiku atmiņām, bet, neapšaubāmi, kādreizējais Ogres rajons bija spēcīgs. Ja būs gudra pārvalde, attīstīta uzņēmējdarbība, ražotnes, viss turpināsies. Pašlaik Ogres novada vadības soļus vērtēju ļoti pozitīvi. 


Valsts līmenī svarīgi būtu padziļināti izpētīt, kādu reālu labumu, priekšrocības sniegs reģionālā reforma. Ir jāieklausās cilvēku viedokļos, jo viņiem taču jaunajās vai vecajās robežās jādzīvo. Protams, nedrīkst karti sazīmēt ar lineālu.


– Tautsaimniecības un lauku ražošanas situācija: kas būtu dienas kārtībā? 


– Jāveicina nopietna ražošana arī lauku apvidos. Tad iedzīvotāji nedosies labākas dzīves un darba meklējumos. Redzu, pamazām tomēr notiek reemigrācija. Arī jaunās ģimenes iepērk dzīvokļus, zemi. Ne visi bez bailēm vai nedrošības uzsāk saimniekošanu. Vajadzīga valsts ieinteresētība, atbalsts ar subsīdijām, atvieglojumiem. Vissvarīgākais mūsdienu pasaulē ir cilvēks. Robots, lai cik moderns un perfekts, visu neizdarīs. Ja būs stipri cilvēki, tāda pati būs valsts. Visās lietās vajadzīgs enerģisks, mērķtiecīgs darbs ciešā sazobē ar dzīves un sirds gudrību.


Mani priecē, ka pārsvarā dzimtā zemīte sakopta, neaizaug krūmiem, ir appļauta, ik pa gabalam skatāmi siena ruļļi. Perspektīvi šalko meži – mūsu «zaļais zelts». Diemžēl nav īsti droša kredītu ņemšana, pieaug degvielas cena, nav viegli iegādāties tehniku, iekārtas, rezerves daļas un citus ražošanai nepieciešamos resursus. Kādus naudas izdevumus prasa, piemēram, dienišķā piena ieguve, bet cik baltais veselības dzēriens maksā veikalos? 


– Ko novēlat līdzcilvēkiem?


– Lai stingra veselība! Tā ir vislielākā bagātība, ko nevar nopirkt. Tad būs spēks tikt cauri dzīves līkločiem, pārvarēt šķēršļus. Ne visu spējam ietekmēt, vērst uz labu. Lai valda saticība ģimenē, sirdsmiers, prieks un gandarījums par darbu!


Esmu savas Dzimtenes patriote. Tādi arī manas ģimenes pārstāvji. Lai visiem Latvijas iedzīvotājiem skaista paaudžu pēctecība un tuvs garīgais mantojums!


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/45906

3. februārī, 18:03, Kultūra un izglītība
Uldis Prancāns, "Ogres Vēstis Visiem"

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet